Vai Latvija izlabos valsts nelietības pret denacionalizētajiem? 20

Saskaņā ar Tiesu administrācijas datiem no 1996. gada ar tiesas spriedumu no dzīvokļiem bija izliktas ap 36 000 ģimenes, vairākums no denacionalizētajiem īpašumiem.  Nav noslēpums, ka daudzas no 80 000 denacionalizēto ģimeņu dabūja prom bez tiesas, piemēram, atslēdzot apkuri un ūdeni. Opozīcijā esošais Jaunais laiks bija atzinis, ka denacionalizēto īrnieku problēma ierindojama aktuālāko pirmajā trijniekā. Atzinis, ka Latvijas valstij jāatbild par savas politikas sekām.

Piekrītu tā laika JL nostādnēm. Jāsaprot, ka netaisnā denacionalizācijas politika, sekojošā izlikšana no dzīvokļiem radīja vismaz 200 000 politiski represēto un potenciālu Latvijas valsts ienaidnieku. Daudzi no šiem cilvēkiem bija spiesti ņemt hipotekāros kredītus un tagad atkal ir mājokļa zaudēšanas priekšā. Daudzi no viņiem jau emigrējuši, nolādot Latvijas valsti. To redzam interneta komentāros. Naivi cerēt, ka atriebība valstij un denacionalizācijas arhitektiem ar Grūtupu priekšgalā ir bijusi un nāks tikai virtuālu komentāru formā. Tā veidotas valsts un tautas attiecības rada izdevumus seku novēršanai, sadārdzina drošības uzturēšanu un preventīvos pasākumus. Paraugam atcerēsimies, cik policijai (valstij) maksāja šā gada 13. janvāris, kad tikai viens denacionalizētais aizdeva antiglobālistiem megafonu un iemācīja juridiski korekti pieteikt mītiņu pie PAREX.

Ja patiesi gribam apturēt emigrāciju, atjaunot uzticību Latvijas valstiskumam, tas beidzot jābūvē uz elementāra taisnīguma pamata – tai skaitā visiem denacionalizēto namu īrniekiem jāsaņem kompensācija, kas pilnībā sedz valsts politikas nodarītos zaudējumus.

Savulaik tika aprēķināts: lai izmaksātu no Latvijas valsts politikas cietušajām ģimenēm pilnu denacionalizēto dzīvokļu tirgus vērtību, valstij vajadzētu izmaksāt šiem iedzīvotajiem ap 600 miljonus latu 2008. gada (!) cenās. Tagad nekustamo īpašumu cenas ir samazinājušās trīskārtīgi, JL ir pie varas un var risināt denacionalizēto īrnieku problēmu. Kompensācijas var izmaksāt pakāpeniski, izstiepjot izmaksas procesu, piemēram, piecu vai desmit gadu garumā.

Salīdzinot ar summām, ko valsts iegulda PAREX, denacionalizācijas problēma ir viegli risināma. Turklāt taisnīguma atjaunošana, iepriekšējo nelietību novēršana ir lieliski apvienojama ar banku un finanšu sektora stabilizāciju.

Aplūkosim bilanci: Latvijas valstij ir ap 200 000 denacionalizācijas procesos represēto un bankām ir nelikvīdi nekustamie īpašumi. Latvijas valstij savukārt esot vēlme atdzīvināt ekonomiku, ieskaitot nekustamo īpašumu tirgu, un ir nauda finanšu sektora stabilizācijai. Turklāt valstij tagad ir PAREX , kas arī apkrauts ar milzīgu daudzumu nekustamā īpašuma.

Lai atrisinātu denacionalizēto īrnieku problēmu, nepieciešami ap 300 miljoni latu, rēķinot uz 10 gadiem – nieka 30 miljoni latu gadā. Valsts, stabilizējot finanšu sektoru, var izpirkt no bankām dzīvokļus, lai veiktu kompensāciju denacionalizētajiem īrniekiem. Kompensācijai var izmantot arī PAREX īpašumā nonākušos dzīvokļus. Ja denacionalizētajam īrniekam ir hipotekārās saistības, valsts var stabilizēt finanšu sektoru, apmaksājot denacionalizētā īrnieka saistības denacionalizētā dzīvokļa vērtības apmērā. Protams, atskaitot no valsts kompensācijas summas iepriekš saņemtos pārvākšanās pabalstus un privatizācijas sertifikātus, ja tādi ir bijuši.

Savulaik JL Saeimas deputāte Inguna Rībena, uzsverot viņas pārstāvētā politiskā spēka nozīmi, atgādināja, ka kompensāciju izmaksa rīdziniekiem panākta tieši JL valdīšanas laikā.  Jaunais laiks savulaik uzskatīja, ka pašreizējās kompensācijas ir nepietiekamas, tās būtu nepieciešams pacelt līdz tādam līmenim, lai pilnībā atrisinātu denacionalizēto namu īrnieku dzīvošanas apstākļus. „Jēdzīgi jālieto valsts līdzekļi, nevis jāsapņo par sapņu pilīm uz pāļiem, bet jāsakārto veselā saprāta robežās visa tā saimniecība, kas ir valstī,” izteikusies Inguna Rībena (JL).

Jau ziņots, ka Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem šogad plānojusi saņemt 2,7 miljardus eiro (1,89 miljardus latu). Savukārt 2011.gadā EK Latvijai aizdos 200 miljonus eiro, Ziemeļvalstis piešķirs 900 miljonus eiro (630 miljonus latu), bet SVF - 400 miljonus eiro (280 miljonus latu). Līdz šim Latvija jau ir saņēmusi atbalstu 3,3 miljardu eiro (2,3 miljardu latu) apmērā, daļa no tā ir rezervēta finanšu sektora stabilizācijai.

Tagad Valsts Kasē neiztērēti stāv ap 1,4 miljardi latu.

Nu tad ko, JL? Vīrs un vārds, atjaunojam taisnīgumu un atdzīvinām ekonomiku? Vai arī JL rūpes par denacionalizētajiem atkal bija parastais – kā var nesolīt?

Pievieno komentāru

Blogi

Vēl aktuāli