Kalniete: Zem stāvoša akmens ūdens nekustas    14

Piektdien, 27.janvārī, laikraksta Diena un portāla Diena.lv rīta raidījumā Dienas Rīts viesojās Eiropas parlamenta deputāte Sandru Kalnieti, un galvenā sarunas tēma bija šobrīd aktuālā Eiropas Savienības (ES) budžeta perspektīva un tiešmaksājumi Latvijas lauksaimniekiem, kas šobrīd spēkā esošajā piedāvājumā ir zemākie visā ES.

Sarunas gaitā S. Kalniete izteicās, ka „zem stāvoša akmens ūdens nekustas” – cik vienoti ar Eiropas politiķiem runās visi mūsu valsts pārstāvji, Baltijas valstis – tāds arī būs iznākums. S. Kalniete norāda, ka pagaidām Eiropas Komisijas piedāvajums ir tikai priekšlikums, piebilstot, ka Baltijas valstis vienojušās par sev vēlamo „maksājumu koridoru” 80 līdz 120 procentu apmēra no vidējā Eiropas līmeņa, kas radīs „puslīdz vienādus” konkurences apstākļus.

Runājot par ES prezidējošās valsts Dānijas pārstāvju izteikumiem, ka lauksaimniecības budžets netiks pārskatīts, S. Kalniete izteicās, ka šobrīd Dānijai ir nepatīkams pienākums samazināt ES lauksaimniecības budžetu, kas tai diezin vai izdosies, jo pret to iebildīs ES lielvalstis Vācija un Francija, baidoties, ka šādā gadījumā sabruks zemes tirgus un hipotēku tirgus. Eiroparlamentāriete uzskata, ka Latvijai ir iespējas cerēt uz savienības vadošās valsts Vācijas atbalstu, taču ar nosacījumu, ka Latvija atbalstīs Vācijas priekšlikumus eirozonas stabilizācijai. „Šajā gadījumā Vācija būs daudz atvērtāka sarunām,” norāda S. Kalniete.

Eiroparlamentāriete arī piekrita viedoklim, ka gadījumā, ja netiks panākta vismaz daļēja maksājumu izlīdzināšana, ir apdraudēta vidējo un mazo zemnieku pastāvēšana. S. Kalniete tāpat norādīja, ka lauksaimniecības attīstību cieši jāsaista ar infrastruktūras attīstību un kohēzijas fonda līdzekļiem. „Zemniekiem ir nepieciešami ceļi, internets veselības aprūpe, kas ir ļoti svarīgi viņu vēlmei strādāt laukos,” norādīja eiroparlamentāriete. Viņa arī uzskata, ka situāciju ar Latvijas zemes nonākšanu ārzemnieku rokās vismaz daļēji varētu risināt valsts garantēti izdevīgi kredīti vietējiem zemniekiem.

„Es uzskatu, ka izdosies uzlabot šobrīd Eiropas Komisijas izteikto priekšlikumu, atbilstoši kuram Latvijas lauksaimnieki 2020. gadā saņemtu 144 eiro par hektāru, taču neesmu pavisam droša, ka izdosies sasniegt Baltijas valstu izvirzīto mērķi – 200 eiro par hektāru,” sarunas noslēgumā minēja S. Kalniete, norādot, ka priekšlikumiem vēl gaidāma gara saskaņošanas procedūra un sarunas, kuru laikā Latvijai, iespējams, „nāksies piekāpties kādās citās pozīcijās”. Eiroparlamentāriete arī norādīja, ka nedrīkst aizmirst – sarunu par ES budžetu iznākums lielā mērā atkarīgs atkarīgs no tā, kāda būs ekonomiskā situācija Eiropas Savienībā un eirozonā kopumā.