Kalniņš: Nevienam pēc referenduma nebūtu jāsvin kāda uzvara vai jāaizrāda, ka kāds ir sakauts    13

Saeimas deputāts un parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš (Vienotība) uzsver, ka nākamajā dienā pēc referenduma iedzīvotājiem nebūtu jāsvin tā iznākums vai jānorāda, "ka kāds ir sakauts".

Runājot par pēcreferenduma rītu, O.Kalniņš diskusijā pārraidē Dienas Rīts uzsvēra: "Nevienam nevajadzētu svinēt kaut kādu uzvaru vai aizrādīt, ka kāds ir sakauts. Domāju, ka būtu ļoti labi, ja pirmdien mēs varētu novērsties no šī jautājuma un pievērsties tiem tematiem, kas ir svarīgākie. Piemēram, iedzīvotāju darbavietas, investīcijas valstī, ekonomika, utt."

"Būtu ļoti labi arī tas, ja ekstrēmisti abās pusēs nemēģinātu šo izmantot, lai veidotu jaunus gājienus. Es domāju, ka tas mums nav vajadzīgs. Man vismaz ir pazīmes, ka, runājot ar dažiem opozīcijas deputātiem, ka arī viņi gaida, kad šis viss beigsies un mēs varēsim atgriezties pie praktiska darba. 

O.Kalniņš ir ļoti pārliecināts, ka referenduma balsojumā iedzīvotāji būs pauduši pārliecinošu "pret". "Tie skaitļi nav tik svarīgi, jo no vienas puses es uzskatu, ka šāds referendums nebija vajadzīgs. Tas ir lieki notērējis laiku un naudu. Bet man nav šaubu, ka vairums pilsoņu nobalsos pret."

Viņš pauda, ka ārpus Latvijas, izņemot blakus esošās kaimiņvalstis, neesot nekāda interese par šo jautājumu. "Citur pasaulē ir daudz smagākas un nopietnākas lietas. Daļēji, ja diplomāti, kas ir Rīgā, mēģinās to interpretēt un skatīsies uz to, ko raksta mediji, ko ekomentē eksperti un ko saka paši politiķi, mums ir iespēja pašiem interpretēt to, kā gribam, bet diemžēl domāju, ka katrs vilks deķi uz savu pusi un mēģinās aizstāvēt savas intereses," teica deputāts.

Viņš pauda neizpratni par runām, ka Krievija varētu pēc referenduma uzsākt masīvu starptautisku kampaņu šajā jautājumā. "Diplomātiem ir jābūt gataviem uz jebkuru lietu. Es gan neredzu iemeslu, kāpēc Krievija to gribētu darīt. Krievijai ir savas problēmas. Krievijā tuvojas porezidenta vēlēšanas. Krievijai, jo sevišķi Putina kungam, būtu liekulīgi kritizēt šo jautājumu, it īpaši ņemot vērā to, ka viņš pats aizstāv to, ka Krievijā ir tikai viena valoda - krievu valoda, un to, ka ieteicis visiem ārzemniekiem mācīties krievu valodu."

Jautājumā par iespējamo specdienestu iesaisti šī jautājuma aktualizēšanā, O.Kalniņš norādīja: "Es domāju, ka tas ir ļoti iespējams - mēģināts vai uzsākts, bet domāju, ka tā lieta aizgāja, jo opozīcijas politiķi - Saskaņas centrs - izmantoja to saviem nolūkiem. Manuprāt, viņi ir kļūdījušies. Es ceru, ka viņi saprot, ka tas nebija vajadzīgs ne viņiem, ne mums. Manuprāt, viņi kļūdaini rēķinājās, kā tas viņiem palīdzēs."

"Ir runa par to, kāpēc Saskaņas centrs nevar būt valdībā. Pirmais solis, lai vispār to apsvērtu, ir tas, ka Saskaņas centrs sāk balsot līdz ar pozīciju par svarīgākajiem jautājumiem. Ja viņi konsekventi balsotu par visiem šiem jautājumiem, tad es domāju, ka viedoklis gan no partijām, gan vēlētājiem mainītos. Bet tagad viņi konsekventi balso pret jautājumos, kas mums visiem ir ļoti svarīgi. Gandrīz spītības dēļ balso pret. Bet būtu ļoti interesanti, ja viņi patiešām gribētu tikt pozīcijā, mainītu šo taktiku un parādītu, ka viņiem var uzticēties un iespējams sadarboties."

Kā piemēru viņš minēja no pieredzes darbā parlamentā. "Pagājušajā gadā man bija ļoti laba sadarbība ar daudziem opozīcijas deputātiem, it īpaši ārpolitikā. Diemžēl dēļ šī referenduma tā sadarbība ir uz īsu laiku apturēta."

Jautāts, cik lielā mērā, kad bija jāizvēlās - strādāt kopā ar Nacionālo apvienību vai SC -, cik lielā mērā tur figurēja šie racionālie argumenti, un cik lielā mērā tomēr emocijas, ka viņi varētu būt ar Krieviju saistīti, O.Kalniņš teica: "Politikā emocijas ir neizbēgamas, jo tomēr politika nosaka vēlētāju un vēlētāji ļoti bieži pamato savas izvēles uz emocijām. No vienas puses, tā ir politiķa atbildība racionāli izskaidrot un palīdzēt cilvēkiem saprast šo emocionālo pusi, bet arī pirms šīm vēlēšanām nebija skaidrs, ka SC bija gatavs vai gribēja sadarboties. Domāju, ka mēs ar laiku varam mainīt emocijas, ka cilvēki ar darbiem spēj parādīt, ka ir gatavi strādāt un sadarboties."

Runājot par 16.martu, O.Kalniņš norādīja: "Mans galvenais arguments ir - kā šī diena tiek uztverta ārpus Latvijas. Es esmu vienmēr aizstāvējis leģionārus, kā vēstnieks esmu to skaidrojis. Man ir savs veids, kā viņus godināt. Diemžēl, šī diena - 16.marts - ir pilnīgi sakropļota, to ekstrēmisti izmanto, un ārpus Latvijas to nesaprot. Es domāju, ka katram parlamentārietim kā deputātam tomēr ir jādomā par to, kā Latvija tiek uztverta. Katrs deputāts ir arī diplomāts. Mums ir jāatcerās, ka pat tas, ko mēs sakām latviešu valodā, tiek tulkots un retranslēts uz āru, mums katram ir sava sirdsapziņa, bet manuprāt ir citi veidi, kā šo dienu pieminēt. Esmu pārliecināts, ka daudzi leģionāri, kas gāja bojā karā, arī saprastu to, ka varbūt kādreiz ir jāupurē kaut kas simboliski, ja tas ir valsts labā nākotnē."