Pašiem sava silta, skaista māja    1

Visi teorētiski zina, ka dzīvojamo namu siltināšana ir laba lieta, taču daudzu māju iedzīvotāji baidās šādus projektus uzsākt. Rīga nevar lepoties ar īpaši daudzskaitlīgu nosiltināto namu sarakstu, taču ir labi, ka notiek pieredzes apmaiņas pasākumi, kurus apmeklē pagaidām nenosiltināto namu pārstāvji. Kā teikt, āķis lūpā.

Vienu šādu pasākumu vakar rīkoja Rīgas Enerģētikas aģentūra (REA), kas bija aicinājusi visus interesentus uz Dzelzavas ielu 84, kur atrodas DzĪKS Bāka - 2 nosiltināta daudzdzīvokļu māja. Interesenti bija sabraukuši gan no centra, gan Juglas un citām vietām. «Gandrīz uz pusi mazāk maksājam. Sieva skaitīja, ka gada vidējā cena sanāk 25 santīmi par kvadrātmetru mēnesī. Mums bija viena aktīviste, kas staigāja pa dzīvokļiem un savāca gandrīz 60% īpašnieku parakstus,» stāsta mājas iedzīvotājs Valērijs Volkovs, kurš ir ļoti apmierināts, ka viņu māja ir nosiltināta. Piekrituši tāpēc, ka bijis ES līdzfinansējums. Pirms darbu uzsākšanas tie, kuri varējuši, savu daļu samaksājuši uzreiz - Volkovu ģimenei bija jāmaksā ap Ls 600 par 52 kvadrātmetru dzīvokli. Logus viņi nemainījuši, plastmasas negribot, jo pēc renovācijas jau tā neesot ventilācijas, gaiss dzīvoklī pasliktinājies. Dzīvokļos uzstādīti arī siltuma regulatori, un efekts esot. Mājā, kurā bijusi renovācija, bet siltumu katrā dzīvoklī regulēt nevar, rēķini esot lielāki. «Vajag arī labu termometru, elektronisko, ar desmitdaļām, lai var redzēt, ka dzīvoklī ir 19,2 grādi,» uzskata Valērijs.

No Stabu ielas pieredzes apmaiņā atbraukusi namzine Līga Ozola. «Mūsu mājai ir aptuveni simt gadu, tā ir vēsturiskais piemineklis, un diemžēl dažas programmas mēs nevaram izmantot. Visvairāk mani interesē cokolstāvs un pagrabs, kā arī karstā ūdens uzskaites sistēma, jo viņi izmanto modernāko un jaunāko, kas manā mājā vēl nav ieviests,» stāsta Līga. Iedzīvotāji mājā iegulda savu naudu, jo uz ES fondu finansējumu nevarot pretendēt. Pēdējo trīs gadu laikā ik gadu ieguldīts ap Ls 20 000-25 000, nomainot logus, durvis, renovējot kāpņu telpas, tīrot pagrabus utt. Pie lielākiem darbiem bez speciāliem uzkrājumiem iztikt nevarot.

REA pārstāvis Juris Golunovs, kurš bija viens no šīs atvērto durvju dienas iniciatoriem, stāsta, ka cilvēkus visvairāk interesē, kādi ir dzīves apstākļi un cik lieli mēneša maksājumi pēc renovācijas. Viņš cer, ka arī valsts sniegs dāsnāku atbalstu ēku renovācijas programmām, jo interese ir pamodināta.