Dolgopolovs: Pēc referenduma sarunām jāturpinās arī starp VL-TB/LNNK un SC    21

Apvienības Saskaņas centrs priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Dolgopolovs uzskata, ka pēc sestdien gaidāmā referenduma par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodu noteikt kā otro valsts valodu, būtu jāturpinās sarunām arī starp ideoloģiski diametriāli atšķirīgiem politiskajiem spēkiem, kā Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Saskaņas centru.

Viņaprāt, tādām sarunām, kādas nesen notika televīzijā starp VL-TB/LNNK līderi Raivi Dzintaru un SC līderi Nilu Ušakovu, noteikti jānotiek arī turpmāk. "Labāk slikta saruna nekā labs karš," pirmsreferenduma diskusijā pārraidē Dienas Rīts sacīja S.Dolgopolovs.

Pēc viņa teiktā, neatkarīgi no tā, kādi būs referenduma galīgie rezultāti, "neapšaubāmi šis referendums tiešām ietekmēs turpmāko politiku, kāda būs mūsu valsts". 

"Es uzskatu, ka referendums nav konkrēti par krievu valodu vai pret latviešu valodu. Tas ir zināms signāls, ka nav visa gana labi mūsu karalistē. Ja mēs neizdarīsim secinājumus no tā, kā tas vispār varēja parādīties, ka tas parādījās un ka tas ir noticis, tas nozīmēs, ka esam lemti virzīties uz nekurieni," sacīja S.Dolgopolovs.

Jautāts, ja viņš pēcreferenduma rītā būtu premjerministrs, kā viņš rīkotos, S.Dolgopolovs norādīja: "Ziniet, ko es izdarītu? Es tomēr sasauktu visus politiķus neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav pārstāvēti Saeimā, un tomēr noteikt tās sarkanās līnijas jeb tos punktus, ar kuriem vajadzētu sākt diskusiju par konkrētiem risinājumu veidiem. Vai tie ir likumi, vai kādas citas normas vai sabiedriskas aktivitātes... Ir pavīdējusi runa par visas tautas forumu, kuru varbūt varētu organizēt bez politiķu iejaukšanās. Padomāt par to, kā mēs dzīvosim tālāk un ko varam izdarīt."

Uz jautājumu, cik, viņaprāt, šobrīd ir šī etniskā spriedze un nacionālā šķirtība Latvijas sabiedrībā, S.Dolgopolovs pauda: "Esmu priecīgs un gandarīts, ka pie mums šī spriedze lielā mērā ir tikai emocionālā līmenī, ka nav tā, kā Tuvo Austrumu valstīs, kad cilvēki iziet ielās un rīko nekārtības. Bet tas nozīmē, ka tomēr ir jāizvērtē, kas ir novedis līdz tam, ka gandrīz 200 000 Latvijas pilsoņu ir parakstījušies zem šīs idejas. Kas ir novedis līdz tam? Tukšā vietā nekas tāds nenotiktu."

Viņaprāt, līdz šim par šo divvalodības jautājumu strīdējās tikai poltiiķi un nekad neskāra plašas cilvēku masas. "Šodien tas ir pārcelts uz citu līmeni, kas ir daudz bīstamāk, jo tagad tas ir aizgājis līdz katrai ģimenei." Viņaprāt, tam, ka tas ir aizgājis tik tālu, vainojami politiķi, kuriem jāuzņemas lielākā atbildības nasta.