Simtgadniece balsot gribēja iet pati    3

«Mums pat konflikts sanāca, domāju, slidens laiks, pieteicu balsošanu mājās, bet viņa gribēja iet pati. Jaunākais dēls atnāca un aizveda,» stāsta simtgadnieces Marcijannas Graudužes meita Anna Milta, kurai pašai ir 75 gadi. Pati sirmgalve stāsta, ka gribējusi redzēt cilvēkus iecirknī, domājusi - ko tad pie viņas kāds brauks. Marcijannas kundzei 22. februārī apritēs jau 101 gads, bet pavasarī viņa atkal dosies pastaigās - ap daudzdzīvokļu māju Ķekavā viņa ar nūju varot staigāt un to arī regulāri darot. Būdama poliete, viņa lielāko daļu mūža nodzīvojusi starp latviešiem, tāpēc sestdien referendumā atbalstījusi latviešu valodu, tā esot jāciena.

Uz galda ir liela Bībele - to Marcijannas kundze lasa joprojām. «Tikai ar Dievu uz priekšu, tad jūs nepazudīsiet,» viņa mums novēl. Mazdēls Andris zina teikt, ka vecmāmiņa skolā nav gājusi un tikai no Bībeles lasīt iemācījusies. Kundze to apstiprina - brālis un māsa esot vismaz vienu klasi mācījušies. Latvijā ieradusies no pašreizējās Baltkrievijas teritorijas kā viesstrādniece. Jaunībā slimojusi ar vēdertīfu, taču vēlākos gados veselība bijusi laba.

Anna stāsta, ka viņas mamma visu mūžu bijusi ļoti strādīga. Padomju gados Marcijanna bijusi slaucēja, cūkkopēja, strādājusi lauku brigādē. Bērnībā Pirmā pasaules kara laikā bērni dzīvojuši lielā trūkumā, nodegusi māja, Marcijannas māte viena uzturējusi astoņus bērnus, cietuši badu, bet, iespējams, tieši tāpēc ir šis spēks. «Mamma mums ir pati galvenā, viņai būs dzimšanas diena, visi bērni un mazbērni sabrauks, pat no Anglijas atbrauks mazmazmeitiņa,» Anna stāsta. Vēlāk trijatā - māmuļa, meita un mazdēls - uz papīra lapas teju zīmē ciltskoku un skaita - pieci bērni, no kuriem divi dzīvo Ķekavā, trīs Liepājā, deviņi mazbērni, deviņi mazmazbērni un viens mazmazmazdēliņš Raivis. Pērn simtajā dzimšanas dienā toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers sirmajai kundzei atsūtījis dāvanā skaistu grāmatu, arī pašvaldība sveikusi.

Kas attiecas uz referendumu, nekādas pārrunas ģimenē par to, kā balsot, nav notikušas, jo viss bijis skaidrs: «Kad viņa atnāca uz Latviju, viņa teica, ka ļoti patīkot latviešu tauta, latviešu cilvēki, viņa pie saimniekiem, kad strādāja par kalponi, jutās ļoti labi un vienmēr teica, ka bijuši ļoti labi saimnieki. Tāpēc viņa balsoja par latviešu valodu.» Marcijannas kundze ceļas no krēsla un iet meklēt pasi - vēlas parādīt, ka piedalījusies vēlēšanās arī iepriekš. Vai varam viņu saukt par Latvijas patrioti? Meita saka - jā, tā var teikt.