Gan gultu, gan stadionu

Tagad jau jūtamies mierīgāk, atzīst metālapstrādes rūpnīcas Sajers valdes priekšsēdētājs Andrejs Matorins. Vēl pirms dažiem mēnešiem uzņēmums gan savu, gan pasūtītāju parādu dēļ bija uz naža asmens, taču krīzes  pārbaudi izturēja – atlaisti ap simts cilvēkiem, krasi samazināti izdevumi apkurei, bet galvenais – piestrādāts pie jauniem, daudz «gudrākiem» un pelnītspējīgākiem produktiem. Tā tikko ir pabeigta saliekamā skolas stadiona izveide, kas jau ieinteresēja klientus gan Latvijā, gan ārzemēs. Taču arī no savas klasikas – pastkastīšu un pasta nodaļu aprīkojuma ražošanas – Sajers neplāno atteikties.  

Gaida atbildi no Grieķijas

Sajers produkcija ir labi pazīstama ikvienam, kurš kaut vienu reizi ir sūtījis vecās labās papīra vēstules – visas Latvijas pasta dzelteni zilās pastkastītes ir tapušas tieši Sajers cehos. Arī pastkastītes, kas ierīkotas pie privātmājām vai daudzdzīvokļu namu kāpņutelpās, bieži vien ir Sajers ražojums. Taču sākums bija pavisam cits – uzņēmuma priekšgājējs ir Rīgas apgaismojuma rūpnīca. «Tad 1994. gadā atnācām mēs, uzņēmumu privatizējām. No apgaismojuma sistēmu ražošanas esam atteikušies, laiku pa laikam vēl izpildām atsevišķus pasūtījumus skolām un medicīnas iestādēm, taču pamatā nodarbojamies ar pavisam citām lietām,» stāsta A. Matorins. Pie daudzsekciju pastkastīšu ražošanas uzreiz pēc privatizācijas nolemts ķerties tādēļ, ka neviens cits Latvijā to neražoja, taču pieprasījums bija. Uzreiz gan bija skaidrs, ka, paļaujoties  tikai uz vietējo tirgu, uzņēmums izdzīvot nespēs. «Vietējā tirgū mēs nomirtu uzreiz, jo pēc tik liela pastkastīšu apjoma šeit nav vajadzības. Labajā mēnesī šeit pārdodam ap 20 tūkstošiem vienību, bet, lai šis virziens būtu rentabls, mēneša apgrozījumam jābūt ap 120 tūkstošiem latu,« spriež A. Matorins.

Sajers eksporta kartē iezīmētas ap 14 valstīm: liels Sajers klients savulaik bija Kirgizstānas pasta dienests, patlaban jāpienāk «milzīgam» pasūtījumam no Grieķijas valdības par pastkastīšu ražošanu, taču, vērojot šajā Eiropas valstī notiekošo, uzņēmumu sāk mākt bažas, vai darījums galu galā nenobruks. «Apjomi tur ir ļoti lieli. Acīmredzot kaut kāda Eiropas nauda,» pieļauj Sajers vadītājs.

Pasta aprīkojums tiek sūtīts arī uz Zviedriju, Bulgāriju, Dāniju, Igauniju. «No mums  pērk arī vairumtirgotāji, un mēs bieži vien pat īsti nezinām, kur mūsu produkts nonāks. Nesen ar sievu bijām Ķelnē un tur veikalā redzējām mūsu pastkastīti – maksāja desmit reizes vairāk nekā pie mums,» smejas Sajers vadītājs.

Grāmatas pastkastītē

Papildus tradicionālām korespondences kastītēm pagājušogad Sajers sācis piedāvāt arī ko jaunu – kasti lielāku sūtījumu saņemšanai. «Analogi šim produktam ir, taču tāda kā mums nav,» ir pārliecināts A. Matorins. Ideja ir vienkārša: arvien vairāk cilvēku sāk iepirkties internetā, taču ne visiem ir laiks doties uz pasta nodaļu, lai saņemtu internetā pasūtītās grāmatas vai drēbes. «Šajā kastē pasta darbinieks var iemest sūtījumu, un tā automātiski aizveras. Pēc tam to ar savu atslēgu var atvērt tikai saimnieks,» skaidro uzņēmuma vadītājs. Pagaidām šādas kastes iepērk tikai Dānija, taču interese par to pieaugot.

Lielas cerības Sajers šogad liek arī uz Zviedrijas valdības izsludināto tenderi par 80 tūkstošu pastkastīšu nomaiņu dzīvojamās mājās. «Mums laikus izdevās noskaidrot, kādas būs tehniskās prasības, esam izstrādājuši paraugu, tagad notiek sertifikācija. Pat ja dabūsim tikai daļu no šā pasūtījuma, tas būs liels atspaids,» cer A. Matorins.

Saliekams hokeja laukums

Taču pasta aprīkojums, lai gan arī ir dominējošais produkts Sajers piedāvājumā, nebūt nav vienīgais, kas audzē uzņēmuma eksporta apjomus. Tā, piemēram, jau vairākus gadus rūpnīcā top speciālie mobilie ofisi Francijas skolām – kompaktie metāla skapīši uz riteņiem, kuros ierīko klēpjdatoru, projektoru u. c. stundu vadīšanai nepieciešamu tehniku. «To ir ap 10 veidiem. Mēģinājām arī Latvijā virzīt šādu produkciju, taču problēma ir tā, ka Latvijas skolās stundu saturs nemaz nav digitalizēts,» stāsta uzņēmējs. Lielbritānijas tirgum tiek ražoti lieli pamatīgi metāla grili, kāds Somijas uzņēmums pasūtīja ventilācijas iekārtas ostu ceļamkrāniem, uz Holandi tiek sūtītas metāla gultu konstrukcijas.

Viens no pēdējiem Sajers lepnuma objektiem ir saliekamais multistadions skolu sporta laukumiem. «To esam izstrādājuši kopā ar vienu Somijas kompāniju. Šis stadions ir kā konstruktors – to var salikt dažu stundu laikā. Ziemā laukums kļūst par slidotavu, tur var spēlēt hokeju, vasarā tas ir futbola un basketbola laukums,» stāsta A. Matorins. Interese esot, un šogad jau varētu tikt uzsākts stadionu eksports.

Savukārt Latvijas tirgū bez Latvijas pasta lieli Sajers klienti ir arī armija un policija – likuma sargiem un karavīriem uzņēmums ražo gultas, apģērbu un ieroču  skapīšus. Kopumā Sajers vienlaikus spēj ražot līdz 30 dažādu produktu veidiem.

Priekšroka jādod vietējiem

Tieši ar daudzpusīgām tehniskajām iespējām A. Matorins skaidro to, kāpēc uzņēmumam, par spīti pagājušogad pārdzīvotajām grūtībām, tomēr izdevās noturēties. Tie, kas specializējās tikai vienā virzienā, samazinoties pieprasījumam, vairs nespēja savilkt galus kopā, saka Sajers vadītājs. Arī Sajers bijis uz bankrota robežas. Smagāka nasta bijusi maksātnespējīgo uzņēmumu neapmaksātie rēķini – piemēram, 80 tūkstošus latu palicis parādā Kalnozols par durvju ražošanu Gaiļezera slimnīcai. «Neko nedabūjām, bet mums taču bija jāsamaksā par izejvielām,» nopūšas rūpnīcas direktors. Lai izķepurotos, krasi samazinātas izmaksas – darbinieku skaits saruka no 200 līdz 100 cilvēkiem, apcirptas algas, radikāli samazināti izdevumi apkurei. «Apkuri atstājām tikai biroja telpās, cehus nosiltinājām, paši uztaisījām krāsnis, tāpēc arī izdzīvojām,» pārdzīvotajā dalās A. Matorins.

Tagad dzīve ir iegājusi mierīgākās sliedēs – eksporta tirgi atdzīvojas, izdevumu samazināšanas dēļ pieaugusi rentabilitāte. un nu jau ceturto mēnesi Sajers strādā ar peļņu, savukārt četru mēnešu apgrozījums jau ir pārsniedzis pagājušā gada sešu mēnešu rezultātu. Vasarā tikšot pieņemti papildus arī darbinieki. Savukārt nākamgad uzņēmums plāno atvērt savas pārstāvniecības vairākās Eiropas pilsētās – izdevumi šādam pasākumam esot nesalīdzināmi ar savu cilvēku klātbūtnes efektu eksporta tirgos, uzskata uzņēmums.

Pēc A. Matorina domām, valdībai tagad būtu daudz vairāk uzmanības jāvelta vietējo ražotāju atbalstam, un efektīvākais risinājums varētu būt nosacījums, ka valsts iestādes izsludinātā iepirkumā priekšroka jādod vietējai kompānijai, pat ja tā piedāvā augstāku cenu. «Varbūt mūsu cena būs par 5% augstāka nekā lietuviešiem, bet nodokļi un algas taču paliks tepat. Lielbritānijā sadarbojāmies ar vienu kompāniju, kas pēc tam no mūsu pakalpojumiem atteicās – jo viņu valdība gadījumā, ja ārzemnieks piedāvā zemāku cenu, starpību ar vietējo uzņēmēju piedāvājumu apmaksā. Tāpēc viņiem vairs nav izdevīgi ar mums strādāt. Kāpēc gan Latvijā nevar neko tādu ieviest?» vaicā A. Matorins. Viņš arī kritizē valdības pieeju, kas atšķirībā no uzņēmējiem domā nevis par to, kā nopelnīt, bet kā ietaupīt.