Brocēnu vidusskolas direktors Egons Valters aizrāvis skolas bērnus ar savam dziesmām
Tumšbrūno portfeli padusē smaidīgais Brocēnu vidusskolas direktors Egons Valters jūlija viducī teciņiem jož no skolas uz mājām. Vasaras brīvlaiks un atpūta? Kādas muļķības! Egonam atpūta nav pat prātā. Savu atvaļinājumu viņš pavada, sacerot jaunas dziesmas un aktīvi meklējot iespēju izdot savas skolas Dziesmu grāmatu. Sarakstiņš ar latviešu tautasdziesmām, klasiskām kora dziesmām, labākajiem rokmūzikas gabaliem un pat popu gatavs! Egons vēlas, lai Brocēnos bērni dzied un izaug dzīvespriecīgi, zinātkāri cilvēki. Viņa gadījumā tā nav didaktiska skolmeistara frāze, bet vēlēšanās no sirds.
Pirms daudziem gadiem jaunais ģeogrāfijas skolotājs Egons Valters dzimtajos Brocēnos sāka bērniem mācīt ne tikai savu priekšmetu, bet kaut ko tik netveramu un skaistu — dziedāt. Līdztekus ģeogrāfijai viņš bērnus urdīja dziedāt korī, veidoja popgrupas, sarakstot tām daudzas skaistas dziesmas. It visos pasākumos bija kopā ar saviem skolas bērniem. "Vispirms jau mūzika interesē man pašam," viņš, nedaudz apmulsis, godīgi paskaidro. Egona radošais gars un skaistā mūzika iedvesmo visu Brocēnu pilsētiņu. "Grūti iet pa ielu, visu laiku uz visām pusēm — sveiks un sveiks," viņš sirsnīgi smej.
Ar ģitāru uz paklāja
Vienreiz dzīvē Egonam "paslīdēja kāja" — apveltīts ar labu balsi un mīlēdams mūziku, viņš pēc bērnu mūzikas skolas beigšanas tomēr neuzdrošinājās doties uz Liepāju, lai iestātos leģendām apvītajā mūzikas vidusskolā. "Kas tur man būtu bijuši par klasesbiedriem!" viņš aizsapņojas. Pēc vidusskolas Egons devās uz Rīgu studēt ģeogrāfiju. Romantiķis, "pasaules braucējs"? "Nu ne gluži," viņš atsaka. Interesantas pasaules vietas un izpratne par Zemi, viņaprāt, attīsta dvēseli un pilnveido iekšējo pasauli gluži tāpat kā mūzika.
Studiju laikā Egons iecirtīgi turpināja muzicēt — rakstīja dziesmas, uzstājās ballītēs. "Cik reižu neesmu spēlējis Bildēs vien!" viņš saka. Romantiska mūzika ar labu dzeju — noklausījusies ierakstā pāris dziesmas no Egona nesen notikušā autorkoncerta, saku. "Nē, arī asāki gabali man ir!" viņš apstrīd. Pats vārdus dziesmām gan neraksta. Izmanto, piemēram, Klāva Elsberga dzejoļus. "Ar Klāva dzeju tāpat kā ar ezotēriku: pirmoreiz izlasi, neko nesaproti. Tad iedziļinies un — oho!" viņš ar apbrīnu saka.
Pēc studijām Rīgā Egons atgriezās dzimtajos Brocēnos, lai skolā mācītu ģeogrāfiju. No mūzikas atkāpties viņš negrasījās. "Kaut kas vērtīgs un skaists, tā precīzi atveido to, kas notiek manā dvēselē," viņš saka. Mūzika — Egona īpašais veids, kā dzīvi Brocēnos padarīt krāsaināku, aizraujošāku.
Pirmās bērnu dziesmas viņš sāka rakstīt astoņdesmito gadu vidū, kad piedzima dēls Lauris. "Ojāram Vācietim ir tāda burvīga grāmata Astoņi kustoņi. Dēls man sēdēja klēpī un teica: šim dzejolim raksti dziesmu, tēti!" Nu jau tapušas trīs bērnu dziesmu grāmatas. Deviņdesmito gadu sākumā Brocēnu vidusskolā Egons nodibināja bērnu popgrupu. Toreiz tas Latvijā bija jaunums, un bērni ar lielu prieku piedalījās. "Katrs cilvēks, pirmkārt, motivē sevi. Burvīgi, ja citi paraujas līdzi," Egons saka. Popgrupā dziedājis arī viņa jaunākais dēls Krišjānis, kurš šogad pabeidzis 11.klasi.
Vai, būdams ģeogrāfs, kurš aizrauj bērnus ar mūziku, Egons nebija "uz nažiem" ar skolas mūzikas skolotāju? "Nē, mums katram savas funkcijas!" viņš atgaiņājas. Fakts gan, ka Egons bieži vien bija tas, kurš samusināja skolēnus dziedāt arī skolas korī. "Vislabākās attiecības man vienmēr bijušas ar mazajiem un vidusskolas vecumu," viņš atklāj. Ar tiem pa vidu — grūtāk. Tomēr Egons atceras daudz gadījumu, kas īsti neiet kopā ar cienīgo nosaukumu — skolas direktors. "Esam sēdējuši visi pie manis mājās uz paklāja, dziedājuši. Man rokās ģitāra." Kurš gan negribētu tādu skolas direktoru un ģeogrāfijas skolotāju!
Priecīgs aizraut kaut dažus
Pavaicāts, cik dziesmu sarakstījis, Egons domīgi pieklust. Baidās pat minēt skaitli, tas varētu būt ievērības cienīgs. Pagājušajā mācību gadā viņš izdomāja, ka Brocēnu vidusskolai nepieciešama himna. Viņš ilgi lauzīja galvu, meklēja idejas, līdz tapa jauna dziesma. Skolas padome to izbrāķēja. Dziesma visiem patikusi, bet ne kā skolas himna. Egons ķērās klāt sacerēšanai no jauna. Otrais variants visiem paticis. Tagad tā septiņsimt skolēniem būs jāiemācās no galvas! "Tīri labs skolēnu skaits mūsu pilsētai," Egons palepojas.
Brocēnos topot jaunajai Latvijas — Meksikas cementa rūpnīcai Cemex, pilsētiņa varētu cerēt uz jaunu ģimeņu un līdz ar to arī skolēnu pieplūdumu. Izrādās, tā īsti nav. "Tur jau pārsvarā strādā iebraucēji, vismaz inženiertehniskais personāls noteikti," Egons zina teikt. Iebraucēju lielākā daļa ir rīdzinieki — no rīta ar busiņu viņus atved, vakarā pēc darba ved atpakaļ uz lielpilsētu. Tomēr par panīkumu Brocēni nevar sūdzēties. Šeit top pat jauno māju projekts!
"Tagad jau viss mainās," Egons domīgi saka. Viņš atceras, kā paša bērnībā Brocēnos kokiem vienmēr bijušas baltas lapas. "Ar zēniem spēlējām futbolu. Kad lija lietus, vārtus nemaz nevarēja redzēt — viss balts," viņš atceras. Tagad cementa rūpnīcai stingri Eiropas Savienības noteikumi. Bērniem uz galvas vairs nelīst balts, miltains lietus. Uz Brocēnu vidusskolu mācīties brauc arī skolēni no Saldus, kas atrodas desmit minūšu attālumā. Savukārt Egons ar nošu lapām reizēm steidz pie draugiem uz Saldus tautas teātri. Viņa mūzika tiek arī teātra izrādēm!
Kas Brocēnu jauno paaudzi interesē vairāk: mūzika vai tomēr datorspēlītes? Egons nopūšas: "Nav jau tā bilde tik ideāla! Protams, ka ne visus var aizraut. Tomēr, ja kaut dažiem sirdī aizķeras, ir labi." Jauktais koris skolā ir, pūtēju orķestris arī. "Jauniešiem mūsdienās kora dziedāšana nav aktuālākais, ar ko nodarboties brīvajā laikā. Tāpēc esam priecīgi, ka koris mums tomēr ir!" Egons pats dzied gan Edgara Račevska jauktajā vīru korī Tēvzeme, gan arī Brocēnu vīru korī. "Mani vecāki ir kora dziedātāji, dēli arī dzied. Kad nostājamies trīs paaudžu Valteri uz skatuves, tas ir kas īpašs."
Egona vecākais dēls Lauris ir solists grupā Ēnas, kas labi pazīstama visā Latvijā. "Brauciet, viņi spēlēs arī Baltic Beach party Liepājā!" tēvs lepni aicina uz dēla grupas koncertu. Nesen Brocēnos notikušajā Egona Valtera autorvakarā arī dēls Lauris kāpa uz skatuves dziedāt tēva rakstītās dziesmas.
Mūziku Egons nodēvē par mīļāko, kas viņam ir blakus visu mūžu un ar kuru saista nopietnas attiecības. "Es saku — mūzika," viņš smaidot uzsver, lai tikai kāds nenodomā ko sliktu par piparoto salīdzinājumu. Egona lielākais draugs un atbalsts ir sieva, ar kuru kopā nodzīvots viss mūžs. Tagad abi kopā viņi cītīgi meklē iespēju izdot Egona sastādīto skolas Dziesmu grāmatu, lai katram skolēnam būtu pa eksemplāram un varētu mācīties dziesmas. "Zināt labas dziesmas, tas taču ir lieliski, vai ne?" Egons enerģiski saberzē plaukstas. Skaidrs, ka šis nebūs pēdējais ar mūziku saistītais projekts, ko viņš saviem Brocēniem sadomās!
Pievieno komentāru