Redzot bērnunama Lejasstrazdi bojāto skursteni, Aivars Ģinis teica — nebraukšu prom, kamēr nebūs jauna
Kūp un murrā kā kaķēns uz mūrīša, un mums visiem ir silti. Tik skaistus vārdus parastam katlumājas dūmenim nevelta katru dienu, bet Helēnai Eglītei ir iemesls. Skurstenis bija gandrīz sabrucis, un viņas vadītais bērnu nams Lejasstrazdi šoziem varēja palikt bez siltuma. Uzņēmējs Aivars Ģinis dienas laikā ne tikai sameklēja, kas bērnunamam arī uzmūrēs jaunu skursteni, bet uzdāvināja modernu apkures katlu un kamīnu. "Cik tas bija saviļņojoši un cik patiesi no šā cilvēka," to atceroties, H.Eglītei aizlūst balss.
Pats vienmēr maliņā
Aivars Ģinis nav runīgs — ja var kādam palīdzēt, tad palīdz, un viss: "Man tie slavinājumi pēc tam nav vajadzīgi." Viņš ir bijušais dobelnieks, audzis daudzbērnu ģimenē. "Mums tie apstākļi toreiz bija ļoti skarbi," viņš uz mirkli pieklust. Iespējams, tieši tāpēc arī uzņēmējs pirms desmit gadiem atsaucies Dobeles bērnunama, arī ģimenes atbalsta centra Lejasstrazdi lūgumam pēc palīdzības. "Negribu, lai tagad bērni dzīvotu tik skarbi. Lai ir tas saulesstariņš, ticība labajam," viņš teic. Pēc tāda principa A.Ģinis audzinājis arī savus trīs bērnus, no kuriem jaunākais iet vidusskolā.
Lejasstrazdos dzīvo 25 bērni, ap desmit — krīzes novēršanas grupā. Vadītāja H.Eglīte labi atceras, kā pirms desmit gadiem satika Aivaru Ģini. Toreiz viņa dibinātā Latvijas un Čehijas kopuzņēmumu Fan (pašreiz A.Ģinis ir firmas līdzīpašnieks) pārstāvniecība atradusies Dobelē. Bērnunama darbiniece nejauši uzzinājusi, ka uzņēmums gribētu kādam palīdzēt. "Toreiz tik bieži tā negadījās. Aizgāju uz firmu, un tā tas sākās," stāsta vadītāja.
Namiņam, kā Lejasstrazdus mīļi sauc H.Eglīte, ir vairāki atbalstītāji. Tomēr doma pastāstīt tieši par Aivaru Ģini vadītājai nelikusi mieru jau ilgāku laiku. "Brīnišķīgs cilvēks. Tas, ar ko viņš atšķiras — nekad nebūs tā pirmā persona. Noorganizē, visu kārtīgi izdara, un pats paiet maliņā. Publicitāte viņam nav vajadzīga."
Baltais brīnums
"Helēnas kundze teica, ka bērniem ir auksti," lietišķi saka A.Ģinis. Tāpēc nolemts namiņam uzdāvināt kamīnu. Tad atklājās, ka katlumājas skurstenis ir gandrīz sabrucis un arī pašas katlumājas faktiski nav. Beigu beigās ne tikai skurstenis uzmūrēts, bet iegādāts arī jaudīgs apkures katls un iekārtota katlu māja. "Viņš nostājās pie namiņa, skatījās uz skursteni un teica — nebraukšu prom, kamēr netiksim pie jauna. Tas bija tik saviļņojoši," atceras H.Eglīte. Viņa skursteni mīļi nosauc par balto strēli debesīs, uz kuru paskatoties sirds pilna siltuma.
"Strādājām ar domu, ka katlumājai jābūt tādai, lai bērniem nav kauna tur iet iekšā. Bērniem jāredz, ka Latvijā māk arī kaut ko labu otram izdarīt un kvalitatīvu uztaisīt," stāsta firmas direktors. Viņaprāt, jo vairāk labo darbu, jo lielāka ticība sev un savai valstij veidosies bērnos.
Lielākais paldies par izdarīto saņemts katlumājas atklāšanā. "Kad bērniem acis spīd un viņi sajūsmā skraida iekšā un ārā," saka A.Ģinis. Viņa seja atmaigst, stāstot, kā svētkos līdz birojam atceļo bērnu zīmētās pateicības un "ceptie pīrādziņi — māla bļoda, lina dvielis... Tas ir tik forši!"
Desmit gados ar A.Ģiņa atbalstu namiņš ticis pie jaunām izlietnēm, krāniem, duškabīnēm. Bērniem sarūpēts brauciens uz Čehiju. Kopā ar Lejasstrazdu bērniem šogad uzņēmums svinēs arī savu 15 gadu jubileju. Bērni darbiniekus priecēs ar dziesmām un dejām, bet darbinieki bērnus — ar iespēju pēc tam spēlēt boulingu un citādi izklaidēties.
Ar atbildības sajūtu
"Mēs pirms kāda laika kolektīvā domājām, ka vajadzētu par savu direktoru uzrakstīt," ar tādu teikumu negaidīti pārsteidz Ināra Stūre, kas Dienu uzmeklē pāris dienu pēc sarunas ar A.Ģini. Viņa strādā A.Ģiņa uzņēmumā un, zinot, ka direktoram par saviem labajiem darbiem netīk runāt, aicina uz sarunu ar darbiniekiem.
Cilvēcīgums, īpaša spēja sajust brīdi, kad cilvēku grūtā brīdī vajag uzrunāt, nesavtīga atbildības sajūta, tas vislabāk raksturojot A.Ģini. "Mūsdienās, kad visi ir aizrāvušies ar naudas pelnīšanu, tas ir retums. Arī viņš varētu pēc visiem paraugiem gozēties starp bagātniekiem," bilst I.Stūre. Gaisotni kolektīvā viņa raksturo kā "ģimenisku, rosīgu, draudzīgu", un kopīgie gājieni uz teātri, operu un braucieni ekskursijās darbiniekus motivējot pilnvērtīgi nodoties darbam.
Ikgadēja palīdzības plānošana bērnunamam ir ne tikai A.Ģiņa, bet arī visu viņa padoto lieta. "Tas mums ir kā kredo. Dari citiem labu, un tev tā labestība atnāks atpakaļ," saka A.Ģinis. Kolektīvam ir arī "audžumeita" sportistu aprindās. "Biatloniste Līga Glāzere, kuru mēs jau kādus trīs četrus gadus balstām materiāli un ceram, ka viņa reiz būs olimpiskā čempione." Arī meiteņu basketbola komanda TTT saņem finansiālu palīdzību. Vairākus gadus uzņēmums maksāja mācību stipendiju kādai bārenei.
"No sirds uz sirdi šeit ir vārda tiešā nozīmē," saka H.Eglīte. Savukārt A.Ģinis atzīst: "Nekāds varoņdarbs nav izdarīts. Katram, kuram ir iespēja kaut mazliet pacelties virs vidējā līmeņa, jāatceras, ka ne visi tā dzīvo." Ja katrs izdarītu kaut mazumiņu, sirdi plosošu stāstu par likteņa varā pamestiem bērniem un veciem cilvēkiem nebūtu.
Pievieno komentāru