Ludzas rajona Vītolu pamatskola turas uz ūdens, pateicoties bijušo novadnieku atbalstam
Paļdis! — ar gardu muti notiesājis bulciņu un izdzēris tējas krūzi, mazais pirmklasnieks Jāņuks noslauka muti un sparīgi dodas pagalmā. Līdz pagasta autobusam, kas aizvizinās mājās, vēl labs laiciņš jāpagaida, bet tagad, kad izsalkums apmierināts, arī gaidīšana liekas jaukāka. Jau vairākus gadus mieloties ar tēju un maizītēm, saņemt dāvanas Ziemassvētkos un ciemoties galvaspilsētā Ludzas rajona Vītolu pamatskolas bērni var, pateicoties novadnieka Aigara Bērziņa un viņa draugu, Rīgas uzņēmēju, gādībai. "Latgales pašvaldībās budžeta iespējas, lai atbalstītu savas izglītības iestādes, nav lielas, bet šī mazā skola ar savu īpašo, sirsnīgo māju atmosfēru un skolas vadības atvērtību ir pratusi atrast iespēju, kā lauku bērnam iedot to, ko viņš citādi nemaz nevarētu saņemt," saka Ludzas rajona izglītības pārvaldes vadītāja Anita Sergejeva.
Kā pasakā
Vītolu pamatskolu Malnavas pagasta Mazajā Bandarovā nav nemaz tik viegli atrast — līdz skolai jābrauc pa šauru, līkumotu lauku ceļu caur pamestiem laukiem, līdz skatam pēkšņi paveras apbrīnojami sakopta ainava Rītupes ielokā. Baltā divstāvu mūra ēka būvēta 1960.gadā, bet pati skola nākamgad svinēs 100 gadu jubileju. Blakus esošajās lauku mājās izvietojies internāts.
Kā stāsta skolas direktore Renāte Čeirāne, sadarbība ar uzņēmējiem radusies pavisam nejauši pirms pieciem gadiem, pateicoties kādreizējai Malnavas pagasta deputātei Intai Ostrovskai, kura kapusvētkos satikusi savu bērnības draugu, tagad Rīgā strādājošo juristu Aigaru Bērziņu. Aigars pastāstījis, ka viņa klients, Anglijas Daugavas Vanagu viesnīcas Radi un draugi direktors Jānis Jenzis labprāt atbalstītu kādu lauku skolu, un Inta minējusi Vītolu pamatskolu. "Pēkšņi mums piezvanīja uz skolu un lūdza, lai katrs bērns uzraksta vēstuli Ziemassvētku vecītim, ko vēlētos saņemt. Mēs pat neticējām, bērni tur rakstīja kā pa jokam — cits magnetofonu, cits kurpes, futbola bumbu, bet, kad sāka zvanīt un jautāt, kura izmēra kurpītes vajag, tad noticējām." Jaunajā gadā labdari atbraukuši ciemos un tik tiešām katrs bērns saņēmis gribēto. "Mēs jutāmies kā pasakā. Atbrauca Baiba Sipeniece, operas māksliniece Dace Volfarte, filozofe Elita Drāke, tas bija notikums visam pagastam."
Rūpējas arī ikdienā
Ciemiņi visu rūpīgi aplūkojuši un drīz vien skolas pagalmā ielīgojusi smagi piekrauta automašīna ar mēbelēm, aizkariem un gultas veļu. Nākamajā gadā vītolieši braukuši uz Rīgu, lai apmeklētu cirka izrādi, Latvijas Nacionālo operu, daudzi no viņiem galvaspilsētā bijuši pirmoreiz, bet vēl pēc gada Mazajā Bandarovā ieradusies sporta mašīna ar īstiem sacīkšu braucējiem, lai izvizinātu gan lielus, gan mazus. Bērni ar lepnumu rāda arī mugursomas, kuras dāvinātas nupat, draugu rīkotajā akcijā Skolas soma.
"Šo draudzību un rūpes mēs tik tiešām izjūtam ikdienā, gan bulciņas, kuras Aigars gādā par saviem personiskajiem līdzekļiem, gan jurista Māra Liopas dāvinātā automātiskā veļas mazgājamā mašīna internātam, Jānis Jenzis savā dzimšanas dienā bija lūdzis ciemiņiem dāvināt naudu, par ko skolai iegādājies videoiekārtu. Lai arī ļoti aizņemti cilvēki, viņi piezvana, atbrauc pie mums katru gadu izlaidumos, lai sveiktu absolventus."
Saauguši kopā
Vītolu pamatskolā šogad mācās 39 bērni, apvienotas ir pirmā un otrā, kā arī piektā un sestā klase, 3. un 4. klases skolā vispār nav. Tomēr, kā ar lepnumu stāsta skolas direktore, visi septiņi pagājušā gada absolventi eksāmenus nokārtoja sekmīgi un saņēma apliecību par 9.klases beigšanu. "Mēs cenšamies noturēt un apčubināt katru bērņuku. Pie mums viņi atnāk tādi nobijušies, nedroši, bet vēlāk tā atraisās, jo te jau visiem visur jāpiedalās — sportā, dejās. Ja futbola komandā pietrūkst zēnu, iet meitenes," saka direktore.
Idejas, kā palīdzēt skolai, uzņēmējiem rodoties vēl un vēl, tagad kopīgi ar pagasta vadību prātojot, kā skolai, 100 gadu jubileju sagaidot, uzlikt jaunu jumtu. Tā kā internāta audzēkņiem nav kur nomazgāties, viesnīca Radi un draugi uzbūvējuši viņiem jauku pirtiņu ar saunu. Bērniem gan nākas bez tās iztikt vēl joprojām, jo, kā apgalvojot rajona sanitāri epidemioloģiskās stacijas ierēdņi, pirts ģērbtuves izmēri īsti neatbilstot noteiktajām prasībām. "Mēs esam tā kā saauguši kopā, ik nedēļas sazvanāmies, dzīvojam līdzi skolas priekiem un bēdām, pārdzīvojam, lai tikai to neaizslēgtu. Šiem Latgales pagasta cilvēkiem ir tāds siltums un mīļums, viņi nekad neko mums neprasa, bet prot ar pateicību saņemt dāvāto," Dienai saka Aigars Bērziņš, kurš Malnavā pie vecāsmātes pavadījis bērnības vasaras.
Direktore atzīst, ka brīžiem tomēr bažījas, vai bērni nepieradīs tikai saņemt dāvanas, tāpēc citiem dot cenšas arī paši. Ik gadus Vītolu skolēni ar koncertu un dāvaniņām brauc uz Ludzas pansionātu. Skolas pagalmā bērnu un viņu vecāku spēkiem atjaunots padomju gados iznīcinātais krucifikss. Šajā vietā bērni uz svētbrīdi atnāk 1.septembrī, izlaidumā, kā arī maijā, godinot Dievmāti. Starp daudzajiem projektiem, kuros iesaistījušies vītolieši, viens ir pilotprojekts Lauku skola—vietējās attīstības sirds. "Pagastā bērnu sāk dzimt vairāk, un mēs ar cerību skatāmies nākotnē, ja tikai topošā Kārsavas novada pašvaldība mūs sapratīs. Ja tagad neizdosies skolu nosargāt, šajā vietā attīstības nebūs, paliks tukšums," saka Renāte Čeirāne.
Pievieno komentāru