Pieci draugi gribēja atpūsties citādāk, tāpēc sāka veidot savu Andrejsalu Kandavā
Skābā galdniecības skola, Millera lauzto siržu viesnīca, grupa Sūdi, futbola klubs Tērauds, Kadrā Kandava, Lielā Kristapa parāde — šādi vārdu salikumi mirguļo mājaslapā kultuvators.lv. Tā ir Kandavas jauniešu alternatīvās kultūras veicināšanas organizācija (KJAKVO) virtuālā mītne. KJAKVO pirms pusotra gada radīja jaunieši, kuri savulaik dzīvojuši un mācījušies Kandavā. Mazais mērķis — nedēļas nogalēs, kad viņi dodas mājup no studijām un darbiem Rīgā, rīkot pasākumus pašu un citu priekam. Biedrības lielais mērķis – atjaunot Kandavas sinagogu un izveidot tajā kultūras centru.
Taisām končus!
Uz interviju ar velosipēdiem sabrauc teju viss KJAKVO kodols. Viņu sejas esmu manījusi Andrejsalā, Jaunajā Rīgas teātrī un dažādos festivālos. Lūk, Ričards Millers, datu ievades guru LETĀ, Jānis Znotiņš (tā paša slavenā kandavnieka un JRT aktiera Kaspara Znotiņa brālis) un Mārcis Miķelsons ir datorspeciālisti un veido mājaslapas. Lūk, arī topošais scenogrāfs Reinis Suhanovs un viņa māsa Alma, viena no galerijas Istaba kūrētājām.
"Nūū, tas varbūt izklausīsies nu tā, tā...taču mēs to visu sākām sevis dēļ," stāsta Jānis. KJAKVO iestrādes meklējamas pirms teju pieciem gadiem, kad piektdienās pēc studijām ar Reini un citiem kandavniekiem brauca mājās un prātoja, ko darīs brīvdienās. Satiks draugus, aizlaidīs uz pirti, aizies uz deju mēģinājumu (Kandavas deju skolā abi nodejojuši 15 gadus). Varbūt uzsist futeni? Savāca komandu, nodēvēja par futbola klubu Tērauds. Taču, cik tā ilgi spēlēsi? Jārīko mūzikas pasākumi! Ričards atļāva to darīt viņa mājās, kuras līdz ar to tika nodēvētas par Millera lauzto siržu viesnīcu. Katrā istabā skanēja cita stila mūzika, cilvēkiem patika, un bija skaidrs — jāturpina. Bet kur to darīt ziemā? Skatoties pa mājas logu, Reinis māsai Almai norādīja uz kādu šķūni, kur "būtu labi končus taisīt". Alma aizgāja uz domi un pagasta vadītājam Alfrēdam Ķieģelim apjautājās par iespēju dabūt kādu stūri vai šķūni, kur muzicēt. Tika iedalīts izbijis mākslas salons. Ķieģeļa kungs pat palīdzēja sagādāt aparatūru, iedeva naudu, lai mūzikas grupas var atkļūt uz Kandavu, un atbrauca deviņas grupas. Viena no tām bija Jāņa un Reiņa dibināta. Tās nosaukums — Latvijas latviešu grupa Sūdi.
Redzēdami, kā citi dragā, kādu dienu pie Reiņa un Jāņa pienāca vietējie puiši un teica, ka arī muzicē. Esot, ko parādīt. "Davai, kāpiet nākamajā koncertā uz skatuves!" Reinis un Jānis iedrošināja. Darīts. Bungas puiši bija pagatavojuši no vecām plastmasas bundžām, kur agrāk bijis tosols. Patlaban viņi ir grupa Kukaiņi un Latvijas panku izlasē būs divas viņu dziesmas. Nu jau arī bungas citas — sagrabinātas no Lingas un Raimonda Paula vecajiem krājumiem.
Sinagogas tīrīšana
Kukaiņu parādīšanās grūdiens — vajag darboties vēl. Vajag savu vietu. Kandavā ir ap 5000 cilvēku, trīs vidējās izglītības iestādes, vēl arī deju, mūzikas un mākslas skola, taču pašu iedzīvotāju aktivitāte ir niecīga. Alfrēds Ķieģelis bija ieminējies, ka pamesta stāv Kandavas sinagoga. Savulaik tur bijis kinoteātris, Jānis atceras, kā skatījies Likteņdzirnas. Pēcāk sinagogā bija iemitinājies bārs Trīs kungi, taču pēdējos gados sinagoga bija pamesta un izdemolēta. Alma un Reinis ieminējās, ka varētu sinagogu sakopt un izveidot par kultūras centru. Bet, lūdzu! Ķieģeļa kungs noskaidroja, ka ebreji to nevēlas atgūt savā īpašumā, turklāt ēka nav arhitektūras piemineklis. Lai to izīrētu un sāktu atjaunošanu, vajadzēja nodibinājumu. Tā nu 2005.gada 15.maijā tapa KJAKVO.
Pirmā sinagogas tīrīšana iekrita Vidmantos, 29.jūlijā, tāpēc tika nodēvēta par Vidmantdienas talku. "Izvācām beigtus kaķus, kakas," atceras Reinis, un citi solidāri saviebj sejas. Vietēji gan skatījušies uz talciniekiem kā drusku pamuļķiem. Palīgā nākuši vien čigāni. Kopā taisījuši zupu un ēduši. Otra talka bija nākamajā vasarā, tās nosaukums — Skābā galdniecības skolu. Mājaslapā tas izceļas ar to, ka šrifts ir identisks kā smalko aprindu raidījumam Krējums...Saldais. Taču Skābais ir nekas cits kā Gatis Frīdenbergs, kandavnieks un draugs, pēc profesijas galdnieks. Viņš talkā mācīja, kā taisīt soliņus un galdus, ar kuriem tika labiekārtota sinagogas apkārtne.
Uz sinagogu tika atvests speciālists, kurš konstatēja tās tehnisko stāvokli. Slikts. Lai ēku atjaunotu, vajadzīgs daudz naudas. Tās KJAKVO nav. Reinis un Alma prāto, kā piesaistīt naudu no fondiem. Reiz Almai jau tas izdevies, jo piešķirti ES līdzekļi, taču ar to pietiek, lai atbalstītu kultūras pasākumus. Līdz šim noticis projekts Kandava kadrā, kad tika izdalītas 24 vienreizlietojamās fotokameras un dažāda vecuma kandavnieki bildēja, ko vēlas. Muzejā bija apskatāma izstāde. Jauks bijis JRT aktieru Maijas Apines un Jēkaba Nīmaņa koncerts, kinolektorijs ar četrām latviešu filmām, uz kurām sanāca ap 50 cilvēku.
Kristaps nāk
Svaigākais notikums ir Lielā Kristapa filmu parāde, kas 27.oktobrī notiks Kandavas kultūras namā. Ideja par to pieder Reinim. Kādu dienu viņš secināja, ka neko daudz no Lielā Kristapa filmām nav paspējis redzēt. Varbūt ir iespēja aizvest uz Kandavu, redzēt pašam un parādīt citiem? Reinis devās un Latvijas nacionālo kinocentru, nosauca vārdu un izcelsmi, kā arī izstāstīja vēlmi. Kristīne Matīsa, Lielā Kristapa direktore, iedeva filmu menedžeru telefonu numurus. Alma viņiem zvanīja un stāstīja par ideju. Lielākā daļa menedžeru un režisoru bija atsaucīgi un pat nejautāja, cik par to saņems. Cik būs, tik būs, kaut vai 5% no ieņēmumiem. Vismaz filma dzīvo un to rāda.
Alma drīz vien tika pie filmu DVD versijām, Kandavas kultūras nams iedeva projektoru un ekrānu, tāpēc sestdien piecos pēcpusdienā varēs noskatīties Loti no izgudrotāju ciema, un, kad bērni būs aizvesti mājās, vecāki nāks atpakaļ un skatīties Tumšos briežus. Turpmākajās nedēļas nogalēs varēs skatīties citas godalgotās filmas.
Kas KJAKVO ir pašiem? Pirms intervijas Jānis smēja: "Cik ilgi tāpat vien dzersi, gribas inčīgāk!" Otra versija viņam ir tikpat jautra: "Lai gāztu Kalvīti! Labi, labi, tas tā. Kandava ir izcila vieta dzīvošanai. Rīga? Pārejas periods. Te ir mana dzīves telpa, te ir jēga kaut ko darīt." Reinis papildina: "Es sev veidoju Kandavu. Kad nākšu atpakaļ, būšu ieveidojis. Gribu radīt vietu, kur kandavniekiem ir alternatīvas." Mārcis piekrīt. Ričards ir lakonisks: "Šis ir veids, kā varu būt noderīgs." Savukārt Almai, kuru puiši dēvē par KJAKVO motoru, patīk, ka izdodas. Visus sazvanīt, noorganizēt. Patlaban viņa raksta projektu mūzikas aparatūras iegādei. Turklāt brāļa lielie draugi tagad ir arī viņas draugi.
Jānis ir gatavs finiša runai: "Mēs visi esam ļoti labi draugi, mums patīk pavadīt laiku kopā. Mūs kopā tur draudzība." Uz mirkli iestājas klusums. Tāds, kuru mēs visi zinām — kad kaut kas tiek pateikts no sirds. Lai neļautos sentimentam, KJAKVO biedri sāk tēlot, ka aizkustinājumā raud. "Oi, nu gan pateici, pilnīgi šitā, ko!"
Pievieno komentāru