Pāvels Griškovs organizē projektu, lai Rīgas skolēnus mudinātu derīgi izmantot brīvo laiku.
Pāvels Griškovs (21) ir no tiem intervējamajiem, kuriem nevajag uzdot jautājumus. Viņš runā pats. Un daudz. Puisis sevi salīdzina ar uguntiņu, un, vairāk ar viņu runājot, sāk šķist, ka ar šo salīdzinājumu viņš ir trāpījis desmitniekā — enerģija no viņa tiešām dzirkstī, gluži kā uzvelkot sērkociņu, turklāt viņa rosība aizrauj līdzi arī citus jauniešus. Kamēr daudzi Pāvela vienaudži spēj rast laiku tikai studijām un darbam, Pāvels papildus šīm nodarbēm nereti ir redzams ekstrēmo sporta veidu sacensībās un šovos, jo viņš jau no bērnības nopietni nodarbojas ar velotriālu, darbojas savas fakultātes studentu pašpārvaldē, pasākumos Pāvels nereti atrodams uz skatuves visu uzmanības centrā, vēl nesen supermena tērpā veda fakultātes jaunos studentus gājienā Aristoteļa svētkos. Pērn puisis paša izstrādātā projektā organizēja jauniešu grupu, kas Rīgas skolu jauniešus informēja par dažādiem netradicionāliem brīvā laika pavadīšanas veidiem, lai jaunieši neizniekotu laiku, Pāvela vārdiem sakot, Centrālajā stacijā vai savos mikrorajonos, "dzerot aliņu un ēdot sēmenes".
Gurķis Rīgā
Aizmetnis šai idejai radies laikā, kad Pāvels no Ugāles, sākot studijas LU vadībzinību programmā, pārcēlies uz galvaspilsētu. Arī Rīgā puisis nav atteicies no sava hobija velotriāla — viņš ir trīskārtējais Latvijas čempions šajā sporta veidā, arī pasaules čempionāta 7.vietas ieguvējs. Nezinātājiem šis sporta veids parasti tiek raksturots kā "tas, kur lec ar riteņiem" jeb, kā sīkāk paskaidro Pāvels, velotriāla "galvenais uzdevums ir braukt ar riteni pāri dažādiem šķēršļiem, nepieliekot kājas pie zemes".
Ugāle, kur Pāvels agrāk trenējies, esot uzskatāma par triāla dzimteni
Latvijā, savukārt Rīgā cilvēki, ieraugot jauniešus braukājam ar
velotriāla riteņiem, bijuši pārsteigti un Pāvels nereti dzirdējis
izsaucienus: "Eu, redz kur BMX bez sēdekļa." Tas tāpēc, ka kopumā
velosipēdu struktūra ir līdzīga, taču velotriālam paredzētajiem
braucamajiem nav sēdekļu, lai tie būtu vieglāki. "Es domāju, cik forši
būtu parādīt jauniešiem, ka ir tāds triāls," skaidro Pāvels. Sākotnēji
gan viņa ideju nobremzējis domubiedru trūkums galvaspilsētā: "Man
nebija nekā. Ne paziņu… Nu, gurķis Rīgā!" Taču, kad Pāvels apaudzējis
ap sevi paziņu loku, iesaistījies fakultātes studentu pašpārvaldē,
uzzinājis par iespēju rakstīt projekta pieteikumu Jaunatnes
starptautisko programmu aģentūrā un tā arī izdarījis. Finansējums
iegūts pērn ziemā, lai Pāvels kopā ar 35 cilvēku grupu varētu uzstāties
septiņās Rīgas skolās un vienā bērnunamā, jauniešus aicinot neizniekot
savu brīvo laiku. "Es biju galvenais runātājs, organizators, šoferis —,
vārdu sakot, visu sarunāju no sākuma līdz beigām," teic Pāvels, gan
piebilstot, ka jānovērtē arī pārējo jauniešu un Rīgas atkarības
profilakses centra pārstāvju devums, ņemot vērā, ka viņi par to
nesaņēma materiālu atlīdzību, jo iegūtais finansējums ticis izlietots
mikroautobusa īrei, degvielai un reklāmai.
Jāattīsta sevi
"Mūsu mērķis bija parādīt jauniešiem, ka ir dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas, ne tikai tradicionālās futbols, basketbols," stāsta Pāvels. Kādas? Jauniešu piedāvātās bija velotriāls, dažādi deju stili, parkūrs, kurā cilvēku uzdevums ir racionāli pārvarēt šķēršļus, izmantojot tikai sava ķermeņa inerci un spēku, kā arī bītbokss — ar muti atdarinātu skaņu un basu ritms. Jaunieši skolēniem rādīja teatrālu uzvedumu, kura pamatā bijusi mūsdienās ierasta situācija. Proti, jaunieši attēlojuši četru cilvēku ģimeni, kuras centrā bija meita. "Sākās viss ar to, ka māte ir aizņemta, meita saka — mamma, palīdzi man, bet māte atmet ar roku. Tēvs pārnāk piedzēries, brālis arī pats par sevi — ej, pati tiec ar sevi galā. Meita, neatrodot atbalstu pie vecākiem, iet kur? Ielās, pie draugiem. Draugi — nu, tie parastie, kas kož, tusē, neko īpašu nedara," Pāvels sāk atstāstīt sižeta pavedienu. Kopā ar draugiem iedomātā meitene devusies uz ielas, bet pa ceļam sastapusi vairākas jauniešu grupiņas, kas nodarbojušās ar jauniešu popularizētajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem, un pie katras no grupiņām palicis kāds no viņas draugiem, līdz visi draugi tādā veidā atbiruši un meitene palikusi viena. Beigas gan šim stāstam bijušas labas — meitene redzējusi, cik viņas draugi ir laimīgi, un arī pati iesaistījusies šajās aktivitātēs. Pēc izrādes arī skolēniem bija ļauts pašiem visu izmēģināt, "pāris uzstāšanās reizēs ar jauniešiem bijām tā sadraudzējušies, ka mēs dziedājām kopīgi dziesmas". Izrādes galvenais ziņojums bija — "ir jāattīsta sevi, nevis nelietderīgi jāiznieko laiks", skaidro Pāvels. "Piemēram, cik daudz laika mūsu jaunieši pavada draugos (portāls draugiem.lv — red.)? Es arī pats nosēžu diezgan ilgi, neko neizdarīdams. Laika plānošana ir mūsdienu jauniešu problēma," viņš domā.
Puisis gan bijis pārsteigts, ka pašas skolas nereti nevēloties
pakāpties kaut pussolīti pretī, lai palīdzētu jauniešiem. Lai arī skolu
uzdevums bija tikai iedot telpu un ieplānot pasākuma laiku, vairākām
skolām arī to izdarīt bijis pārāk grūti, un nereti no ārpusskolas
pasākumu organizatoriem viņš izdzirdējis atbildi: "Mūsu skola tādas
lietas neuzņemas." Savukārt to skolu pārstāvji, kas jauniešus uzņēmuši,
pēc tam ieteikuši arī citām skolām, kas aicinājušas jauniešus arī tad,
kad projekta finansējums jau bija izlietots.
Lauku iespējas
Pāvelam Rīgas aktivitātes neliek aizmirst Ugāli, kur pavadīta visa viņa bērnība. Projekta noslēgumā viņš ar jauniešiem viesojies arī pie Ugāles skolēniem. Tagad, Rīgā dzīvojot, viņam esot jākož pirkstos par bērnībā neizmantotajām lauku sniegtajām iespējam: "Bezmaksas telpas tu vari dabūt, vajag BMX trasi — aizej mežā un uztaisi. Gribi kaut kādu trasi ziemā uztaisīt — nav problēmu, tikai atrodi kaut kādus domubiedrus un tev būs. Rīgā, lai to uztaisītu, tev ir jāiziet cauri visādām instancēm, plus vēl jāsamaksā par īri."
Ugālē Pāvels ir atgriezies ar vēl vienu jauniešu grupu — viņš kopā ar LU Ekonomikas un vadībzinību fakultātes studentu pašpārvaldi pērn organizējis pasākumu Ugāles nelabvēlīgajām ģimenēm un bijis pārsteigts, ka "tik daudz tādu".
"Es gribētu, lai man būtu vairāk laika tādas lietas organizēt," teic Pāvels, bet pagaidām laiks viņam ir pārāk spiedīgs — galu galā papildus visām aktivitātēm vēl jāturpina studijas, darbs reklāmas aģentūrā un raidījuma Juniors TV vadīšana.
Pievieno komentāru