Kāpēc tas tā notika, precīzi neviens nezina. 14.jūlija pēcpusdienā, peldoties Rušona pagasta Gailīšu ezerā, pēkšņi zem ūdens pazuda kāda sieviete, ienira un vairs neparādījas. Laimīgas sakritības dēļ karstā šo epizodi pamanīja atpūtnieks Oļegs Ramovičs, kurš pērn bija apguvis ūdenslīdēja prasmes. 35 gadus vecā sieviete tagad ir glābta, tiesa, viņai priekšā ilgs atveseļošanās process, jo negadījuma rezultātā iekaisusi plauša.
"Lai gan ūdens bija vēss, laiks bija karsts, gribējās izpeldēties," atceras 23 gadus vecais Oļegs no Preiļiem, kurš uz netālo Gailīšu ezeru brīvajā laikā devās kopā ar diviem draugiem. Turpat pie Gailīšu ezera Rušonas pagastā atpūtās vēl viena kompānija ar diviem vīriešiem un divām sievietēm. Tā kā pie ezera nav kārtīgas pludmales un krasts aizaudzis ar niedrēm, atpūtnieki vienīgajā stūrītī ar piekļuvi ūdenim viens no otra atradās pāris metru attālumā. Stāvot pie krasta, Oļegs pamanīja, ka viena no sievietēm aizdomīgi ilgi nenirst ārā. "Paskaitīju, ka kādas trīs līdz četras minūtes, bet, kā man mācīja ūdenslīdēju kursos, cilvēks bez gaisa var izturēt ne vairāk kā piecas minūtes." Kad arī sievietes draugi sāka taujāt, kur viņa palikusi, Oļegs steigšus ieniris. "Redzēju, ka priekšā ir gaišs ķermenis. Sapratu, ka tā ir viņa," stāsta Oļegs. Pēc sievietes izvilkšanas krastā, piepalīdzot arī vienam no sievietes draugiem, skats bijis baiss. "Seja ķiršu krāsā. Bezsamaņa." Oļegs tūlīt arī sniedzis pirmo palīdzību — mākslīgo elpināšanu. Pats arī izsauca ātro palīdzību.
"Sievietei neelpoja labā plauša, bija nepieciešams viņu elpināt mākslīgi. Tā kā bija vajadzīga arī speciāla plaušu skalošana, bet Preiļu slimnīcā šadas aparatūras nav, tad dažas dienas vēlāk sieviete ar helikopteru pārvesta uz Rīgu, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas reanimācijas nodaļu," stāsta Preiļu slimnīcas galvenā ārste Daina Pliča.
Katastrofu medicīnas centra direktors Mārtiņš Šics savukārt skaidro, kā radušās komplikācijas: "Sieviete slīkstot ierija ūdeni. Saldūdens diemžēl nebija tīrs un labs, tāpēc līdz ar ūdeni sarijās arī sliekas, gliemezīšus un aļģes. Pēc slīkšanas nebija visu atklepojusi, un tas, kas palika, izraisīja komplikācijas — smagu plaušu iekaisumu, strutas." Šobrīd viņa jau ir atguvusi samaņu un elpo pati. Kā informēja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Ieva Stibe, sievietes veselības stāvoklis vēl nav labs, taču apmierinošs. Šīs nedēļas sākumā sieviete no reanimācijas nodaļas tika pārvesta uz plaušu slimnieku nodaļu. Dzīvībai briesmas nedraud.
"Ja es neienirtu, tad sieviete ezerā arī paliktu, un kā ūdenslīdējs es atbrauktu jau citā dienā viņu meklēt, nevis glābt," pārliecināts ir O.Ramovičs, kurš darba laikā pēdējos pāris gadu ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preiļu brigādes kaprālis, ugunsdzēsējs glābējs.
"Kad autoskolā mācīja, kā veikt mākslīgo elpināšanu, visi smējās. Arī ūdenslīdēju kursos pats smējos, jo domāju — diez vai dzīvē nāksies tā kādu glābt. Tagad šķiet, ka vajag paņemt kladi un vēlreiz izlasīt, kā pareizi visu darīt." Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests par paveikto Oļegam Ramovičam piešķīris Goda zīmi. Taču Oļegs bikli noteic: "Es nedomāju, ka tas ir varoņdarbs. Jebkurš to izdarītu, ja mācētu."
Pievieno komentāru