Cik zaļi esam? 10

Lai cilvēka dzīvesveidu uzskatītu par videi draudzīgu, pietiek ar to, ka viņš šķiro atkritumus un izvairās no plastmasas maisiņu iegādes. Tiesa, to dara mazāk par pusi Latvijas iedzīvotāju, liecina pētījumu centra SKDS oktobrī veiktā telefonaptauja, kurā vētīta Latvijas iedzīvotāju attieksme pret dabas aizsardzības jautājumiem. Vides jomas eksperti pētījumā saskata vairākas pozitīvas tendences, piemēram, aizvien biežāk cilvēki izvēlas iet kājām vai braukt ar velosipēdu, nevis tērēt degvielu, stāvot sastrēgumā. Tiesa, aptauja atklāj virkni satraucošu parādību, piemēram, tikai 5% iedzīvotāju neizlietotos medikamentus nodod aptiekās, kamēr vairāk nekā trešdaļa tos izmet kopējā atkritumu tvertnē. Turklāt aptauja kopumā norādot uz to, ka lielākajai daļai respondentu nav precīza priekšstata par dabas piesārņošanu un vides aizsardzību.

Lielākās atšķirības starp zaļo dzīvesveidu un reālajiem cilvēku paradumiem ir novērotas tieši attiecībā pret šķirošanu un maisiņiem. Proti, par būtiskām šķirošanu un atteikšanos no plastmasas maisiņiem uzskata attiecīgi 75% un 63% aptaujāto, bet savā ikdienā to ievēro par piektdaļu mazāks iedzīvotāju skaits — 42% un 43%. Par visbiežāk praktizēto videi draudzīgā dzīvesveida komponenti izvirzījusies pārvietošanās kājām, ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, nevis personīgo auto, ko dara gandrīz puse aptaujāto.

Pareizās atbildes

Zīmīgi, ka Latvijas iedzīvotājiem nav vienota viedokļa par to, kas ir videi viskaitīgākais. Aptuveni ceturtā daļa minēja nepūstošo plastmasas iepakojumu un automašīnu izplūdes gāzes. Nedaudz biežāk par viskaitīgāko nosaukts ražotāju radītais piesārņojums, bet 16% par kaitīgāko videi uzskata tādus atkritumus kā akumulatori un baterijas. Latvijas Zaļā punkta (LZP) tehniskais direktors Kaspars Zakulis gan uzsver, ka plastmasas maisiņu minēšana starp būtiskākajiem vides apdraudējumiem ir "presē izvērstās masu pārliecināšanas, ka maisiņi ir kaitīgi, sekas", un pauž, ka cilvēku baidīšanās par nesadalošu materiālu bīstamību esot pārspīlēta. Tiesa, LZP uzsver aptaujā iegūto informāciju, ka tieši puse iedzīvotāju lielveikalā izmanto līdzi paņemtu maisiņu un vēl 12% — papīra maisiņus un kartona kastes.

Arī Latvijas Zaļās kustības vadītāja Alda Ozola–Matule, vaicāta par SKDS aptauju, pirmos piemin maisiņus, sakot, ka aptaujas veicēji piedāvājuši tādus atbilžu variantus, kuri noteica aptaujāto cilvēku atbildes. "Ja pirmais atbilžu variants par videi draudzīgu dzīvošanu ir atkritumu šķirošana un atteikšanās no plastmasas maisiņiem, cilvēkiem dabiski rodas priekšstats, ka tas tiešām ir svarīgākais, neļaujot brīvi apdomāt savus priekšstatus," uzsver A.Ozola–Matule. Viņasprāt, nav brīnums, ka cilvēki uzskata par svarīgāku plastmasas maisiņu mētāšanos ceļmalās un mežā, jo tie ir vizuāli labi pamanāmi. "Ūdens vai gaisa piesārņojumu tik labi pamanīt nevar," atzist LZK vadītāja un piebilst, ka ražotāju radīto piesārņojumu kā galveno biedu videi piemin salīdzinoši biežāk, jo cilvēki pamanot arī rūpnīcu skursteņus.

Šķiroto kopā negāž

Aptaujā cilvēki izvaicāti arī par atkritumu šķirošanu. Trešdaļa aptaujāto atbildēja, ka šķiro atkritumus, biežāk to dara rīdzinieki, kuri arī vairāk iet kājām un izmanto no dabiskām sastāvdaļām ražotas preces, kamēr lauku apvidos dzīvojošie biežāk par šķirošanu minēja bioloģiskās pārtikas un videi draudzīga kurināmā lietošanu, kā arī biežāk piedalās talkās. 55,5% aptaujāto skaidro, ka nešķiro atkritumus, jo pie mājām nav uzstādīti dalītās atkritumu vākšanas konteineri. "Tas ir akmens pašvaldību dārziņā, jo Zaļajam punktam ar tām ir grūti vienoties, lai to teritorijā atkritumu šķirošana būtu obligāta. Atkritumu apsaimniekotāji negribīgi uzstāda trīs krāsu konteinerus," skaidro K.Zakulis un piebilst, ka, piemēram, Rīgas dome gadiem nespēj ierādīt vietu šiem konteineriem un šķirošanas laukumiem. Turklāt atšķirībā no citu Eiropas valstu pieredzes, kur "katrs mirstīgais var ar savu vieglo automašīnu iebraukt poligonā un par brīvu tur atstāt visādas lietas, sākot ar būvgružiem un beidzot ar tukšām krāsas bundžām", Latvijas iedzīvotājam par savu naudu jāīrē atkritumu konteiners, kas šogad izmaksā jau virs 100 latiem. Pēc LZP domām, šis ir iemesls, kādēļ pilsētu iedzīvotāji nakts aizsegā izmet savus lielgabarīta gružus pie pagalmā savirknētiem dalītās atkritumu vākšanas konteineriem.

Gandrīz desmitā daļa aptaujāto norāda, ka nešķiro atkritumus, jo tam neredzot jēgu. Sašķirotos atkritumus tāpat sametot vienā atkritumu mašīnā. Lielākā atkritumu apsaimniekotāja Rīgā L&T mārketinga un komunikāciju vadītāja Evita Dadzīte gan uzsver, ka no visiem dzīvojamo māju pagalmiem sašķirotos atkritumus izved ne vien par velti, bet arī katru atkritumu veidu atsevišķā mašīnā. "Plēvi un kartonu vācam atsevišķi, izņemot attālākos rajonos, ko ietekmē, protams, ekonomiskie apsvērumi, piemēram, degvielas izmaksas," skaidro E.Dadzīte. "Ar vides aizsardzību saistītie jautājumi, to skaitā par otrreizējo izejvielu izmantošanu, ne vienmēr ir ekonomiski pamatoti, bieži šajos jautājumos jāpieņem valstisks lēmums," iebilst Zaļās jostas valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. L&T pārstāve pauž, ka "degvielas sadegšanā radītais piesārņojums, ja pēc šķirotajiem atkritumiem brauc pustukša mašīna, ir lielāks kaitējums videi". Turklāt šie kopā vestie atkritumi vēlāk tiek atdalīti šķirošanas līnijā. L&T dati arī rāda, ka pusi konteineru, kuri domāti stiklam un PET pudelēm, rīdzinieki uz pusi piepilda ar citiem sadzīves atkritumiem, kas sadārdzina to pārstrādi atkārtoti lietojamos materiālos.

Vajag vairāk taupīt

Kā būtiskāko aptaujas trūkumu vides aizsardzības eksperti vienbalsīgi piesauc to, ka aptaujā nav tieša jautājuma par dabas resursu taupīšanu kā videi draudzīgāko dzīvesveida komponenti. "Ja cilvēks vēlas piekopt videi draudzīgu dzīvesveidu, varu ieteikt kā prioritāti izvirzīt taupīšanu — jebkurā sfērā, jebkurā darbībā," saka projekta Pēdas vadītāja Vita Jaunzeme. Piemēram, dodoties ceļojumā, atslēgt boileri, siltināt māju, neturēt elektriskajam tīklam pievienotas reti izmantojamas ierīces vai izmantot auksto ūdeni siltā vietā, kad vien iespējams. Latvijas Zaļā kustība iesaka arī izvēlēties tādas preces, kas ir pēc iespējas mazāk iepakotas, bez vajadzības neatstāt atgrieztu ūdens krānu, kā arī aicina nelietot gaļas produktus vai samazināt to lietošanu uzturā. "Gaļas ražošanas ķēde ir ļoti gara — jāizaudzē labība lopiem, parasti tiek izmantots daudz minerālmēslu, jānodrošina ganības, jāapstrādā no fermām nākošie atkritumi. Kopumā tiek izmantots daudz enerģijas, ja ieskaita transportu, un minerālmēslu ražošanu un gaļas pārstrādi, tādēļ gaļas ražošana atzīta par otru galveno iemeslu klimata pārmaiņām," uzsver A.Ozola–Matule. Jāpiebilst, ka jautājumā par videi draudzīgu dzīvesveidu bija piedāvāta atbilde "cits", kuru izvēlējās tikai 1% aptaujāto, no kuriem puse domā, ka jādara viss minētais.

Aptaujā arī pētīti iedzīvotāju pārvietošanās paradumi. 37% aptaujāto dienā līdz darbam vai mācībām mēro līdz pieciem kilometriem, vēl 27% — piecus līdz 10 kilometrus. Aptaujātie pamatā iet kājām, pārvietojas ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu — tā atbildēja 47%. Šīs atbildes raisīja zināmas šaubas, cik godīgi aptaujātie uz tiem atbildēja. "Man liekas, ka daudzas atbildes ir ne visai patiesas. Nemaz tik bieži neredzu, ka cilvēki lietotu auduma maisiņus, nepazīstu nevienu, kas ietu kājām 20 km dienā, vannas istabās redzu plašāk reklamēto sadzīves ķīmijas zīmolu iepakojumus," lēš žurnāla Vides Vēstis redaktore Anitra Tooma. Viņai gan iebilst SKDS direktors Arnis Kaktiņš un norāda, ka pamatā cilvēki ir godīgi, tādēļ aptaujas rīkotāji tos "neaplūko kā pataloģiskus meļus". Pēc A.Kaktiņa domām, daba nav tēma, kurā Latvijas iedzīvotājiem būtu iemesls liekuļot vai melot. "Manuprāt, tieši aprīnojami maza aptaujāto daļa atbildēja, ka nelieto auto vai šķiro atkritumus," uzsver A.Kaktiņš un piebilst, ka Latvijā "nav jau tā, ka izkāpj no gultas un uzreiz iesēžas mašīnā".

***

Kuras no šīm darbībām, jūsuprāt, ir visbūtiskākās, lai apgalvotu, ka cilvēks ievēro zaļu, videi draudzīgu dzīvesveidu? Kuras no šīm aktivitātēm jūs veicat savā ikdienā, darāt regulāri?

Domā Dara

Atkritumu šķirošana 74,5% 41,7%

Izvairīšanās no plastmasas iepakojumu, maisiņu utt. iegādes 62,6% 42,9%

Pārvietošanās kājām, ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, nevis personīgo automašīnu 44,4% 47,4%

Vietēja ražojuma bioloģisku pārtikas produktu lietošana 34,7% 40,1%

Videi draudzīgu kurināmā un enerģijas izejvielu izmantošana 33,0% 23,3%

Dalība talkās, individuālas aktivitātes, savācot citu cilvēku izmestus atkritumus (PET pudeles utt.) pie jūras, mežos u.c. 31,1% 23,0%

Tādas kosmētikas, tīrīšanas līdzekļu, apģērbu utt. lietošana, kuri sastāv tikai vai gandrīz tikai no dabiskām sastāvdaļām 29,6% 17,5%

Dažādu iepakojumu un materiālu otrreizēja/ vairākkārtēja lietošana 28,5% 36,7%

Varēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus, tādēļ summā ir vairāk par 100%.

Avots: SKDS