Cik zaļi krēmi, tik zaļi paši mēs 4

Mārketinga un reklāmas laikmetā vienīgais droši ticamais kosmētikas un sadzīves ķīmijas zaļuma apliecinājums ir starptautisks, atpazīstams sertifikāts, nevis paša ražotāja piedēvētie apzīmējumi. Latvijā par dabisku produktu atļauts saukt jau tad, kad dabības ir tikai dažas sastāvdaļas, pārējais drīkst būt sintētisks. Arī jēdziena "ekoloģisks" lietošana nav reglamentēta, nerunājot jau par tādiem tituliem kā "dabas iedvesmots", "ar kumelītēm" utt.

Taču arī sertifikācija ne tuvu neatrisina visas neskaidrības — organizācijas, kas tos izdod, ir privātas ražotāju apvienības, un sertifikāti lielākoties attiecināmi tikai uz civilizēto rietumvalstu pasaulē saražoto.

Pazīstamākie sertifikāti

Pazīstamākie arī no Latvijā atrodamajiem sertifikātiem radušies Vācijā un Francijā. Vācijas zāļu, uztura bagātinātāju un alternatīvās kosmētikas ražotāji un tirgotāji jau 1979.gadā, apvienojušies asociācijā, izveidoja pieļaujamo un aizliegto vielu sarakstu un sertifikātu, kas uz produktiem atpazīstams pēc abreviatūras BDIH (Das Bundesverband Deutscher Industrie und Handelsunternehmen før Arzneimittel, Reformwaren, NahrungsergĒnzungsmittel un KŅrperpflegemittel) un piebildes Kontrollierte Naturkosmetik. Šobrīd asociācija apvieno vairāk nekā 440 kosmētikas, pārtikas un tās piedevu un medicīnisko preču ražotāju un vairāk nekā 50 ražotāju sertificē savus produktus pēc BDIH sistēmas. Ieraudzīt, vai iekārotais produkts atbilst BDIH izrtrādātajiem principiem, var ne tikai uz iepakojuma, bet arī organizācijas mājaslapā kontrollierte–naturkosmetik.de.

Otrs pazīstamākais ir organizācijas Ecocert standarts, ar kuru kopš vasaras var lepoties arī pašmāju dabīgās kosmētikas zīmols MADARA. Tas darbojas vairāk nekā 80 valstīs un tā simbola atrašanās uz iepakojuma apliecina to, ka tas satur vismaz 95% dabiskas izcelsmes izejvielu (arī pārējie 5% tiek stingri regulēti), turklāt 95% no augu valsts izejvielām produktā jābūt bioloģiski sertificētiem. Ecocert standarts neatzīst arī sintētiskus parfīmus, sintētiskus konservantus un citas sintētiskas izejvielas.

Arī zaļiem tīrīšanas līdzekļiem ir divi populārākie sertifikāti: Ecogarantie un Econtrol. Prasības abiem ir līdzīgas — lietot tikai dabiskas izejvielas, kas pēc iespējas ir audzētas bioloģiskām metodēm (bez pesticīdu un citu ķimikāliju lietošanas, nekaitējot augsnes ražībai, sugu daudzveidībai un taupot resursus). Nav atļauta ģenētiski modificēto un fosilo izejmateriālu un sintētisko komponentu izmantošana. Produktiem pilnībā jāsadalās vidē, un tie nedrīkst uzkrāties cilvēka organismā, kā arī tie nedrīkst būt kaitīgi citiem ūdeņu iemītniekiem.

Saudzīga ražošana, godīga tirgošanās

Vadoties pēc jau minētā sertifikāta BDIH priekšrakstiem, īsti zaļu kosmētiku raksturo vairākas būtiskas īpašības. Pirmkārt, augu izcelsmes izejvielām tajā jābūt iegūtām no sertificētām bioloģiskām saimniecībām, bet, ja tas nav bijis iespējams, tām jābūt rūpīgi pārbaudītām. Otrkārt, zaļā kosmētika nekad netiek testēta uz dzīvniekiem un nedrīkst arī saturēt vielas, kas iegūtas no mirušiem vai nogalinātiem dzīvniekiem (dzīvnieku tauki, kolagēns, šūnas, gēni u.c.). Treškārt, tajā nav atrodamas sintētiskas krāsvielas vai smaržvielas, silikons, parafīni un citi naftas pārstrādes produkti. Konservanti šādā kosmētikā ir pieļaujami, taču tiem jābūt dabīgiem vai identiskiem dabīgajām vielām, turklāt ražotājam jānorāda, ka viela izmantota tieši kā konservants.

Tas ir obligātais minimums, lai kosmētiku atzītu par organisku. Taču tas vēl nav viss. Institūti, kas sertificē zaļo kosmētiku, reglamentē tikai to, kas saistīts tieši ar produktu, bet to, vai uzņēmums kopumā strādā pēc principa mazāk kaitēt videi, neviens nenosaka, atzīst MADARA Cosmetics mārketinga vadītāja Zane Rugina. Tomēr viņa uzsver, ka praksē dabīgo kosmētiku lielākoties ražo cilvēki, kam tā ir pārliecība, tāpēc arī ražotnēs tiek izmantoti dabai draudzīgi mazgāšanas līdzekļi, taupīti energoresursi un pēc iespējas šķiroti un pārstrādāti atkritumi. Papildus tam sertificētāji silti iesaka ražotājiem vēl norādīt uz iepakojuma arī tās sastāvdaļas, ko pēc likuma darīt nav obligāti, nodrošināt redzamu ražošanas procesu visā tā garumā, neizmantot ģenētiski modificētas izejvielas, ražošanas procesā nodarīt pēc iespējas mazāku kaitējumu videi, optimizējot izejvielu ieguves procesu, pārstrādi un atkritumu apsaimniekošanu, taupīt iepakojumu un rūpēties par tā pārstrādi, iespējami vairāk izmantot vietējās izejvielas, bet ar nabadzīgajām valstīm tirgoties pēc godīgās tirdzniecības (fair trade) principiem.

Par specefektiem jāaizmirst

Industriāli ražotajā kosmētikā par bāzi (pamatu, kas nepieciešams, lai darbotos aktīvās vielas) visbiežāk izmanto silikonus un no naftas pārstrādes produktiem gatavotās minerāleļļas, kas ir lētākas un pret ārējo apstākļu ietekmi izturīgākas nekā dabīgās augu eļļas. Pirmās var kalpot tikai kā fons aktīvajām vielām, savukārt augu eļļas jau pašas satur vitamīnus un taukskābes, kas palīdz ādai saglabāt mitrumu.

Dabīgajā kosmētikā neizmanto vielas, kas potenciāli var nodarīt kaitējumu veselībai, piemēram, tādi antioksidanti un stabilizētāji kā Butylhydroxytoluol (BHT) un Butylhydroxyanisol (BHA), kuri pēc pētījumiem, kas tos saistīja ar paaugstinātu vēža risku, ir aizliegti bērnu un pieaugušo pārtikā vairākās valstīs, taču to lietošana kosmētikā ir atļauta. Līdzīgi ir arī ar parabēniem — konservantiem, ko izmanto gandrīz visās parastās (ne organiskās) kosmētikas formulās, turklāt — testē uz dzīvniekiem. Tie tiek saistīti ar lielāku krūts vēža risku, un pamazām to izmantošana tiek ierobežota. Dabīgās kosmētikas sastāvā to nav. Arī tehniskā spirta vietā dabīgajā kosmētikā tiek izmantots tīrs šņabis, visbiežāk iegūts ar bioloģiskās saimniekošanas metodi. Mikrobu iznīcināšanai dabīgajā kosmētikā tiek lietoti tikai dabīgas antibakteriālas vielas (Austrālijas tējas koka eļļa, kumelītes, greipfrūtu sēkliņas u.c.), kas neizraisa disbakteriozi.

Dabīgajā kosmētikā (arī dekoratīvajā) tiek izmantotas tikai dabīgās un minerālās krāsas un smaržas no ēteriskajām eļļām, jo ķīmiski ražotās var būt nopietns alerģijas izraisītājs. Lietotājam gan būs jārēķinās ar to, ka dabīgās kosmētikas produktos to sastāvdaļu smarža netiek mākslīgi nomākta, tāpēc smaržo tā, kā smaržo tās sastāvdaļas. Piemēram, rožu eļļai piemīt ļoti spēcīgs aromāts, kas katra gaumē var arī neiederēties. Šampūnos, dušas želejās un citā kosmētikā līdzekļos, kuru galvenā funkcija ir mazgāt, dabīgās kosmētikas ražotāji izmanto no dabīgām izejvielām iegūtus sastāvus, kas ir maksimāli saudzīgi izturas pret ādu, nekairinot un nesausinot to. Taču arī šajā gadījumā jāņem vērā, ka būs jāsamierinās ar vājākiem specefektiem — zaļais šampūns, dušas želeja vai zobu pasta neputosies tik krāšņi, kā to dara no naftas ražotie.

Arī no zaļā veļas pulvera nevajadzētu gaidīt tikpat žilbinoši baltu rezultātu kā no sintētiskā, taču tādu var panākt, kombinējot to ar dabīgu balinātāju, kas nesatur hloru, turklāt tas būs saudzīgāks pret audumiem. Arī citi dabīgie tīrīšanas līdzekļi veidoti tā, lai nekairinātu ādu un neizraisītu alerģiju, īpaši jūtīgiem cilvēkiem paredzētajos produktos netiek lietotas pat ēteriskās eļļas. Taču tie var saturēt sodu, spirtu, citronskābi un etiķi, tāpēc, iespējams, tīrot būs jāpacieš specifiski aromāti.

Zivtiņu un ozona draugs

Lai kosmētika iegūtu vajadzīgo konsistenci un mīkstumu, tai nepieciešami emulgatori, kuru industriālā ražošana ir videi riskanta un patērē daudz enerģijas. Dabīgajā kosmētikā emulgatorus iegūst no cukura, bišu vaska, citronskābes, pienskābes un citām vielām, neizmantojot ķīmiskas vielas. Tāpēc emulgatori un saistvielas, ko izmanto dabīgajā kosmētikā, arī ātrāk sadalās vidē. Tāpat ir ar kosmētikā izmantojamajiem antistatiķiem un citām sastāvdaļām.

Arī zaļie mazgāšanas līdzekļi tiek veidoti tā, lai nekaitētu videi. Tajos neatrast fosfātus, kas domāti, lai mīkstinātu ūdeni veļas mašīnā, bet, nokļuvuši notekūdeņos un pēc tam lielos ūdeņos — ezeros, upēs un jūrās —, tie kopā ar slāpekļa savienojumiem veicina pastiprinātu aļģu augšanu. Savukārt zaļie gaisa atsvaidzinātāji nesatur freonus, kas saēd ozona slāni, bet tikai dabīgas augu ēteriskās eļļas un alkoholu.

Turklāt būs grūti atrast tādu dabīgo kosmētiku, kas būtu iepakota dabai nedraudzīgā veidā. Parasti ražotāji pēc iespējas vairāk izmanto iepakojumu, kas vidē sadalās, un tur, kur tas nav iespējams, rūpējas, lai tas tiktu pārstrādāts un izmantots otrreiz.

Ne tikai specializētajos

Ja esat izlēmis pievērsties zaļajam dzīvesveidam, tad starta komplektu visdrošāk meklēt specializētajos dabīgo produktu veikalos, jo tur visas sarežģītās izvēles saistībā ar produktu sastāvu un sertifikātiem jau būs izdarītas jūsu vietā. Tādi Latvijā ir vairāki, un tie atrodami gan ielās, gan internetā. Pie pirmajiem pieder veikalu tīkls Biotēka, veikals Latvijas ekoprodukts, veikals Dabasbērns un saloni Weleda, savukārt virtuālajā realitātē atrodami ekopreces.lv, lavandas.lv un dabasdobe.lv.

Taču tas nenozīmē, ka zaļā kosmētika un tīrīšanas līdzekļi nav atrodami arī citos veikalos. Zaļā kosmētika nopērkama arī veikalos Kolonna un Stockmann kosmētikas nodaļā, bet dabai draudzīgi veļas pulveri (piemēram, Mini Risk un Neutral) atrodami arī piemājas veikalā Drogas.

Taču dodoties zaļi iepirkties, bieži vien jārēķinās ar lielāku summu, nekā pērkot parastos tīrīšanas līdzekļus un kosmētiku. To dabīgās sastāvdaļas, kas tiek audzētas bioloģiskām metodēm, iegūst mazākās devās, un tas aizņem vairāk laika. Tāpēc tās parasti ir dārgākas nekā to sintētiskie analogi. Jāņem arī vērā, ka derīguma termiņš dabīgiem produktiem ir īsāks nekā to sintētiskajiem radiniekiem, kas pret bojāšanos aizsargājas ar konservantiem.