Kur palika ledusskapis? 4

Kliedēt šaubas par to, vai attiecīgā ierīce būtu jānodod speciālos pieņemšanas punktos, palīdzēs definīcija, ka elektropreces ir iekārtas, kas tiek darbinātas ar strāvu no kontakta vai baterijām/akumulatora, kā arī simbols, ar kādu kopš 2005.gada Latvijā tiek marķētas visas elektropreces tirgū — pārsvītrots konteiners. Pirms doties uz kādu no nolietoto elektropreču savākšanas punktiem, jāatceras, ka tajos pieņem tikai tādas lietas, kas nav izjauktas. Datoram jābūt ar mātesplati, bet televizoram — ar kineskopu. Šīs lietas var nodot arī to pārstrādes vietās, turklāt privātpersonām par to nav jāmaksā. Atsevišķas pašvaldības arī organizē speciālu bezmaksas transportu, kas periodiski apbraukā tās mājas, kas iepriekš pieteikušas nolietoto elektropreču izvešanu. Uzņēmumiem gan nākas šķirties no summas, ko noteic katrs atkritumu apsaimniekotājs. Vēl viena būtiska lieta — elektropreču pārdevējam, kas, piemēram, jauniegādāto veļas mazgājamo mašīnu no veikala piegādā pircējam uz mājām, pēc Latvijas likumiem bez maksas jāsavāc pircēja vecā veļas mašīna.

Sasmalcinātā metāla masa tiek sijāta — divos lielos maisos birst ledusskapja iekšējās plastmasas un putuplasta granulas, un ar magnētiskās lentes palīdzību melnais metāls tiek atdalīts no krāsainā. Tā to sagatavo pārkausēšanai. Šāda ledusskapju smalcināšanas iekārta dienā varot pārstrādāt ap piecām tonnām. Uzņēmuma BAO pārstāvji, kuru cehā tapusi šī reportāža, gan stāsta, ka atkritumu plūsma mazliet samazinājusies, jo cilvēki arī jaunas preces iegādājas mazāk.

Nodošanas punktos savāktie ledusskapji un cita elektrotehnika tiek atvesta uz pārstrādes cehiem, kur tā tiek izjaukta un sašķirota. Daļa detaļu tiek sasmalcināta, iegūstot izejvielas jaunu priekšmetu ražošanai, bet daļa tālākai pārstrādei tiek sūtīta uz ārzemēm, piemēram, Vāciju vai Zviedriju, arī Baltijas valstīm kaimiņos. Šādi veco ledusskapju karkasi, kas gatavoti no dubultmetāla ar vati vidū, nav samaļami. Tiem pēc freonu atsūknēšanas un plastmasas detaļu noņemšanas jādodas pa tiešo uz metālapstrādes uzņēmumiem.

Viens no lielākajiem kaitējumiem, ko neapdomīga elektrotehnikas izmešana var nodarīt videi un līdz ar to arī cilvēkam, izriet no smagajiem metāliem un plastmasas, ko šī tehnika satur. Smagie metāli (svins, kadmijs, dzīvsudrabs) laikapstākļu ietekmē sadalās un nonāk apkārtējā vidē, no kurienes tos uzņem augi, dzīvnieki, cilvēki. Plastmasa to daudzo un dažādo piejaukumu dēļ saskarē ar uguni izdala indīgas un bīstamas vielas. Toties pārstrādes procesā iegūtas plastmasas šķembas masveidā iepērk, piemēram, Ķīna, lai ražotu jaunus plastmasas izstrādājumus. Tā ir arī laba izejviela siltumizolācijas materiālu ražošanā.l

Šiem ledusskapjiem cits liktenis. Freoni, ko līdz 90.gadiem tajos izmantoja kā dzesēšanas šķidrumu, nonākot dabā, iztvaiko un noārda ozona slāni, tāpēc tos no kompresoriem atsūknē un pēc tam sūta uz Zviedriju iznīcināt. Arī to metāla karkasi laika gaitā piesūkušies ar freoniem, tāpēc tie pēc stikla un plastmasas detaļu atdalīšanas tiek smalcināti īpašā iekārtā. Smalcināšanas procesā pārpalikušie freoni izdalās kā gāze, kondensējas atsevišķā tvertnē un tiek savākti.

Pārstrādes cehos galvenais ir izjaukšanas un šķirošanas darbs, kas pārsvarā tiek darīts ar rokām. Datoru mikroshēmas atsevišķi, mātesplates — atsevišķi, karkasi — atsevišķi, monitori — atsevišķi!

Televizoru kineskopi pēc luminiscentu atsūkšanas tiek nodoti stiklā un var tikt izmantoti, piemēram, apdares flīžu ražošanā. Elektropreces nelielā daudzumā satur arī dārgmetālus, kuri pārstrādes procesā tiek atdalīti un vēlāk var pārtapt rotaslietās vai kļūt par jaunu elektropreci. Pārstrādājot nolietoto tehniku, šādi tiek atgūti 83% materiālu — metāli, plastmasa, stikls.

Eiropas Savienības direktīva noteic, ka Latvijā ik gadu otrreizējai pārstrādei jāsavāc 20% no importētās elektronikas svara. Nolietoto elektropreču savācēji un pārstrādātāji visā Baltijā cenšas kooperēties. Piemēram, ierīču vadus plānots samalšanai sūtīt uz Igauniju, savukārt igauņi drīzumā pie mums varētu vest datoru monitorus un televizoru ekrānus.

Mobilie telefoni

Arī mobilie telefoni var kaitēt videi un cilvēkam, jo ražoti no plastmasas, kas satur dažādus piejaukumus un noārdoties (piemēram, saskarē ar uguni) izdala indīgas vielas, piemēram, dioksīnus — vienus no bīstamākajiem kancerogēnajiem savienojumiem pat minimālās devās. Arī telefona baterija ir videi kaitīgs atkritums.

Nolietotus mobilos telefonus var nodot gan 183 to tirdzniecības vietās 43 Latvijas pilsētās, gan 54 nolietoto elektropreču pieņemšanas punktos. Nodošanas vietās izvietoti speciāli marķēti spainīši. No veikaliem telefoni tiek nogādāti uz centralizētām savākšanas vietām Rīgā un nosūtīti tālākai pārstrādei uz elektrisko un elektronisko iekārtu pārstrādes rūpnīcu Lietuvā EMP Recycling. Savukārt tos mobilos telefonus, kas nodoti nolietoto elektropreču pieņemšanas punktos, izjauc pa sastāvdaļām tepat Latvijā. Plastmasas detaļas tiek sasmalcinātas un nosūtītas ražotājuzņēmumiem dažādās pasaules valstīs kā izejmateriāls jaunu plastmasas izstrādājumu ražošanai, savukārt baterija kopā ar citu elektropreču baterijām un akumulatoriem tiek nogādāta pārstrādei ārzemēs.

Medicīnas atkritumi

Farmaceitiskie atkritumi — neizlietotas zāles — ir bīstami ar tiem raksturīgo bioloģisko aktivitāti. Nonākot kontaktā ar pārējiem atkritumiem, tie var veidot toksiskus savienojumus, kas piesārņo ūdeni un gaisu, un tie var būt kaitīgi citiem dzīviem organismiem. Arī šļirces, izlietotus pārsējus, dzīvsudraba termometrus būtu jānodod īpašos pieņemšanas punktos, nevis jāmet atkritumu tvertnē. (39% aptaujāto SKDS pētījumā atzīst, ka rīkojas tieši pēc pēdējā minētā scenārija. 5% neizlietotos medikamentus nodod aptiekās, bet 54% atzīmē, ka viņiem nav šādu atkritumu.) Medicīnas atkritumi nav otrreiz izmantojami, un tos iznīcina.

Dienasgaismas spuldzes

Lai gan kvēlspuldzes un halogēnspuldzes tiek uzskatītas par videi relatīvi nekaitīgām un drīkst tikt izmestas sadzīves atkritumos, to radinieces luminiscentās dienasgaismas spuldzes ir bīstamie atkritumi. Tās satur smago metālu dzīvsudrabu, kas ir ļoti toksisks un pēc nonākšanas apkārtējā vidē caur ūdeni, augiem un dzīvniekiem var nonākt arī pie cilvēka. Dzīvsudrabs ir mutagēns, kas uzkrājas organismā, bojājot aknas, radot smadzeņu darbības traucējumus un centrālās nervu sistēmas bojājumus. Tas negatīvi ietekmē šūnu dalīšanos un var izraisīt alerģiju.

Nolietotās dienasgaismas spuldzes var nodot speciālos pieņemšanas punktos, no kurienes tās nesasistā (!) veidā transportē uz Baltijā lielāko dzīvsudraba spuldžu pārstrādes uzņēmumu — Lampu demerkurizācijas centru Liepājā. Pārstrādājot 100 000 lampu, var iegūt 3 kg dzīvsudraba masas, no kuras 30% ir tīrs dzīvsudrabs. Stikla daļas tiek sasmalcinātas un speciālās dzirnavās samaltas smalkos miltos, ko var izmantot betona un betona bruģa ražošanā.

Pārstrādājot 100 000 lampu, var iegūt 3 kg dzīvsudraba masas

Baterijas un akumulatori

Tie satur smagos metālus (svinu, kadmiju, dzīvsudrabu) un citas bīstamas vielas. Viskaitīgākie ir automašīnu akumulatori, jo tie satur arī skābes. Ja akumulatori tiek izmesti zem klajas debess (arī sadzīves atkritumu izgāztuvēs), tiem rūsējot, visas to kaitīgās sastāvdaļas nonāk augsnē un ūdeņos, nodarot neatgriezenisku kaitējumu videi, un caur pārtiku un ūdeni nonāk cilvēka organismā, izraisot dažādas patoloģijas, ļaundabīgos audzējus un mutācijas. Svins var izraisīt anēmiju, savukārt kadmijs uzkrājas nierēs un matos. Arī viena zemē nomesta pirkstiņbaterija izraisa augsnes piesārņojumu viena m2 platībā, kas saglabājas gandrīz gadsimtu.

Auto akumulatorus jānogādā videi kaitīgo preču pieņemšanas punktos, savukārt baterijas jāizmet tām paredzētās kastītēs, kas izvietotas gan lielākajos Narvesen veikalos, gan lielveikalos, degvielas uzpildes stacijās un skolās — kopā ap 2000 vietu Latvijā. Latvijas likumi arī paredz, ka tirgotājam, kurš tirgo baterijas, ir bez maksas jānodrošina izlietoto bateriju pieņemšana no patērētāja. Kompānijas SKDS veiktais pētījums gan atklāj, ka, līdzīgi kā neizlietotos medikamentus un izdegušas dienasgaismas spuldzes, arī izlietotas baterijas un akumulatorus aptuveni puse iedzīvotāju (52%) parasti izmet kopējās atkritumu tvertnēs. Kāpēc? Daudzi norāda, ka nezina, kur atrodas šādiem atkritumiem īpaši paredzētās vietas vai tās atrodas pārāk tālu. Daļa aptaujāto arī ir slinki meklēt šīs vietas, domā, ka tas ir dārgi, vai neuzskata, ka atkritumu daudzums, kas rodas mājās, būtiski kaitē dabai.

Latvijā savāktās baterijas tiek nogādātas uz pārstrādi Vācijā, savukārt dažādu veidu akumulatori — Lietuvā un Igaunijā. Pārstrādes rūpnīcās kausējot vai ar citu metožu palīdzību tiek atdalītas derīgās sastāvdaļas (atkārtoti izmantojama gumija, krāsainie un melnie metāli u.c.), kuras vēlāk tiek izmantotas jaunu preču ražošanai. Piemēram, no vienas tonnas bateriju var atgūt 270 kg mangāna dioksīda, 210 kg dzelzs, 160 kg cinka un 60 kg grafīta.

Sadzīves ķīmija un krāsu atkritumi

Liela daļa no mazgāšanas, traipu tīrīšanas, telpu uzkopšanas, augu aizsardzības līdzekļiem, gaisa atsvaidzinātājiem, matu un citām krāsām, lakām, krāsu atšķaidītājiem un citām sadzīves vai rūpnieciskajām ķīmiskajām vielām var saturēt smagos metālus — svinu, kadmiju, dzīvsudrabu. Krāsu atkritumi ir viegli uzliesmojoši un cilvēkam var radīt galvassāpes, reiboņus, acu kairinājumu, ilgstoši iedarbojoties, var izraisīt vemšanu un veicināt pastāvīgus nervu sistēmas traucējumus. Vaitspirts un citi organiskie šķīdinātāji ir arī vieni no cilvēkam un videi kaitīgā piezemes līmeņa ozona rašanās cēloņiem.

Šos atkritumus jāieliek atsevišķos maisiņos un jānodod speciālajos savākšanas punktos. Krāsu atkritumi tiek vākti atsevišķi. Šīs vielas nav pārstrādājamas un otrreiz izmantojamas, tāpēc tās īpašās slēgtās krāsnīs tiek sadedzinātas. Tā sauktās nelikvīdās ķimikālijas, kuras dedzināt nedrīkst, ārvalstīs tiek uzkrātas speciālos aizbetonētos pazemes bunkuros, kas tiek apsargāti.

Eļļas un eļļu filtri

Dažādas smēreļļas, mašīneļļas un citas eļļas satur smagos metālus un arī lielu daudzumu naftas produktu. Ar tiem piesārņotu augšņu un ūdeņu attīrīšana ir ļoti dārgs un laikietilpīgs process, tāpēc tās pieskaitāmas bīstamajiem atkritumiem.

Arī eļļas un eļļu filtrus var nodot autoservisos vai speciālos pieņemšanas punktos. Smēreļļas un eļļu filtrus pārstrādā Latvijā, bet izlietotās mašīneļļas izmanto kā kurināmo vai nosūta uz ražotājrūpnīcu, kur pēc to rafinēšanas no tām ražo smēreļļu.

Autoriepas

Autoriepas dabiskā veidā sadalās ļoti lēni — vairākus desmitus gadu. Tām nonākot ugunī (piemēram, meža ugunsgrēkā vai degošā kūlas laukā), riepu gumija sadegot rada biezus, kodīgus un toksiskus dūmus, kas ir ļoti kaitīgi gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem.

Nolietotās riepas var dodot speciālos pieņemšanas punktos, kā arī autoservisos, kas piedalās videi kaitīgo atkritumu (autoriepu, eļļas un eļļas filtru) apsaimniekošanā. Nolietotās riepas nonāk cementa rūpnīcā Cemex Brocēnos, kur tās tiek izmantotas kā alternatīvais kurināmais cementa ražošanai, gan arī Igaunijā un Lietuvā, kur tās pārstrādā un kā sīkus granulveidīgus gumijas gabaliņus izmanto ceļu būvē un sporta vai rotaļu laukumu segumu izveidē. Riepu gumijas masu izmanto arī atkritumu poligonu celtniecībā kā caurlaidīgā seguma slāni. Sasmalcinot līdz pulvera konsistencei, riepu gumija noder jaunas gumijas ražošanā. No nesasmalcinātām riepām savukārt var veidot aizsargbarjeras un citas vajadzīgas konstrukcijas.

***

Interesanti

Stimuls uzņēmējiem

Uzņēmumi, kas ir videi kaitīgo preču importētāji vai ražotāji, maksā dabas resursu nodokli, bet to atgūt 100% apjomā tie var, izmantojot tādu organizāciju kā Latvijas Zaļais punkts, Zaļā josta u.c. pakalpojumus, ko tās nodrošina, apsaimniekojot atkritumus šo uzņēmumu vietā.

Kā atrast?

Sīkāku informāciju par videi kaitīgajām precēm un to nodošanas punktiem meklējiet www.atkritumi.lv.