Dažkārt lietas pārdzimst. Jo vairāk pārdzimst, jo labāk planētai. SKDS
oktobrī veiktajā pētījumā ap 10% aptaujāto domā, ka pārstrādāts Latvijā
netiek nekas. Tik traki gluži nav. Pārstrādes industrija uz attīstības
ceļa Latvijā nostājusies pirms gadiem astoņiem. Patlaban attīstās
papīra, kā arī stikla pārstrāde. Tomēr pēdējās desmitgades vislielākās
investīcijas veiktas tieši polimēru pārstrādē, apliecina Izlietotā
iepakojuma un otrreizējo izejvielu pārstrādes asociācija
Grīziņkalna stikla abažūri
Lai arī uzņēmums ir viens no tiem, kam ekonomisko spiedienu nav izdevies izturēt, apturēta ražošana un tiek gaidīti i labāki laiki, abažūri lustrām un vāzēm firmas veikalā vēl arvien ir nopērkami. Grīziņkalna izstrādājumi top no smiltīm, sodas, sulfātiem, kam pievienotas Latvijā sašķirotās stikla lauskas. Visa šī masa tiek kausēta, līdz sasniedz 1450 grādu temperatūru, un tad no tās tiek izpūsta vēlamā forma. Abažūru un vāžu cenas — no viena līdz divdesmit latiem.
Līgatnes papīrs Freko apvalkā
Kopš prāvā ugunsgrēka pirms 15 gadiem Līgatnes rūtiņu burtnīcas ir kļuvušas par vēsturi, tomēr fabrika šodien apgalvo, ka atguvusi otro elpu. Tiesa gan, kripata vēstures vēl arvien ir nopērkama Freko biroja preču veikalos — tur par četriem santīmiem gabalā tiek tirgoti noliktavu krājumi, vecās labās no makulatūras tapušās rūtiņu burtnīcas ar visu deviņu kapeiku cenu uzdruku virsū. Šodien fabrikā no makulatūras top biroja papīrs, zīmēšanas papīrs, akvareļu papīrs, ietinamais papīrs, tapešu pamatnes, papīra čaulas. Viss gan tiek pārdots vairumtirdzniecībā, un, piemēram, zīmēšanas papīru grāmatnīcās varam nopirkt tikai citu ražotāju iepakotu. Kopš gada sākuma, kad Līgatne sarosījusies makulatūras vākšanas jomā, aicinot uz zaļāku rīcību iestādes un uzņēmumus, fabrika cer, ka izdosies samazināt no ārzemēm pērkamās makulatūras apjomu. A3 zīmēšanas papīra cena — ap Ls 1.
Olu kastītes no Valmieras
No izlietota papīra un kartona iepakojuma, bez nekādām ķīmiskām piedevām V.L.T. ražotnē Valmierā jau devīto gadu top putnu olu paliktnīši un kastītes. Ap 50 miljoniem vienību gadā. Tikušas ārā no rūpnīcas jau ar visām pasūtītāja apdrukām tās mēro ceļu uz putnu fabrikām, lai caur veikalu nonāktu pie pircēja. Lai gan ļoti maza, bet tomēr daļa no kastītēm un paliktņiem atgriežas Valmierā, lai sāktu jaunu dzīvi. Ja vien atkritumu apsaimniekošana darbotos raitāk, olu paliktņi varētu tikt savākti atkal un atkal. Pārstrādājami tie esot kaut simt un vienu reizi. Nopērkamas tikai vairumā, 1000 gabalu iepakojumā par aptuveni 50 latiem.
Stikla lauskas bruģa ķieģeļos
Vecos zābakus gluži ne, toties smiltis, PET pudeles, stiklu un polietilēnu gan PSG Tehnoloģijas izmanto par izejmateriālu ķieģeļu ražošanai. Salaspilī bāzētais uzņēmums stiklu un smiltis izmanto ķieģeļu apjoma veidošanai, bet plastmasa ir saistviela. Gada plānā paredzēts ķieģeļos iecept 200 tonnu polimēru, 550 tonnu stikla un 740 tonnu PET materiāla. Krāsns nav liela, bet šā brīža ekonomiskajai situācijai un pieprasījumam īsteni atbilstoša. Būvniecības buma laikā gan ķieģeļcepļa produkcija izķerta, kamēr vēl silta. Iegādājami ražotnē Salaspilī.
Ekovate — tapusi no avīzēm
Mājas siltināšana, izmantojot Vekover rūpnīcā Valmierā tapušo ekovati,
dos tikpat labu, ja ne labāku rezultātu kā stikla vai akmens vate un
piedevām — arī veselīgāku dzīvestelpu un tīrāku sirdsapziņu, uzskata
pusotra gada jaunās rūpnīcas vadība. Ekovates sastāvā ir 81% Latvijā
savāktas makulatūras, pārsvarā avīžu, un 19% bora sāļu, kas mērojuši
ceļu no Turcijas. Dabīgs, nedegošs, elpojošs, nav nepieciešama
kondensāta plēve, un arī peles nemīl uz dzīvi apmesties — ekovates
priekšrocības uzskaita pats Vekover. Vienīgais mīnuss — pagaidām
pieejama vien dažos veikalos. Cena atkarīga no iestrādes vietas un
darbu sarežģītības, bet vidēji var uzskatīt, ka mājā jau iestrādāta
ekovate ar visu darbu maksās tikpat, cik minerālvates ar nepieciešamiem
palīgmateriāliem veikala plauktā.
No PET top PET. Un tā mūžīgi
Sašķirotas, saplacinātas, izmazgātas un sasmalcinātas — tā no pudelēm top pārslas. No Jelgavas rūpnīcas PET Baltija tās ved uz Igauniju, kur no pārslām top granulas. Tās ved uz Lietuvu, kur no granulām gatavo tā dēvētās preformas jeb pudeļu sagataves. Preformas nonāk atpakaļ pie Latvijas ražotājiem, kas pūš no tām jaunas pudeles, aplīmē ar etiķetēm, piepilda ar dzērieniem un sūta uz veikalu. Šādas pudeles sastāvā ir ap 30%pārslu no vecajām pudelēm un pārējais — pirmreizēja PET piejaukums. Ja šķirošana un apsaimniekošana būtu rosīgāka, nevienai pudelei nevajadzētu nonākt atkritumos. Ņem vērā, ka PET gadījumā sirdsapziņa būs tīra tad, ja nogādāsi izdzerto un saplacināto pudeli līdz dzeltenas krāsas konteineram.
Pievieno komentāru