Paldies, maisiņu nevajag! Šis teikums izskan ikreiz, kad dodamies iepirkties. Par videi draudzīgu iepakojumu Latvijas tirgotāji ir sākuši domāt tikai pēdējos pāris gadus. Un tās arī diemžēl drīzāk ir mārketinga aktivitātes, ne patiesa vēlme saudzēt vidi.
Lai pasargātu dabu un māju no nevajadzīgām lietām, uz veikalu dodamies ar saviem vairākas reizes lietojamiem iepirkumu maisiņiem un pat plastmasas kastītēm, ja gaidāms lielais šopings.
Viskaitinošākie ir strīdi ar pārdevējām pārtikas lielveikalos, kuros jāsver augļi un dārzeņi, pirms kasē par tiem jāmaksā. Parasti Zane izvēlas pirkumus, bet vīrs dodas pie pārdevējām, lai tos nosvērtu. Nopirkto papriku, tomātu vai gurķi maisiņā neliekam, jo cenu tak uz dārzeņa arī var uzlīmēt. Taču, bijuši gadījumi, kad Iļja nopietni sastrīdas ar veikala pārdevējām, kad tās no maisiņa, kurā ieliktas trīs dažādu krāsu paprikas pākstis, izvelk tās ārā un pako katru atsevišķi.
Nākamā lieta ir papīra nelietderīga izšķērdēšana. Tā kā Zane strādā bankā, diemžēl katrs izdrukātais dokuments, ja tajā ieviesusies kļūda vai tas vairs nav nepieciešams, ir jāiznīcina, jo satur konfidenciālu informāciju. Lai kaut nedaudz vērstu par labu šo koku iznīcināšanu, pirms printēt dokumentu, japārskata, vai tajos viss ir kārtībā, un jāpārdomā, vai šis papīra gabals tiešām ir nepieciešams.
Mājās uzmanību pievēršam atkritumu šķirošanai. Lai gan mitināmies dzīvoklī, mājas apkārtējā teritorija ir liela, tur esam veidojuši savu komposta vietiņu. Tos sadzīves atkritumus, kas satrūd, šķirojam un liekam tur. Tā kā vīrs ir liels alus cienītājs, pudeles krājam un vedam nodot taras punktā. Izlietotās baterijas izmetam speciāli paredzētā kastītē. Diemžēl citas iespējas šķirot atkritums mums nav, jo Ogres rajonā pagaidām par to vēl nav padomāts.
Visas mūsu darbības jau kļuvušas neapzinātas un tiek veiktas, īpaši pie tām nepiedomājot. Lai gan abiem ir automašīna, cenšamies pēc iespējas braukt ar vienu. Tā kā mīlam atpūsties dabā, esam iegādājušies speciālus pārgājienu un piknika traukus un lieki neizmantojam vienreizējos.
Mums šī zaļā domāšana izpaužas tādos mazos darbiņos, kas ar katru gadu paliek arvien vairāk un plašāki. Patiesi ticam, ka šī mazā ekoloģiskā domāšana palīdzēs izglābt kaut vienu koku vai mazinās globālo sasilšanu par 0,01 grādu.
Tikai gribētos, lai šādi darītu ikviens. Vislabāk to varētu veicināt Latvijas uzņēmumi, kas sāktu zaļāk domāt. Atbalstu šībrīža veikalu nostāju, ka iepirkumu maisiņi ir pieejami tikai par maksu. Gribētos, lai darbā arī nedaudz vairāk padomātu par vides sargāšanu, piemēram, lai nebūtu tik brīvi pieejamas plastmasas ūdens glāzītes. Diemžēl par atkritumu šķirošanas iespējām, kā tas ir, piemēram, Ziemeļvidzemē, kur izvietoti dažādi konteineri stiklam, papīram utt., šobrīd var tikai sapņot. Vēl mums ir žēl, ka netiek domāts par lielo transporta problēmu Rīgā. Mums šķiet, ka sākumā pietiktu tikai ar labu sociālo reklāmu, lai daļa autovadītāju aizdomātos, kādēļ jābrauc ar sporta mašīnu vienam pašam uz darbu katru dienu no Imantas uz Rīgas centru, un kā alternatīvu izmantotu tramvaju vai divriteni.
Mēs ticam, ka drīz visi sāks aizdomāties, kā maza sīkuma ievērošana var palīdzēt mūsu zemei un planētai kopumā. Tā pa mazumiņam arī tak var izdarīt daudz!
Jaunlaulātie Zane Galakrodziniece (25) un Iļja Siņagins (26)
Pievieno komentāru