Uz zaļo tirdziņu – ar paštaisītu ievārījumu 2

Par veselīgākas, ekoloģiskākas pārtikas izmantošanu uzturā sāku domāt pirms četriem gadiem, kad piedzima mana meitiņa. Sāku vairāk interesēties par ekoloģiskiem, tepat Latvijā audzētiem produktiem, arī vairāk sāku pati gatavot.

Iepriekšējās ziemas beigās secināju — visa ģimene ne reizi nav saslimusi. Manuprāt, liela nozīme bija arī tam, ka ne reizi nepirku ārvalstu tomātus vai gurķus, bet tikai vietējos rutkus, kāļus, burkānus.

Reizi nedēļā dodos uz tirgu, lai pie pazīstamiem saimniekiem iegādātos pārtiku. Biju sākusi apmeklēt arī zaļo tirdziņu Berga bazārā — tā iespaidā man un vēl dažiem Mežaparka iedzīvotājiem radās ideja arī savā rajonā rosināt līdzīga tirdziņa organizēšanu. Noskaidroju, kādas atļaujas nepieciešamas, ar ko tas jāsaskaņo utt. Tagad gan organizēšanu pārņēmusi Mežaparka Attīstības biedrība un Rīgas pašvaldības aģentūra Mežaparks. Ir milzīgs prieks par tirdziņa norisi — nu jau divas reizes tas norisinājies, un atsaucība un interese ir patiešām liela.

Pati šajos tirdziņos esmu piedalījusies ar mājās vārītiem ievārījumiem, kas ir viens no maniem vaļaspriekiem un daļēji kļuvis arī par biznesu, esmu atvērusi savu mājražošanas uzņēmumu. Savulaik, mācoties franču valodu, samērā bieži esmu braukusi uz Franciju un apmeklējusi tās dienvidkrasta tirdziņus; tajos esot, radās sajūta — nu kāpēc pie mums nekas tāds nenotiek?! Un mājās taisītā ievārījuma burciņas ir neiztrūkstošas jebkurā šādā pasākumā. Tad nu Latvijā sāku pati vārīt ievārījumu, eksperimentēt ar sastāvdaļām — līdzās pavisam vienkāršiem aveņu vai plūmju ievārījumiem gatavoju arī brūkleņu biezeni ar ķirbi, ābolus ar lavandas ziediem, bumbierus ar valriekstiem un kanēli. Protams, eksotiskākās sastāvdaļas tiek vestas no citām valstīm un nav Latvijā audzētas, bet tās tiek pievienotas interesantākai garšai. Pamatā ir mammas dārza āboli un bumbieri.

Šogad arī esmu sākusi pievērst uzmanību Latvijā audzētām un kaltētām tējām — piparmētru, raudenes un citām. Dažas no tām arī pati kaltēju. Videi draudzīgais un zaļais piegājiens manā ikdienā gan neizpaužas tikai vietēja ražojuma ekoloģiskas pārtikas lietošanā — tāpat lietoju auduma somiņas un maisiņus, tos dodu arī meitiņai un vīram. Jāatzīst, ka pēdējā laikā ar prieku secinu, ka arī vīrs, piemēram, dodoties iepirkties, ņem lielo auduma somu.

Tāpat mājās šķirojam atkritumus — par laimi, mūsu mājas apkārtnē ir šķiroto atkritumu konteineri, tāpēc lielas grūtības ikdienā tas nerada.

Esmu ceļā arī uz dabiskāku kosmētiku — pagaidām gan tādu pērku meitai, taču domāju, ka arī pati pie tā nonākšu.

Pāreja uz videi draudzīgu dzīvesveidu ir pamazām notiekošs process, protams, tas nenotiek vienā dienā. Taču ir brīdis, kad rodas tāda iekšēja sajūta, ka nepieciešams mainīties.