Visgrūtāk ir ar pārtiku… 2

"Es labprāt arī šķirotu sadzīves atkritumus, taču manas dzīvesvietas tuvumā nav šo konteineru. Rakstīju vēstuli atkritumu apsaimniekotājiem, taču man atbildēja, ka pagaidām privātpersonām šāds pakalpojums neesot pieejams"

Savu zaļo dzīvesveidu esmu sākusi ar pašu vienkāršāko — sevis kopšanu. Sāku lietot dabisku kosmētiku un videi draudzīgu sadzīves ķīmiju, jo man ir alerģiska āda. Nepieciešamos kosmētikas līdzekļus par 95% esmu nomainījusi pret ekokosmētiku. Tikai dažas lietas palikušas no nedraudzīgās ķīmijas, jo, piemēram, nevaru atrast dabisku ūdensnoturīgu skropstu tušu.

Cenšos iegādāties sertificētu ekokosmētiku (BDIH, Ecocert, Soil Association) — Logona, Weleda, Madara, Bioturm, Urtekram u.c. Ja pērku nesertificētu, skatos sastāvu, lai tas būtu iespējami dabisks, bez ķīmiskām piedevām (dažādiem naftas produktiem, minerāleļļām, kaitīgiem konservantiem, sintētiskām smaržvielām). Neaizmirstu arī par sievietes higiēnu — svarīgi, lai izstrādājumi būtu no dabīgas ar hloru vai dioksīniem nebalinātas kokvilnas. Par labu esmu atzinusi Natra Care produkciju.

Lietoju arī videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus — veļas pulveri (piemēram, Norwex, Sodasan u.c), ziepju riekstus, magnēta bumbu ūdens mīkstinātāja vietā, Norwex mikrošķiedras lupatiņas (šis man bija īpašs atklājums, jo tagad māju varu uzkopt gandrīz pilnībā bez ķīmijas), dabiska sastāva pastu plīts un citu virsmu tīrīšanai, trauku mazgāšanas līdzekļus u.c.

Cenšos par ekokosmētiku un tīrīšanas līdzekļiem pastāstīt arī saviem tuviniekiem un paziņām, iespējams, kādam tas liks aizdomāties.

Līdzās šiem vides — un faktiski arī sevis — saudzēšanas pasākumiem par zināmu vājību jau krietni sen man kļuvuši auduma maisiņi un somas. Nereti lielveikalos, pērkot pārtiku, pie viena izstaigāju arī galantērijas un apģērbu nodaļas un skatos, vai gadījumā nav kādas glītas auduma somas.

Visgrūtāk ir ar pārtiku — lielveikalu sortiments šai ziņā nav īsti piemērots, bet mazās ekobodītes ne vienmēr sanāk apmeklēt. Turklāt ēšana tad izmaksātu ļoti, ļoti dārgi. Tāpēc cenšos veikalā vismaz piedomāt pie tā, ko pērku, — paskatīties sastāvu, lai tajā iespējami mazāk kaitīgo E. Ja ir iespēja, pērku produktus no zemniekiem — dārzeņus, piena produktus, olas... Vismaz kāda kripatiņa dabīgākas un veselīgākas pārtikas.

Es labprāt arī šķirotu sadzīves atkritumus, taču manas dzīvesvietas tuvumā nav šo konteineru. Rakstīju vēstuli atkritumu apsaimniekotājiem, taču man atbildēja, ka pagaidām privātpersonām šāds pakalpojums neesot pieejams, kas mani stipri vien izbrīnīja. Cenšos ar ikdienas atkritumiem tikt galā kā citādi — papīru sadedzinām kamīnā, ugunskurā vai iekurot grilu, baterijas nododu tam paredzētajās kastītēs, kas atrodamas dažādos veikalos utt. Apgaismojumam izvēlos ekonomiskās spuldzes.

Šobrīd, kad ceļam ģimenes māju Rīgas nomalē, jau laikus rūpējos par komposta veidošanu. Tas tiek darīts gan vides saudzēšanas nolūkā, gan arī ir ļoti noderīgs dārzam.

Piedalos arī vides uzkopšanas talkās — arī šogad Lielās talkas dienā, 13.septembrī, noorganizēju sakopšanu savā dzīvojamajā rajonā. Tas ir liels gandarījums, kad kāds stūrītis mūsu pašu rokām top mazliet tīrāks!

Man šķiet, katram jāsāk ar mazumiņu — pašam ar sevi. Un jāatceras, ka ikviena lieta dabā ir kā bumerangs — tas, ko nosviedīsi zemē, pēc tam tevi, iespējams, baros!

Ieva Spēlmane, darbojas reklāmas jomā, 28 gadi

Pievieno komentāru

Vēl aktuāli