Madonna no sava šova izskauž jebkādas nostalģijas pazīmes un pārplūdina skatuvi ar asinīm. Nesen notikušajā koncertā Berlīnē Izklaide mēģināja saprast, kas tajā īsti notiek un ko tas nozīmē.
Dievnama velves. Tumšsarkanas krāsas mantijās tērptu garīdznieku iedarbināts, daudznozīmīgi svārstās vīraka kvēpināmais trauks. Lūgšanas kā dūmi paceļas pie Dieva. Katoļu dziedājumā iezogas ebreju liturģiskās dziesmas Lekhah dodi dinamiskie motīvi, kas parasti skan sinagogā piektdienu vakaros saulrieta laikā, gaidot sabatu. Pēkšņi ieskanas sieviešu balss, kas jutekliski atkārto refrēnu «Ak dievs». Draudzes locekļi, kas apmeklē dievkalpojumu, vairs nespēj sevi savaldīt un reliģiskās ekstāzes pārņemti izpleš rokas. Joprojām neredzamā sieviete vēršas pie Visaugstākā ar grēku nožēlas lūgšanu.
Plīst stikli, garīdznieki nomet mantijas, draudzes locekļi spiedz, neaizdomājoties par savu balss saišu veselību, un Madonna iegriež sava šova karuseli tik ātri un skaļi, cik vien var. Baznīcas interjerā viņa dejo ar puskailiem vīriešiem augstpapēžu kurpēs. Kā teiktu Šakira, gurni nemelo. Koncerta sākumu var uzskatīt par Madonnas veltījumu krievu grupas Pussy Riot dalībniecēm, kuras februāra beigās Maskavas Kristus Glābēja katedrālē sarīkoja skandalozu panka lūgšanu Dievmāte, padzen Putinu. Jau kopš marta trīs mākslinieces–aktīvistes atrodas apcietinājumā: policija viņām izvirzījusi apsūdzības huligānismā, un meitenēm draud cietumsods līdz pat septiņiem gadiem.
Madonnai par viņas teatralizētajām izdarībām nekas nedraud, taču visas viņas koncertprogrammas būtībā ir totāls pussy riot. Reliģiskajam diskursam, ko dziedātāja izmanto šova vajadzībām, Madonna pieslēdzās 80. gadu sākumā, kad spēles ar baznīcas tēliem vēl nebija vispārpieņemtas. Savā jaunajā šovā reliģijas tēmu Madonna saslēdz ar vardarbības sindromu.
Vairāk lasiet ceturtdien, 12. jūlijā, žurnālā Dienas Izklaide!
Pievieno komentāru