Brīnumi notiek – Holivudā tīri ērti jūtas neatkarīgie režisori, kuri uzņem tā dēvēto indie jeb autorkino, kaut gan termins "autorkino" sāk skanēt kā anahronisms – lielbudžeta grāvēju meistari Skorsēze un Spīlbergs taču arī ir īstākais autorkino. Piecdesmit gadu slieksni nesen pārkāpušais Aleksandrs Peins ir viens no Holivudas neatkarīgo spilgtākajiem, kritikas lolotākajiem pārstāvjiem – filmē reti, tak tādas filmas, kas uzreiz nokļūst slavas un klusas sinefilu mīlestības saulītē.
Aleksandra Peina – režisora un scenārista – filmogrāfijā ir atrodami tikai piecu darbu nosaukumi: bez Par Šmitu (2002), Sānceļiem (2004) un Pēcnācējiem (2011) vēl ir agrīnās filmas Pilsone Rūta (1996) un Vēlēšanas (1999) – un visas tās piederīgas dīvainajam traģikomēdijas žanram, kur nevar saprast, kā ir vairāk – dziļas drāmas vai dzēlīga sarkasma, cilvēciskas līdzjūtības vai atsvešinātas ironijas.
Līdzīgs sakāmais prātā arī pēc Pēcnācēju noskatīšanās. Varbūt tomēr nosaukumu The Descendants būtu pareizāk tulkot kā Mantinieki? Jo filmā ir runa par milzīgiem zemes īpašumiem, kas mantoti no Havaju salu karaliskajiem senčiem un ar ko netiek galā Mets Kings, kuru tēlo Džordžs Klūnijs, viņa septiņi brālēni un viena māsīca. Šī filma jau ir saņēmusi divus Zelta globusus (labākā drāma un labākais aktieris) un pretendē uz pieciem Oskariem, ieskaitot galvenās kategorijas – labākā filma, labākais režisors un labākais aktieris.
Vairāk lasiet ceturtdien, 23. februārī, žurnālā Dienas Izklaide!
Pievieno komentāru