Kino mīl augstumu un (skatītāja) asinis stindzinošus trikus, kas spītē gravitācijas likumiem. Eleganti pārlēcieni starp debesskrāpju virsotnēm, zemes pievilkšanas spēka ignorēšana, virtuoza balansēšana uz jumta korēm un šaurām dzegām, dinamiska vajāšana, spītējot jumtu slīpumam un augstuma reibumam.
Ja rīkotu aptauju par neaizmirstamāko virsotņu iekarošanu kinomākslā, līderpozīcijā visdrīzāk nonāktu Toma Krūza drosmes akts 2011. gada filmā Neiespējamā misija 4 – virtuozais rāpojums pa pasaulē augstākā debesskrāpja vertikāli Dubaijā.
Kinovēsturē iesvaidītajiem lieki būs atgādināt Alfreda Hičkoka šedevru Vertigo (1958) – filmu, kuras spriedze ir būvēta, lielā mērā izmantojot galvenā varoņa – izbijuša policista Skotija – bailes no augstuma. Proti, viņa vainas kompleksu, nespējot izglābt savu pie jumta kores iekrampējušos kolēģi no nāves... Kāds tam visam sakars ar Holivudas jaunumu Cilvēks uz dzegas? Visai nosacīts, kaut fakts, ka filmas galvenais varonis arīdzan ir izbijis policists (Sems Vortingtons), kritiķa fantāzijai jau liek slimīgi rosīties.
Šim ekspolicistam, vārdā Niks, gan nepiemīt bailes no augstuma. Tieši otrādi – viņa plāns izkāpt uz Ņujorkas centrā esošā Rūzvelta hoteļa, šķiet, 21. stāva dzegas ir izsvērts un pārdomāts.
Vairāk lasiet ceturtdien, 2. februārī, žurnālā Dienas Izklaide!
Pievieno komentāru