Lieliska bilde! – nosaka Denzels Vašingtons, paņemot no galda filmas Slepenā mītne/Safe House izdales materiālus – presei paredzēto informāciju ar paša efektīgo, biedējošo tuvplānu uz vāka.
Viņam tas acīmredzami patīk. Denzela Vašingtona tuvplāns – šī paša foto palielināta versija – ir viena no pamanāmākajām filmu reklāmām Ņujorkā. Trilleris Slepenā mītne, kura pirmizrāde vienlaikus notiek gan ASV, gan Eiropas valstīs, arī Latvijā, tiek pasniegts kā liels notikums – filma ar pamatīgām komerciālām ambīcijām.
Denzelu Vašingtonu vajag filmēt – arī tad, kad viņš runā savus, nevis filmas varoņa tekstus. Katra viņa atbilde ir kā maza etīde – virtuozs joks, atraktīva māžošanās, kaut viņš var būt arī nopietns, ass, nervozs. Ja nu par kādu var teikt, ka viņš ir dzimis aktieris, tas noteikti ir Denzels Vašingtons, kura fiziskais vecums (57 gadi) nav atšifrējams.
Ja ātrumā pārskrien pāri Denzela Vašingtona karjerai, tā var izskatīties visai eklektiska – viņš ir spēlējis gan vēsturiskas personas un varoņus, gan skarbos puišus neskaitāmos trilleros. Viņam ir divi Oskari – kā labākajam otrā plāna aktierim (par lomu filmā Slava/Glory, 1989) un labākajam aktierim (par lomu filmā Treniņa diena/Training Day, 2001) – plus vēl trīs Oskara nominācijas. Pēc Treniņa dienas Denzels Vašingtons konsekventi strādā trillera žanrā. Vismaz tāds ir dominējošais priekšstats par Denzela Vašingtona radošo darbību, kaut šajā pašā laikā viņš ir pievērsies arī režijai.
Pastāstiet par saviem lomu izvēles principiem. Vai jums negribas trillerus nomainīt ar kādu jauku, romantisku komēdiju, teiksim, nofilmēties pie Vudija Allena?
Vudijs man nekad nav zvanījis, un nedomāju, ka viņš ir zvanījis kādam melnādainajam aktierim. Nu, ja jūs kaut ko tur varat līdzēt, aizlieciet par mani Vudijam kādu vārdiņu.
Laikam nevarēšu palīdzēt, un tomēr – pēdējos gados jūs esat aizrāvies ar trilleriem.
Tā var šķist, bet tā nav taisnība. Es daru daudz un dažādas lietas. Man ir bijis brīnišķīgs mīlas stāsts Brodvejā – uz teātra skatuves spēlēju lugā Žogi/Fences (2010. gadā par pievilcīga atkritumu savācēja lomu šajā lugā Denzels Vašingtons saņēma Amerikas teātra augstāko apbalvojumu Tony – D. R.). Arī manis paša režisēto filmu Lielie debatētāji var uzskatīt par mīlas stāstu (filma ir uz dokumentāliem faktiem balstīts stāsts par debašu kultūru un sacensības garu – D. R.). Savā nākamajā filmā es esmu alkoholiķis un sieviešu pavedējs – arī tas ir darbs ar romantikas potenciālu. Tas jau ir labāk? Alkoholiķis pavedējs… – jē-ē-ē! (Līksmu smieklu piepildīta pauze.)
Es spēlēju teātrī, spēlēju filmās, režisēju un producēju kino – darbojos visos virzienos, tālab man nav sajūtas, ka es būtu iesprūdis kādā noteiktā žanrā. Esmu pārliecināts, ka strādāju ar dažādiem stāstiem un atšķirīgu materiālu. Man nebūt nav sajūtas, ka es uz ekrāna visu laiku tikai skrienu, tikai no kaut kā bēgu un šauju...
Vairāk lasiet ceturtdien, 9. februārī, žurnālā Dienas Izklaide!
Pievieno komentāru