Mani joprojām fascinē Bauska. Šī pilsēta nomierina. Piecpadsmit minūšu gājienā būsi pilnīgi viens pie dabas svaigā gaisā. Tā par savu dzimto pilsētu saka Oyaarss, kuru Latvijā pazīst kā elektroniskās mūzikas novatoru un dabstepa aizsācēju. Īstajā vārdā – Arvīds Laivinieks (interneta vietnē Last.fm gan manāms ar uzvārdu Saulītis). Jau kādu laiku mūziķis dzīvo un strādā Kembridžā. Martā iznācis viņa albums Bads/Hunger, ko izdevusi Vācijas ierakstu kompānija Ad Noiseam. Tajā dzirdams eklektisks žanru mežs – sākot ar metālu un beidzot ar akadēmisko mūziku.
Tevi Latvijā dēvē par dabstepa skatuves pionieri. Kā nonāci tieši līdz šim specifiskajam žanram?
Pirmā saskare ar to bija, šķiet, 2005. gadā. Pēc tam bija pirmais ceļojums uz Londonu. Bezmērķīgi klīstot pa elektroniskās mūzikas klubiem, uzgājām paprāvu dabstepa ballīti. Tolaik tas šķita prātam neaptverams skats – tūkstotis cilvēku pilnīgi tumšā zālē loka gurnus pie tik pieticīgas mūzikas. Jāsaka, tā laika dabstepa tendences krasi atšķīrās no tām, ko dzirdam šodien. Tā bija ļoti minimālistiska mūzika – spēcīgs bass un neuzbāzīgas bungas. Turklāt tas bija pirmais mūzikas virziens, kuru varēja izjust fiziski. No pasākumu apmeklētājiem bija ierasts dzirdēt stāstus par basa ietekmē «dancojošiem pelnutraukiem», aiz krāgas birstošu apmetumu vai saplīsušiem spoguļiem labierīcībās.
Var teikt, ka dabsteps ir ļoti kaprīza mūzika. Tā pieprasa kvalitatīvu apskaņošanu, uz ko šodien, aipodu gadsimtā, masveidīgi piever acis. Dabsteps sākotnēji radās kā kārtējais geto zēnu eskeipisma paraugs – mūzika tumšiem naktsklubiem ar jaudīgām skaņu sistēmām. Pēc brauciena uz Londonu sāku interesēties par šo žanru, palēnām apaugu ar domubiedriem. Kopīgi sākām radiopārraidi Dabsolis, pēc tam organizējām pasākumus Rīgā. Izveidojām forumu Dubstep.lv. Cenšos saprast, ka aug paaudze, kas savas mūzikas zināšanas veido, par pamatu izmantojot YouTube arhīvu. Tas ir visai biedējoši. Tāpēc ir svarīgi saglabāt veselīgu skepsi pret šo gadsimtu un tā iemidzinošajām ērtībām.
Manu vārdu bieži cenšas ievilkt dabstepa pārstāvju un producentu rindās. Nejūtu, ka tas būtu īsti pelnīti. Esmu vairākkārt uzsvēris – cenšos radīt mūziku, nevis žanru. Protams, dabstepam ir milzu ietekme uz manu skanējumu, taču tas nekad nav bijis primārais elements manos darbos. Mani vairāk ir ietekmējis metāls un klasiskā mūzika – Arvo Perts, Pēteris Vasks, grupa Tool.
Vairāk lasiet ceturtdien, 29. martā, žurnālā Dienas Izklaide!
Pievieno komentāru