Tieslietu ministra Gaida Bērziņa pēkšņā demisija iezīmē iespējamas pārmaiņas valdības koalīcijā un radījusi vairākas versijas, kāpēc īsti viens no nacionālās apvienības populārākajiem politiķiem atkāpies.
Kas vairāku nedēļu ilgajā epopejā ap ebreju īpašumu restitūciju, kurā premjers atbildību vēlējās uzticēt tieslietu ministram Gaidim Bērziņam, bija noticis tāds, ka ministrs vairs nevēlējās gaidīt Dombrovska atgriešanos un ar demisijas vēstījumu nāca klajā viņa prombūtnē? Otrdien, 19.jūnijā, kad premjers devās komandējumā, Bērziņš kārtējo reizi atkārtoja, ka denacionalizācija Latvijā ir beigusies un viņš nevar izpildīt valdības vadītāja uzdevumu — sagatavot īpašumu sarakstu un iesniegt Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, jo iniciatīvas uzņemšanās būtu pretrunā ar partijas valdes lēmumu. VL!–TB/LNNK valde arī izteica aizdomas, vai patiesībā nav centieni kaut kur ārpus valdības sagatavoto likumprojektu virzīt ar Bērziņa rokām. Lūgts komentēt ministra nepiekāpīgo nostāju, pa ceļam uz lidostu premjera pārstāvis Mārtiņš Panke atsūtīja īsziņu, ka Dombrovskis dod tieslietu ministram laiku vēl divas nedēļas. Tāpēc 20.jūnija vakarā nākusī ziņa par Bērziņa straujo atkāpšanos bija pārsteigums ne tikai televīzijas skatītājiem, bet pat ietekmīgām personām apvienībā VL! – TB/LNNK, ieskaitot Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētāju Imantu Parādnieku, kurš par Bērziņa demisiju uzzinājis, kad žurnālisti jautāja viņa viedokli par to.
«Tas ir tiesa, šo lēmumu es pieņēmu pats,» Bērziņš skaidro, kad tiekamies eiroparlamentārieša Roberta Zīles birojā pie Saeimas. Īsi pirms demisijas iesniegšanas viņš informējis tikai Raivi Dzintaru, kurš lēmumu respektējis. Tik strauji Bērziņš rīkojies, apzinoties, ka šīs saspīlētās politiskās attiecības starp Vienotību un Nacionālo apvienību Latvijai neko labu nedod. «Līdz kādam brīdim es premjera rezolūciju varēju nepildīt, bet tas vadzis agri vai vēlu plīstu. Tas varētu kaitēt nozarei kopumā, jo man bija daži nepatīkami precedenti ar dažu likumprojektu virzību.» Par neuzticību partijas vadībai tas neliecinot, saka Bērziņš. «Mana rīcība izrietēja no mūsu valdes lēmuma par mūsu pozīciju šajā jautājumā. Ir situācijas, kad jārīkojas pietiekami ātri.» Bērziņš pats nenoliedz, ka restitūcija nav vienīgais viņa atkāpšanās iemesls: «Sekoju līdzi arī nacionālās apvienības aktivitātēm Saeimā. No mūsu iesniegtajiem likumprojektiem maz kas ir atbalstīts. Sajūta neliecināja par to, ka mēs tiekam uztverti kā līdzvērtīgi sadarbības partneri.»
Laikā pēc Bērziņa demisijas paziņojuma izskanējuši vairāki minējumi par viņa rīcības patiesajiem iemesliem. Dzirdēts, ka VL!–TB/LNNK šo brīdi izmantojusi, lai sāktu sagatavot sabiedrību pārmaiņām valdībā, kas varētu būt saistītas ar iespējamo pārgrupēšanos parlamentā. Rudenī Valda Zatlera vadītajā Reformu partijā būs beigusies diskusija, «kas mēs esam» — liberāļi vai konservatīvie. Tad daži no tiem, kuriem tuvākas konservatīvās vērtības, iespējams, var piebiedroties Nacionālajai apvienībai. Līdz ar to tā iegūtu tiesības pretendēt uz lielāku ministru skaitu valdībā, kas attiecīgi Reformu partijai varētu samazināties.
Visu rakstu par Gaidi Bērziņu lasiet Sestdienā!
Pievieno komentāru