Janičenoks: Uzvaras ātri aizmirst, no zaudējumiem jāmācās 6

Janičenokam tagad ir daudz vielas pārdomām, jo nedēļas laikā VEF piedzīvoja divus sāpīgus zaudējumus. Vispirms savās mājās nācās piekāpties spāņu klubam Valencia Basket, lai gan spēles sākumā VEF bija pat 22 punktu pārsvars. Pretinieks uzspieda savu spēli, un galotnē VEF cieta dramatisku zaudējumu.

Lai iekļūtu Eiropas kausa ceturtdaļfinālā, šonedēļ viesos vajadzēja uzvarēt spēcīgo Spānijas klubu Bilbao Basket, bet arī šoreiz veiksme novērsās no VEF basketbolistiem. Spēles sākumā VEF pārsvars sasniedza 14 punktus, bet galotnē prasmīgāki un veiksmīgāki izrādījās pretinieki, kas savā labā izmantoja vairākus apšaubāmus tiesnešu lēmumus.

Eiropas kausa sezona VEF ir beigusies, bet Janičenoks un partneri turpina cīņu VTB līgā un Latvijas čempionātā. Vispirms gan jāiepriecina līdzjutēji LBL Zvaigžņu spēlē, kas sestdien notiks Valmierā. Latvijas basketbola līdzjutēji šogad cer ieraudzīt Janičenoku arī mūsu izlases rindās, jo viņa pieredze ļoti noderētu Eiropas čempionāta cīņās.

Fragments no intervijas:

Kā jums pietrūka, lai apspēlētu spāņus un sasniegtu Eiropas kausa nākamo kārtu?

Vajadzēja uzvarēt jau mājās pret Valencia, lai bez stresa varētu braukt uz Bilbao. Tā bija uzvarēta spēle, ko mēs zaudējām tikai savu kļūdu dēļ. Viņi mūs paķēra uz muļķi. Pret latviešu komandām neviens nespēlē zonas aizsardzību, jo visi zina, ka mēs esam metēji. Parasti pretinieks izmēģina zonu uz kādām divām, trim izspēlēm, pretī dabū trīspunktu metienu un atsakās no šī plāna. Valencia mūs uzvarēja ar mūsu pašu ieročiem. Beigās pieļāvām ļoti daudz taktisku kļūdu. Spēlējām pārāk statiski, neiekrita metieni, un viss – spēle beigusies. Zaudēt tik svarīgā spēlē ir ļoti sāpīgi, bet tāds ir sports.

Šādās situācijās mēdz teikt, ka "uzvar komanda, zaudē treneris". Vai zaudējumā nebija arī galvenā trenera Butauta vaina?

Nebūtu objektīvi visu novelt uz Butautu. Protams, visi bijām vainīgi. Arī man vajadzēja spēlēt citādi: galu galā esmu pieredzējis spēlētājs, kuram jāmeklē risinājumi, nevis jāstāv stūrī un jāgaida brīnums. Tagad es spēlētu pavisam citādi.

Vai pats jūti, ka vēl vari pilnveidot savu meistarību, vai arī tagad jādomā par sasniegtā līmeņa noturēšanu?

Katru gadu es iemācos kaut ko jaunu. Jo spēlētājs paliek vecāks, jo vairāk viņš iemācās domāt uz laukuma: varbūt nevajag tikai skriet, varbūt var atrast labāku risinājumu. Ar mazāku enerģijas patēriņu tiek sasniegts labāks rezultāts.

Vai līdz karjeras beigām plāno spēlēt VEF rindās?

Šobrīd man ir līgums uz nākamo sezonu. Man patīk spēlēt VEF, jo klubam ir laba organizācija un mēs esam uz pareizā attīstības ceļa. VEF nav vienas dienas vai viena gada projekts, kas ātri parādās un tikpat ātri pazūd. Mēs uz savu mērķi ejam prātīgāk, soli pa solim. Un tas ir nesis zināmus augļus: uz spēli pret Valencia atnāca 7000 skatītāju, kas agrāk šķita kaut kas neiedomājams.

Vai neapvainojies, ja tevi pieskaita Latvijas basketbola "tusētāju paaudzei"?
Visas šīs runas sākās pēc 2009.gada Eiropas čempionāta Polijā, kad izlases likteni izšķīra viens grozs. Protams, tolaik izlasē bija zināmas pārmērības. Dažas izdarības bija par traku, bet tam nevajadzēja nākt uz āru. Nevar pāris spēlētāju dēļ nosaukt visu komandu par "tusētāju" vai "dzērāju" paaudzi.

Vai plāno atgriezties Latvijas izlasē un septembrī uzspēlēt Eiropas čempionātā Slovēnijā?

Ja mani aicinās, noteikti esmu gatavs palīdzēt izlasei. Esmu runājis ar izlases galveno treneri Ainaru Bagatski un paudis savu nostāju. Nekad neesmu teicis, ka vairs nespēlēšu Latvijas izlasē. Esmu spēlējis trijos Eiropas čempionātos, un katrā no tiem man bija atšķirīga loma izlasē. Tagad būtu interesanti aizbraukt uz čempionātu kā spēlētājam, ko citi jau uzskata par veterānu.

Tavuprāt, uz ko varam cerēt Eiropas čempionātā?

Pirmkārt, jāzina, kas spēlēs izlasē. Liels ieguvums būtu, ja izlasei palīdzētu Andris Biedriņš, tad komandu varētu veidot ap viņu.

Vai viņš spētu uzņemties līdera lomu un pārorientēties no NBA, kur Biedriņš iznāk laukumā uz pāris minūtēm un vairs neuzdrošinās mest pa grozu?

Esmu pārliecināts, ka viņam tas būtu pa spēkam. Jā, tagad Andrim ir grūtāks periods, bet mēs zinām, ka viņš var spēlēt ļoti produktīvi. Andris ir ļoti strādīgs, centīgs, īsts komandas spēlētājs, kurš domā par komandas interesēm, nevis savu statistiku. Andrim jāmēģina atgūt pārliecību par saviem spēkiem un mazāk jāklausās, ko citi par viņu runā.

Tagad pat Valdis Valters par viņu smejas.

Valters ir spēlējis NBA? Nav spēlējis. Tad par ko viņš smejas? Lai tiktu NBA, kaut kas ir jāizdara, tāpat vien tur neviens netiek aicināts. Biedriņš pašlaik neapšaubāmi ir Latvijas labākais basketbolists, un pagaidām neredzu nevienu, kurš viņu tuvākā nākotnē varētu pārspēt. Es ticu un ceru, ka Andrim izdosies atgriezties iepriekšējā spēles līmenī.

Visu interviju ar VEF kapteini Kristapu Janičenoku lasiet Sestdienā!