Par kāzām parasti tiek runāts kā par kaut ko romantisku, emocionālu un aizraujošu – it īpaši, ja stāstītāja ir jaunā sieva. Taču, lai tās noorganizētu, nereti var dabūt sirmus matus, mūža ienaidniekus jaunizceptajā ģimenē un pilnīgu apjukumu par to, kas jau ir izdarīts, un kas vēl jāpaspēj.
Tādēļ arvien biežāk arī Latvijā cilvēki nolemj nevis paši mēģināt visu saorganizēt, bet gan samaksāt naudu profesionāliem kāzu plānotājiem. Uzreiz gan jāpiebilst – klienti, kas nav gatavi projektam «gribu apprecēties» atvēlēt vismaz 5000 latu, kāzu plānotājiem nešķiet diez ko pievilcīgi. Kāzu plānotājas Agate Lūse un Dace Miezīte, kam nākas «apprecēties 20 reizes gadā», stāsta, ar ko ir jārēķinās, izšķiroties par precībām, kādas ir viņu klientu vēlmes, un kādas ir klasiskās pieļautās kļūdas. Ir gadījumi, kad cilvēki, kas grib, lai kāzu ceremonija ir gluži kā no pasakas, kā no kādas filmas. Līdz ar to ceremonijas ir bijušas dažādās vietās – dzimtsarakstu nodaļās, baznīcās, pilīs, pie jūras, parkos, viesu namos, muižās... Strādājot šajā darbā, jārēķinās, ka nereti jaunā pāra vecākus kāzu dienā pārņem stress, turklāt nekontrolējams. Piemēram, var nākties tikt galā ar līgavaiņa māti, kura nez kāpēc skrien klāt pie sava dēla, rauj viņu laukā no automašīnas un bļauj: tu nebrauksi fotografēties ar savu jauno sievu, tu nevari mūs atstāt vienus pašus, mums nebūs, ko ēst! Vienkārši lielā uztraukuma iespaidā cilvēkam galvā bija saslēdzies kaut kas ne tā, kā vajag. Un, protams, neizbēgama ir teju katra piegādātāja vēlme nopelnīt pēc iespējas vairāk, saprotot, ka cilvēki neprecas reizi nedēļā, tāpēc ir gatavi tērēt daudz. Un tas nozīmē, ka cipari par godu principā vienai dienai, griežas nežēlīgā ātrumā...
Pievieno komentāru