Pieņemts domāt, ka PSRS nekādi masu protesti nebija iespējami, jo čeka, milicija un armija pat mazāko dumpošanos apspieda jau iedīglī. Diezgan maldīgas iedomas. 50. un 60.gados masu nemieri padomju zemē bija tikpat vērienīgi kā tagad Grieķijā.
Izņēmums nebija arī Latvija. Tauta dumpojās arī tā dēvētajā, stagnācijas laikā jeb 80.tajos. Sabrūkot Staļina režīmam, kādu laiku ielās valdīja noziedznieki, kuri masveidā tikuši ārā no apcietinājuma pirms termiņa. Pēc tam savas dusmas izgāza proletariāts, kas dažādu apstākļu pēc bija palicis bez naudas vai pārtikas. Tad masu protesti dažbrīd sākās visai traģikomiskā veidā un nereti to pavadīja alkohola lietošana.
Visbeidzot 90. gados impērijas drupās izcēlās daudz plašāki un asiņaināki nemieri. Vairāk lasiet Sestdienā!
Pievieno komentāru