Paraugvalsts zem Briseles lupas 81

  • 0
  • Pievienot

Eiropā bargi kritizē Polijas jaunās valdības pieņemtos lēmumus tiesu varas un mediju jomā, dēvējot tos gan par putinizāciju, gan valsts apvērsumu. Eiropas Komisija pat sākusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai navsaskatāma pretruna ar ES tiesiskuma normām.

Eiropas Komisija (EK) pirmo reizi pret kādu no bloka dalībvalstīm sākusi procedūru, lai izvērtētu, vai tiek ievērotas Eiropas Savienības (ES) kopējās vērtības, kas ir noteiktas tās līgumā. Zem Briseles lupas nokļuvusi vēl nesen par Eiropas Savienības paraugdalībvalsti uzskatītā Polija. Tās tikai pirms dažiem mēnešiem apstiprinātā valdība, kuru vada nacionālkonservatīvā partija Likums un taisnīgums (PiS), triecientempā pieņēmusi likumus, kas rada aizdomas par valdošā politiskā spēka vēlmi kontrolēt konstitucionālo tiesu un sabiedriskos medijus. Pazīstamais ekonomists Lešeks Balcerovičs, kura vadībā Polija deviņdesmito gadu sākumā veica pāreju uz tirgus ekonomiku, PiS valdības pieņemtos lēmumus nodēvējis par «lielāko pārbaudījumu Polijas brīvības un likuma varas atbalstītājiem kopš 1989. gada». PiS noraida apsūdzības Polijas demokrātijas pamatu drupināšanā un apgalvo, ka tikai pilda pilsoņu gribu pēc pārmaiņām. 

Kačiņska atgriešanās

PiS pēc astoņiem opozīcijā pavadītiem gadiem varas grožus no niknākās konkurentes – centriski labējās partijas Pilsoniskā platforma (PO) – pārņēma oktobrī, kad Seima vēlēšanās ieguva absolūto vairākumu parlamentā. Partijas atgriešanos Polijas politikas virsotnē ievadīja PiS izvirzītā Andžeja Dudas negaidītā uzvara pērn maijā notikušajās Polijas prezidenta vēlēšanās, kurās viņš pārspēja par favorītu uzskatīto un PO atbalstīto Broņislavu Komorovski.

Dvīņubrāļu Leha (2010. gadā gāja bojā aviokatastrofā Krievijā) un Jaroslava Kačiņsku izveidotā PiS vienreiz jau atradās pie varas (2005.–2007. gadā). Tolaik Polijas attiecības ar ES vadību Briselē bija saspīlētas, jo Varšava bieži nebija gatava iziet uz kompromisiem, kavējot ES kopīgo lēmumu pieņemšanu. Brāļi Kačiņski izjuta īpašu nepatiku pret ES ietekmīgāko dalībvalsti Vāciju, kuru viņi turēja aizdomās par plāniem atgūt teritorijas, kas pēc Otrā pasaules kara nonāca Polijas pārvaldībā, un tās kancleri Angelu Merkeli, kuru viņi apsūdzēja sadarbībā ar sociālistiskās Austrumvācijas slepenpoliciju Stasi.

Iekšpolitiski viņiem pārmeta tiesiskuma ignorēšanu centienos panākt savus politiskos mērķus. 66 gadus vecais PiS vadītājs Jaroslavs Kačiņskis pēdējās parlamenta vēlēšanās nepiedalījās, priekšplānā izvirzot par sevi 14 gadus jaunāko Beatu Šidlo, kura kopš novembra ieņem premjerministres amatu. Tomēr zinātāji apgalvo, ka viņam ir ļoti liela ietekme uz lēmumiem, ko pieņem PiS kontrolētā valdība un parlaments. Vairāki no tiem izraisījuši pamatīgu viļņošanos Polijas sabiedrībā.

Apgrūtina tiesas darbu

Viens no Šidlo valdības pirmajiem lēmumiem bija kādreizējā Polijas galvenā korupcijas apkarotāja Marjuša Kamiņska iecelšana par valdības paspārnē esošo izlūkdienestu koordinatoru. Tas nebūtu nekas neparasts, ja vien pērn martā pirmās instances tiesa Kamiņskim nebūtu piespriedusi trīs gadus cietumā par pilnvaru pārsniegšanu, atļaujot veikt pretlikumīgu telefona sarunu noklausīšanos, un noteikusi aizliegumu ieņemt amatu valsts pārvaldē. Valsts prezidents Duda viņu apžēloja, paziņojot, ka cilvēki, kas cīnās pret korupciju, "pelnījuši īpašu aizsardzību".

Izdevums Krakow Post raksta, ka pirmo reizi Polijas postkomunisma vēsturē valsts apžēlojusi apsūdzēto, kura lieta nav izskatīta visās tiesu instancēs. Pēc tam PiS ķērās klāt Konstitucionālajam tribunālam, kas izvērtē parlamenta apstiprināto likumprojektu atbilstību valsts pamatlikumam. Partija neslēpa, ka tai ir iebildumi pret tribunāla sastāvu, kas it kā esot kalpojis iepriekš valdījušās PO interesēm. Kačiņskis tribunālu nodēvēja par "sirdsdraugu bandu", kas kavēšot PiS pieņemt likumus. Šidlo valdība atteicās apstiprināt amatā trīs jaunus tribunāla tiesnešus, par kuriem neilgi pirms vēlēšanām bija nobalsojis Seima iepriekšējais sastāvs.

Viņu vietā parlaments apstiprināja PiS izvēlētus tiesnešu kandidātus, par spīti paša Konstitucionālā tribunāla iebildumiem, ka šāds solis ir pretrunā valsts konstitūcijai. Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem Seims steigā pieņēma grozījumus likumā par Konstitucionālo tribunālu. Tie paredz, ka turpmāk tribunālam lēmumu apstiprināšanai būs nepieciešams divu trešdaļu tiesnešu atbalsts (līdz šim pietika ar vienkāršo vairākumu) un balsojumā jāpiedalās vismaz 13 no 15 tiesnešiem (iepriekš kvorumam pietika ar deviņiem). Lēmuma kritiķi uzskata, ka tiesai būs gandrīz neiespējami anulēt Seima apstiprinātos likumus. Polijas Augstākā tiesa brīdinājusi, ka Konstitucionālā tribunāla darbs var tikt nopietni kavēts vai pat paralizēts. "Sistēmiska tribunāla pozīcija ir viens no dažiem garantiem, kas novērš [parlamenta] vairākuma diktātu," tiesas viedokli atreferē portāls EUobserver.com.

Revidē sabiedriskos medijus

Pagājušā gada pēdējās dienās PiS kontrolētais Seims pieņēma jaunu likumu par sabiedriskajiem medijiem. Saskaņā ar likumu, ko janvāra sākumā parakstīja prezidents Duda, sabiedriskie mediji klasificējas kā "nacionālās kultūras institūcijas", tieši tāpat kā Nacionālais muzejs vai Nacionālais balets. Tādējādi sabiedriskie mediji nokļuvuši tiešā valdības kontrolē. Turpmāk finanšu ministrs (nevis Nacionālā raidsabiedrību padome konkursa kārtībā) varēs atbrīvot un iecelt amatā ziņu aģentūras PAP un sabiedrisko radio un televīzijas kanālu vadītājus un uzraudzības padomju locekļus. Pēc likuma parakstīšanas Duda paziņoja, ka vēlas, lai sabiedriskie mediji būtu "taisnīgi, objektīvi un uzticami". Viņaprāt, valsts finansētie mediji līdz šim nespēja nodrošināt objektīvu informāciju.

Visu rakstu par Poliju zem Briseles lupas lasiet 22. janvāra žurnālā SestDiena

Pievieno komentāru

Sestdiena

Padomju cilvēks ir miris
Padomju cilvēks ir miris    51   

Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijas un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta rīkotā zinātniskā...

Simto deputātu gaidot
Simto deputātu gaidot  19   

Vecumnieku novada priekšsēdētājs Rihards Melgailis Saeimas sēžu zālē ir bijis vienu reizi. Toreiz viņu no tās izdzina....

Ne mana cūka, ne ceļmala
Ne mana cūka, ne ceļmala    11   

Tuvojoties valsts simtgadei, daudz tiek runāts par gaidāmo kultūras programmu un, kā labāk pilnīgi visiem ļaut sajust...

Divas Dienas vienā dienā
Divas Dienas vienā dienā  10   

Pirms 25 gadiem augusta puča 3. dienā tika de facto atjaunota Latvijas neatkarība. Šogad 21. augustā,...

Ēdiena izšķērdētāji
Ēdiena izšķērdētāji    24   

Kamēr gandrīz 800 miljoni pasaules iedzīvotāju cīnās par katru maltīti, tikmēr citi ik gadu atkritumos izmet pārtikas...

Latvijā skrienu pēc kefīra
Latvijā skrienu pēc kefīra  11   

Enerģiskais latviskums zemes pretējā pusē – tā varētu dēvēt Anitu Andersoni, kura gan dzimusi Austrālijā, bet visu...

Ar lūgšanu uz divriteņa
Ar lūgšanu uz divriteņa  33   

Saldus Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas zvani svētdienā skanēja, kā ierasts, pieskandinot pilsētu un pieceļot...

Trendus vairs negribas
Trendus vairs negribas  19   

Pavārs Mārtiņš Sirmais meklē ēšanas tradīcijas tālu pasaulē, saredz gastrotūrisma potences Latvijā un nevēlas skriet...

Nav dūmu bez uguns
Nav dūmu bez uguns   

Līdzās oficiālajiem dienestiem mežus, īpaši ugunsnedrošajos periodos, uzraudzīt no speciāliem torņiem dodas arī...

Kas vēl jāsakārto?
Kas vēl jāsakārto?  7   

Aldis Hofmanis (41) atskatās uz laiku ar Prāta vētru un Latvijas kartē ieliek jaunu – Skaņu un garšu festivāla –...

LOLīgā valoda
LOLīgā valoda  14   

Līdz ar internetu un sociālajiem tīkliem arī latviešu valodā gan sarunās, gan sarakstē ienākuši saīsinājumi, burtu...

Haoss un sportiskās intrigas
Haoss un sportiskās intrigas    11   

Rio Olimpiādes organizatori Brazīlijā vēl īsi pirms tās cīnās ar zādzībām, drošības problēmām un citām nebūšanām, taču,...

Šonedēļ SestDienā: LOMG*
Šonedēļ SestDienā: LOMG*  1   

Kā tas ir – pārstāvēt valsti nevis tikai dažu desmitu vai simtu, bet visas pasaules priekšā? Zināt, ka ar ilgstošiem...

Ziedoņa pakāpē
Ziedoņa pakāpē  4   

Ināras Kehres vārdos jūtama atbildība gan pret Imantam Ziedonim dotajiem solījumiem, gan Latvijas sabiedrību....

Ceļojums pēc karija
Ceļojums pēc karija    2   

Harijs un Karīna Eglieni pirms dažām nedēļām ir atgriezušies no teju gadu un trīs mēnešus ilgā pasaules ceļojuma, ar...

Dzejnieks, kura nav
Dzejnieks, kura nav  15   

Miša Seļifanovs raksta neierastu dzeju, vienā pantā liekot dejot gan krievu, gan latviešu valodai. Miša internetā ap...

Olimpisko godalgu mirdzums
Olimpisko godalgu mirdzums  6   

Lai gan olimpiskās spēles jau vairākas desmitgades no politikas un biznesa nošķirtām atlētu sacensībām kļuvušas par...

Briest baraviku gads
Briest baraviku gads  6   

Vai zināt, kas ir pati intīmākā vieta, kuru latviešu meitene var parādīt puisim? Nu, protams, tā ir viņas baraviku...

Mūžīgā diena Somijas kalnos
Mūžīgā diena Somijas kalnos  4   

Dabas veidoti mākslas darbi, atturīgi, bet laipni cilvēki, prasmīgi izplānota autoceļu infrastruktūra, senās karēļu...

Vīns ir komunikācija
Vīns ir komunikācija  22   

No 27. līdz 31. jūlijam pilngadību, 18. reizi, svinēs Sabiles Vīna svētki. Latvijas lielākais vīndaris Mārtiņš Barkāns...

Pirmā Meja vai otrā Tečere?
Pirmā Meja vai otrā Tečere?  9   

Lielbritāniju projām no Eiropas Savienības vedīs jaunā premjerministre Terēza Meja, kurai britu prese sola ieiešanu...

Pagātne atdzīvojas
Pagātne atdzīvojas    8   

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva izveidotā vietne redzidzirdilatviju.lv ļauj ikvienam laika mašīnā...

Kā netikt līdz Cesvainei
Kā netikt līdz Cesvainei    8   

Kādu dienu nolēmām iekāpt vilcienā un aizbraukt uz Jaunkalsnavu, Mārcienu un Cesvaini. Kāpēc? Jo tur nav būts un man...

Islāms kāpēcīšiem
Islāms kāpēcīšiem    18   

Kādas galvenās pamatlietas jāatceras "ierindas" islāma ticīgajam, un ko īsti šī reliģija prasa no cilvēka ikdienā,...

Vēl aktuāli

+
Lasi vēlāk
0