Kompaktie miniveni jeb mikroautobusiem līdzīgas automašīnas, kas izgatavotas no VW Golf izmēra automobiļiem, ir visai konservatīvi. Pārsvarā tāpēc, ka dizaineru domas lidojums un eksperimenti ar salona apdari izsīkst pamatmodelī, no kura kompaktvens vēlāk atvasināts. Arī automašīnu mērķauditorija - ģimenes, taupīgi uzņēmumi un taksisti - nepieļauj pārmērīgu deviāciju no automašīnas galvenā uzdevuma - nodrošināt pēc iespējas lielāku ietilpību par divām trešdaļām vai pat tikai pusi no liela mikroautobusa cenas. Pat novators Renault jauno Scenic radījis ar apdomu un piesardzību, un ko tad gaidīt no atturīgās Toyota? Tomēr jaunais Verso nemaz nav tik «melnbalts», kā izskatās.
Dinamiskāks par Auris
Tā kā Baltijā iecienītākais no visiem Verso allaž bijusi mājīgā Corolla Verso, esam nonākuši pie vienkārši Toyota Verso. Kā vairākums kompakto minivenu, tas nav necik kompakts - gandrīz četrarpus metru garš un ar septiņām sēdvietām. Un, kā jau vairākumā kompakto minivenu, trešās rindas pasažieri sevišķu rīcības brīvību nebauda, tāpēc Verso visupirms jāapskata kā ļoti ērts transporta līdzeklis piecām personām. Pretskatā automašīna izskatās neparasti plata, jo Verso būvēts uz jaunā Avensis šasijas, un pēc Toyota sedana līdzības veidots arī kompaktvena dizains. Pateicoties aerodinamiskajai formai un sānos iepresētai līknei, kas finansistu grafika formā ceļas vai krīt no pakaļējā minispoilera līdz priekšējam ritenim, Verso izskatās slaidāks un dinamiskāks par Toyota Auris. Nav jau tā, ka MPV pērk ar metramēru rokās - arī acīm vajadzīgs kāds prieciņš.
Dzintars un ogle
Atslēdzot Verso durvis (lai to izdarītu, pietiek pieskarties Smart Entry sistēmas svītriņām rokturī), galvā trallinošā melodija aizlūst, jo salons ir tāda pati melna «vanna», kā bija Corolla Verso. Pēc stūres, dzintaraini spīdošās radio skalas un duālās klimata sistēmas redzams, ka tā ir jaunās paaudzes automašīna, bet ogļu melnais panelis un pliekanās plastmasas lejasdaļā zaudē pat VW Touran un Opel Zafira pragmatiskajai pelēcībai. Paneļi pie piepīpētāja salaisti ar Toyota neraksturīgu pārklājumu, bet braucot kaut kur aizmugurē dzīvojas sīks troksnītis: «Kalimera, kalimera!» Laikam Turcijā ražota Toyota nav tas pats, kas Made in Japan. Lai gan pirms krietna laika noskaidrots, ka ļoti maz pircēju ir sajūsmā par paneļa vidū novietotiem rādītājiem, Verso spidometrs ar visu saimi iekārtojies tieši virs radio. Tā kā sablīvētie cipari skalā izvietoti pēc hronogrāfa dizaina, t.i., ap aploci kā Škodai, spidometrs ir grūti pārskatāms. Pats dīvainākais, ka aiz stūres pat nav papildu kastītes kā Toyota Yaris, jo mērskalu pārbīde esot izskaidrojama ar vēlmi uzlabot redzamību no vadītāja vietas. Nez kāds bija testētāja augums - metrs piecdesmit?
Automobilis - aukle
Monohromatiskā salona uzdevums nav izklaidēt, bet gan komfortabli un droši nogādāt no punkta A uz punktu B visneiedomājamāko indivīdu kombināciju. Ar savu omulīgo vienkāršību Verso ir kā slavenā aukle misis Doubtfaira uz riteņiem - kad vajag, uzsmaida, kad nepieciešams, kļūst stingrāka, un visu laiku ir nemainīgi mierīga. Verso ir tik daudz airbagu, ka pietiktu četrām Dacia Logan, plus vēl jaunākā VSC+ stabilitātes sistēma, kas saslīdot pati piestūrē automobili. 1,8 litru benzīna motors savienots ar variatoru no tā paša Avensis. Protams, divu litru dzinējam CVT piestāv labāk, bet ar tādu tilpumu Verso pazīst tikai dīzeļus, un vispār tas ir ģimenes auto, nevis biznesa sedans. Automašīna lieliski «tur ātrumu», nesagurst apdzenot un, kā jau auto ar variatoru, teicami manipulē ar 147 zirgspēkiem pilsētā. Braukšana gan ir visai monotona, skaņas izolācija un gaitas īpašības nedaudz atpaliek no Avensis, bet reālais degvielas patēriņš nav mazāks par 8 litriem, vidēji 8,3 -8,7/100 km. Omu uzlabo gaisma no panorāmas jumta, plašais salons un ērtie sēdekļi, bet braukšanu atpakaļgaitā - krāsains displejs tieši atpakaļskata spogulī. Monovenā tomēr atrodas arī kaut kas krāsains.#
Pievieno komentāru