Viņu ir tik daudz – pamesto, cilvēka vainas dēļ klaiņojošo, pagrabos un
graustos dzimušo. Šogad varbūt vairāk kā nekad. Iespējams, tāpēc, ka
pašvaldībām vairs nav naudas rūpēm par tiem dzīvniekiem, kuriem šajā
dzīvē nav paveicies. Patversmes ir pārpildītas un neviļus jādomā — kuri
ir laimīgāki? Vai tie, kuriem vismaz uz kādu laiku — tās nosacītās
četrpadsmit dienas ir nodrošināts jumts virs galvas, ēdiens un ūdens,
vai tie, kuri atstāti likteņa varā uz ielas? Ja patversmēs mītošie
neatradīs jaunas mājas un labus saimniekus, tad arī viņu ceļa gals ir
jau iepriekš zināms.
Varbūt tomēr kādam no viņiem varam palīdzēt?
Pievieno komentāru