Ņemot vērā, ka tuvākajās nedēļās varētu sākties ērču aktīvitātes sezona, speciālisti iesaka izvēlēties tā saukto ātro vakcinācijas shēmu, lai aizsardzību iegūtu jau 21 dienas laikā.
"Latvija atrodas vienā no augstākajām ērču aktivitātes zonām Eiropā, taču tikai aptuveni 10% valsts iedzīvotāju ir vakcinēti. Sarežģījumi tautsaimniecībā, kā arī negatīvā ar AH1N1 vakcināciju saistītā informācija nav pozitīvi ietekmējuši Latvijas iedzīvotāju interesi par aizsardzību pret ērču encefalītu," atzīst Latvijas Infektoloģijas centra Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības daļas vadītāja vietniece, epidemioloģe Irina Lucenko.
Latvijā 2008.gadā ar ērču encefalītu inficējās 184 cilvēki, 2009.gadā – jau 328. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā, kur pirms diviem gadiem saslima 90 cilvēku, bet pērn – 179. Dramatiskākā situācija starp Baltijas valstīm ir Lietuvā, kur 2008.gadā inficējās 220 iedzīvotāju, bet 2009.gadā – 605.
"Par spīti augstajam saslimstības līmenim tikai 6,5% no visiem Lietuvas iedzīvotājiem ir vakcinējušies pret šo smago slimību. Par to, ka vakcinācija ir vienīgais efektīvais līdzeklis, lai pasargātu sevi no ērču encefalīta, neviens nestrīdas, taču arī lietuviešus negatīvi ietekmējusi publiskā kritika un sabiedrības biedēšana ar vispārējās vakcinācijas kaitīgumu veselībai," atzīst Viļņas Universitātes Infektoloģijas slimību, dermatoveneroloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītājs, profesors Arvidas Ambrozaitis.
Speciālisti norāda, ka cilvēkiem, kuri interesējas par vakcināciju, medicīnas iestādē būtu jāinteresējas gan par vakcīnas izgatavotāju, gan tās sertifikāciju Eiropas Savienībā (ES). Ja preparāts reģistrēts ES un, piemēram, Latvijas Zāļu Valsta aģentūrā, tas apliecina, ka vakcīna cilvēka veselībai nav kaitīga.
Konferences dalībnieki norādīja, ka joprojām visefektīvākais līdzeklis pret ērču encefalītu ir vakcinēšanās. Speciālisti skaidroja, ka imūnglobulīns, kas Latvijā no šā gada vairs nebūs pieejams, nav apliecinājis savu efektivitāti cīņā pret slimību. Līdz šim šis preparāts tiks lietots, balstoties uz hipotētisku pieņēmumu par tā efektivitāti. Taču Latvijas mediķu pieredze un it īpaši pēdējos gados arvien biežākie gadījumi, kad pat pēc imūnglobulīna lietošanas slimības smago formu pārcietuši vairāki bērni, licis atteikties no šī medikamenta. Turklāt imūnglobulīns nav reģistrēts nevienā citā ES valstī, kaut gan tā lietošana ir plaši izplatīta, piemēram, Krievijā.
Pozitīvs piemērs saslimstības ar ērču encefalītu būtiskai samazināšanai ir meklējams Austrijā, kur 1980.gadā tika uzsākta vispārēja vakcinācijas kampaņa. Patlaban vairāk nekā 86% Austrijas iedzīvotāju ir saņēmuši poti pret ērču encefalītu, kas atspoguļojas arī būtiski sarukušajos saslimstības datos.
Parasti divas trešdaļas no cilvēkiem, kas saslimuši ar ērču encefalītu, izveseļojas pēc aptuveni nedēļu ilgas smagai gripai līdzīgas slimošanas. Viena trešdaļa inficēto pārcieš smagāko slimības fāzi, kuras sekas var būt paliekošas neiroloģiskas komplikācijas. Aptuveni 1% ar ērču encefalītu inficēto mirst. Latvijā no ērču encefalīta 2008. un 2009.gadā miruši divi cilvēki.
Pievieno komentāru