Kopš zemākā līmeņa sasniegšanas pērnā gada martā iedzīvotāju vērtējums par ekonomiku pakāpeniski uzlabojies. Pēdējā laikā ir pazīmes, ka investīcijas nekustamajā īpašumā atsākas, jo cenas stabilizējušās līmenī, kas varētu būt atbilstošs ienākumu potenciālam ilgākā termiņā, savukārt būvniecības cenas būtiski samazinājušās, teikts Latvijai veltītajā sadaļā Eiropas Komisijas (EK) jaunākajā Eiropas Savienības (ES) ekonomikas vērtējumā un pavasara prognozē.
Dzīvojamais fonds Latvijā ir salīdzinoši sliktā kvalitātē, tādēļ EK pārstāvji saskata ilgtermiņa tirgu nekustamajam īpašumam par atbilstošām cenām.
EK vērtējumā tiek prognozēts, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IK) samazināsies par 3,5%, savukārt nākamgad pieaugs par 3,3%. Savukārt bezdarba līmenis šogad tiek prognozēts 20,6% līmenī, bet nākamgad - 18,8%.
Kopumā privātās investīcijas joprojām ir atkarīgas no skaidrības par publiskajām finansēm, konkrētāk, gaidāmo nodokļu politiku, teikts apskatā. Tādējādi daži lēmumi par investīcijām var tikt atlikti līdz oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
EK norāda, ka 2009.gada bažas radīja zemais ES fondu apguves līmenis, taču uz gada beigām bija vērojami uzlabojumi.
Savukārt finanšu sektors tiek vērtēts kā labi kapitalizēts pēc virknes kapitāla palielināšanas pasākumu, tomēr bankas sagaida kredītportfeļu pasliktināšanos, tādēļ tās ir ļoti piesardzīgas attiecībā uz jaunu risku uzņemšanos.
Pavasara vērtējumā teikts, ka tirdzniecības dati šā gada sākumā īslaicīgi uzlabojušies, kas saistīts ar atlaižu akciju rīkošanu. Uzlabojumi sekojuši valdības paziņojumam, ka iepriekš ieturētās pensijas saskaņā ar Satvermes tiesas (ST) lēmumu tiks atmaksātas līdz aprīlim.
Tiek prognozēts, ka iekšzemes patēriņu negatīvi ietekmēs negatīvās tendences darba tirgū, papildu fiskālās konsolidācijas pasākumi un iespējamais Euribor likmju pieaugums. No otras puses, tiek sagaidīts eksporta pieaugums, pateicoties tam, ka atgūstas Latvijas eksporta tirgi un uzlabojas konkurētspēja.
Apskatā arī norādīts, ka, par spīti konsolidācijas pasākumiem, prognozes liecina, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2010.gadā būs nedaudz virs 8,5% no IK, par ko panākta vienošanās ar aizdevējiem. Tas saistīts ar zemākiem nekā gaidīts nodokļu ieņēmumiem, kā arī ST lēmuma ietekmi.
EK savā apskatā arī piebilst, ka, interpretējot 2009.gada statistikas datus par Latviju, jābūt piesardzīgiem, jo saistībā ar ekonomikas nonākšanu pelēkajā zonā un citām straujām strukturālām izmaiņām nākotnē, iespējams, dati būs jāpārskata.
Attiecībā uz visu ES apskatā tiek prognozēts, ka pēc dziļākās lejupslīdes ES vēsturē tās ekonomika pieaugs par 1% 2010.gadā un par 1,7% 2011.gadā. Salīdzinājumā ar rudens aplēsēm prognoze uzlabota. Uzlabojumi tiek skaidroti ar spēcīgāku saimnieciskās darbības un tirdzniecības atjaunošanos pasaulē gadu mijā un labāku ārējo perspektīvu. Vēlākā posmā ES ekonomiku sagaida šķēršļi vairākās frontēs, kas kavēs pieprasījuma pieaugumu, norāda EK un piebilst, ka, visticamāk, ekonomikas atveseļošanos zināmā mērā ietekmēs virkne ar laika apstākļiem saistītu, ciklisku vai politisku darbību ierosinātu īslaicīgu faktoru.
Tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis ES, lai gan šogad sasniegs 10% atzīmi, tomēr būs zemāks, nekā iepriekš paredzēts. Sagaidāms, ka šogad bezdarba līmenis palielināsies vēl par aptuveni 1% un sāks mazināties tikai 2011.gadā, jo parasti norises reālajā ekonomikā ar kavēšanos atsaucas uz darba tirgu.
Pievieno komentāru