Naudas atmazgāšanā apsūdzēta persona tikusi pie 53 miljonu vērta valsts projekta 12

Tas ir bijušais Latvijas Energoceltnieka valdes loceklis Andris Asars-Asarovskis, kuru projekta vadībai un kā atbildīgo personu darbu pieņemšanai deleģēja pilnsabiedrība LEC un Empower.   Šī divu kompāniju pilnsabiedrība ieguvaLatvijas Elektrisko tīklu pasūtījumu īstenot augstsprieguma līniju rekonstrukciju Latvijas rietumu daļā

LTV raidījums de facto atklāja, ka Asarim-Asarovskim, kā arī vēl diviem, nu jau bijušajiem Latvijas energoceltnieka valdes pārstāvjiem - Pēterim Dzirkalam un Didzim Vītolam Valmieras rajona prokuratūra uzrādījusi apsūdzības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, grāmatvedības datu sagrozīšanu un izvairīšanos no  nodokļu nomaksas. Prokuratūra informē, ka apsūdzībā minētās darbības veiktas ar būvkompānijas “Latvijas Energoceltnieks” grāmatvedības dokumentiem 2007. un 2008.gadā.

Finanšu policija sākotnēji lūdza apsūdzēt septiņus tolaik Latvijas Energoceltniekā strādājošos, bet pret četriem lieta dažādu iemeslu dēļ izbeigta.  Apsūdzība uzskata, ka Asars-Asarovskis, Dzirkals un Vītols izvairījušies no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas 67 273 latu apmērā un legalizējuši noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus vairāk nekā 427 tūkstošu latu apmērā.

Latvijas Energoceltnieka deleģētais pārstāvis intervijai de facto ir mazākuma akcionārs un jurists Ivo Čerbakovs. Runājot par prokuratūras izvirzītajām apsūdzībām Čerbakovs vairākkārt uzsver, ka neviens nav notiesāts un ka "tiek apstrīdēti kaut kādi atsevišķi darījumi, kas ir veikti ar kādiem darījumu partneriem – vai šis darījums ir veikts pēc būtības vai nav veikts pēc būtības.  Klasisks piemērs ir par ko ir pilna gan administratīvā tiesa, gan citas”.

Latvijas energoceltnieka akcionārs uzsver, ka apsūdzības ir tikai vienas puses viedoklis un intervijas laikā vairākkārt apgalvo, ka notikušais nu nekādi nav saistāms ar LEC līgumu un saistībām ar Latvenergo  koncernu šobrīd.

Finanšu policijā atklāj, ka šī krimināllieta ir izdalīta no krietni lielāka procesa pret naudas atmazgātāju grupējumu, kura klienti bijuši dažādi uzņēmumi, kopumā ap piecdesmit. Klientu lietas jau lielākoties ir tiesā, un dažās jau piespriesti reāli cietumsodi. Bijušo Latvijas Energoceltnieka valdes locekļu lieta nozīmēta uz nākamā gada februāri.

Bet pret shēmas organizētājiem turpinās izmeklēšana un šīs lietas drīzumā varētu nodot prokuratūrai apsūdzību uzrādīšanai. “Šo shēmu varētu dēvēt žargonā par klasisko naudas atmazgātāju grupējumu,” par vēl izmeklēšanā esošo daļu stāsta VID Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis, “daži organizēja, tā saucamās, bomžu firmas reģistrēšanu. daži atbildēja par  buferu uzņēmumiem, caur kuriem tika pārskaitītas naudas summas. daži meklēja klientuzņēmumus, kam ir nepieciešami šie pakalpojumi, jo tanī laikā tas pakalpojums maksāja lētāk nekā tagad – no septiņiem līdz astoņiem procentiem, tagad mēs esam, es vērtēju, labi pastrādājuši un šis noziedzīgais pakalpojums maksā daudz vairāk.

Latvijas energoceltnieks valdē izmaiņas sekoja  neilgi pēc krimināllietas nodošanas tiesai un arī pēc piedāvājumu atvēršanas vērienīgajā “Latvenergo” meitasuzņēmuma iepirkumā par Kurzemes loka būvniecību. Šā gada janvārī valdi atstāja visi trīs apsūdzētie. “Tas bija viens no argumentiem, ka šie cilvēki vairāk vēlējās sevi pozicionēt kā akcionāri. Un otrs – neapšaubāmi arī bija arguments, ka šie cilvēki korekti informēja pārējos akcionārus par šo pastāvošo lietu,  un, lai tas nemestu ēnu uz uzņēmumu kopumā, jo uzņēmums šajā lietā nav iesaistīts,” norāda Čerbakovs.

Tas gan bija tikai neliels solis ētiskas dabas jautājumu maskēšanai. Publiski par to paziņots netika un arī Latvenergo koncerna uzņēmumu par to oficiāli neinformēja. Savukārt finanšu noziegumos apsūdzēto Asaru-Asarovski Latvijas Energoceltnieks izvirzīja par projekta vadītāju un atbildīgo personu par darbu pieņemšanu valsts uzticētajā enerģētikas projektā. Lai arī pirms mirkļa paziņojis, ka Latvijas Energoceltnieka  valde atkāpās, lai nemestu ēnu pār uzņēmumu, Čerbakovs neredz pamatu, lai Asars-Asarovskis nestrādātu valsts uzņēmuma pasūtītā daudzmiljonu projekta vadībā: “Mūsu valstī šo profesionālo ar inženiera domāšanu apveltīto cilvēku nav neaz tik daudz. Un katrs šāds kadrs ir ļoti vērtīgs (..) un es vēlreiz saku -  mēs šo cilvēku, kamēr tiesa nav pieņēmusi savu lēmumu, mēs par vainīgu neuzskatām,” saka Čerbakovs.

Latvenergo meitas uzņēmums Latvijas Elektriskie tīkli bija pieprasījis konkursantiem gan izziņas par visiem nomaksātiem nodokļiem, gan kriminālsodu neesamību, kas uzņēmumam arī iesniegtas, jo  notiesājoša sprieduma nav, ir tikai apsūdzības un lieta pret bijušo valdi, kas gaida izskatīšanu tiesā. AS Latvijas elektriskie tīkli valdes loceklis Jānis Kirkovalds uz jautājumu, vai viņiem bija pieejama informācija, ka projekta vadītājs ir apsūdzēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, de facto atbild, ka “Kaut kādas informācijas bija dzirdētas, bet konkrēti oficiāli dokumenti nebija pieejami un tas nebija zināms tā”

Pēc de facto intereses un sniegtās informācijas Latvijas Elektriskie tīkli nosūtījuši vēstuli pilnsabiedrībai LEC un Empower, pieprasot aizstāt projekta vadītāju Asaru-Asarovski ar citu, atbilstošu darbinieku ar labu reputāciju līdz konkrētās krimināllietas iztiesāšanai.

Latvijas Elektriskie tīkli uzsver, ka Kurzemes loka projekta realizācijai un finansējuma piesaistei ir ārkārtīgi svarīgi uzturēt nevainojamu projekta realizētāja reputāciju. Savukārt Asarim-Asarovskim celtas apsūdzības par noziedzīgiem nodarījumiem, kuru raksturs nav savietojams ar Latvijas Elektrisko tīklu labas pārvaldības principiem un apsvērumiem kapitālieguldījumu projektu vadībā.

Kurzemes loks ir grandiozs projekts enerģētikā, kurā kopumā plānots ieguldīt ap 200 miljoniem eiro. Puse no tā – Eiropas fondu nauda.  Rekonstruētās augstsprieguma līnijas un stacijas iekļausies arī kā posms starptautiskajā Latvijas-Lietuvas-Zviedrijas starpsavienojumā. Latvijas elektriskie tīkli rīkotais iepirkums būvnieka izvēlei darbiem posmā no Grobiņas līdz Ventspilij noslēdzās šā gada martā. Un aprīlī ar divu būvnieku - Latvijas Energoceltnieks un Empower veidoto pilnsabiedrību noslēgts līgums par darbu uzsākšanu šā gada rudenī.  53,6 miljonu eiro vērtie darbi jāpabeidz 2014.gada pavasarī. 

Aizvadītā gada laikā Latvijas Energoceltnieks ieguva tiesības īstenot 32 Latvenergo koncerna pasūtījumus. Tas ir līdzīgs pasūtījumu skaits, kādu saņēmuši arī citi uzņēmumi. Un konkurence nozarē esot visai sīva. Tomēr notikušais diezin vai ir laba vēsts pārējiem uzņēmumiem.