«Vai Latvija nomainīs Grieķiju?» eirozonas krīzei veltītā blogā piektdien retoriski vaicāja britu The Guardian, atsaucoties uz Latvijas Bankas šefa Ilmāra Rimšēviča teikto, ka Latvija nekad nav bijusi tik tuvu eiro ieviešanai kā šobrīd. Ziņa, ka kāda neliela ES valsts pašreiz samazina nodokļus, lai izpildītu uzņemšanas kritērijus eiro klubā, Eiropā, kur tiek runāts par eirozonas sarukšanu (Grieķija), var raisīt mulsumu. Drudzī esošais Eiropas vienotās valūtas projekts Latvijai ilgtermiņā tomēr var izrādīties labākā no divām izvēlēm, taču uz Grieķijas norišu fona ir labi saprotams katastrofāli zemais iedzīvotāju atbalsts mūsu valsts iestājai eirozonā.
Lai arī kādi būtu Dienas aptaujāto uzņēmēju viedokļi jautājumā, vai Latvijai vajag eiro, faktiski visi ir vienisprātis, ka par šo jautājumu trūkst pārdomātas komunikācijas. «Lielākais klupšanas akmens ir hroniska izvērstas diskusijas nepietiekamība,» saka Dainis Gašpuitis (SEB); «valdībai šobrīd būtu daudz aktīvi jāskaidro, kādi būs valsts ieguvumi, iestājoties eirozonā,» tā Ilze Siliņa (Statoil); «zems sabiedrības atbalsts šai reformai veido nelabvēlīgu fonu un sarežģī šo vēsturisko soli,» saka Ivars Andiņš (Maxima).
Un eiro projekta komunikatīvais fons pašlaik ir reti nelāgs. Kamēr vācu Deutsche Bank vizionē par eiro hibrīda - geiro - ieviešanu Grieķijā, lai uz laiku atstātu parādos mākto valsti eirozonā un ļautu tai devalvēt valūtu, Bildpagājušajā nedēļā vēstīja, ka daži uzņēmumi Grieķijā jau sāk līgumos iekļaut atrunu par norēķinu iespēju drahmās (tūrisma aģentūra TUI) un gatavot drahmu cenu zīmes (supermārketu ķēde Metro). Tā gan ir tikai maza daļa no nervozās neziņas par Grieķijas un eiro nākotni, kas patlaban ir Eiropas mediju uzmanības degpunktā. Uzņēmēji, šķiet, nav noticējuši nedz ES līderiem, nedz Grieķijas spējai noturēties eirozonā, un, kamēr Angela Merkele cenšas pārliecināt Fransuā Olandu eiroobligāciju jautājumā, ļaudis jau rīkojas, gaidot vēsturē pirmo eirozonas sašaurināšanās brīdi. Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch aplēsusi - ja Grieķija pametīs eirozonu, vissmagāk, cietīs Spānijas un Itālijas apdrošinātāji, ziņo LETA.
Uzņēmēju viedokļi par Latvijas pievienošanos eirozonai
Juris Biķis
Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs
Latvijas finiera vadība atbalsta eiro ieviešanu, jo eiro ieviešana ir viena no stabilitātes pazīmēm. Galvenais ir nevis fiksēts ieviešanas termiņš, bet noteikto kritēriju izpilde, lai nodrošinātu sabalansētu ilgtermiņa attīstību valstij un uzņēmumiem. Eiro ieviešana nozīmē arī vienotas konkurences telpas paplašināšanu, tostarp lētākus kredītresursus. Valdībai būtu vairāk jāstāsta un jāizskaidro eiro priekšrocības, kā piemēru minot valstis, kur šī sistēma jau darbojas, piemēram, Igauniju.
Dainis Gašpuitis
SEB bankas makroekonomikas eksperts
Parādu krīze skaidri iezīmējusi eiro sistēmas trūkumus un patlaban rada pamatu zonas pastāvēšanas apšaubīšanai. Tas, protams, atsaucas pretrunīgā Latvijas sabiedrības vērtējumā. Vairs nav iespējams pasniegt dalību eirozonā kā bezzaudējuma spēli. Plusu - ieguvumu un mīnusu - risku balanss strauji izlīdzinājies. Ilgtermiņā saredzu vairāk ieguvumu, esot eirozonā, nekā paliekot ārpus tās. Patlaban lielākais klupšanas akmens ir hroniska izsvērtas diskusijas nepietiekamība. Tas atainojas zemajā atbalstā un liek uzdot jautājumu, vai līdzekļi attaisno mērķi. Plānotie pasākumi īsi pirms ieviešanas nerada pārliecību, ka tie spēs vairot atbalstu.
Jebkurš notikums, satricinājums eirozonā atsauksies uz Latviju, pat ja tā atradīsies ārpus tās. Jau patlaban Latvijas ekonomika ir eiroziēta un eiro ieviešana atrisinātu devalvācijas risku, samazinātu izmaksas un vairotu uzticamību. Būtiskākie jautājumi, ņemot vērā valdības apņēmību un sabiedriskās domas zemo atbalstu, ir: «Kas tiek plānots īstenot pēc eiro ieviešanas? Kuri ir tie virzieni, sfēras, kur valdība saredz iespējas savu interešu virzībai, pārstāvībai, Latvijai atrodoties eirozonā?»
Aleksandrs Pankovs
Rietumu bankas prezidents
Latvija savu ceļu ir izvēlējusies jau 2004. gadā, kad iestājās ES. Un eiro ieviešana mums ir optimālais variants, kas ļaus pilnvērtīgi integrēties ES tirgū un finanšu sistēmā ar visām monetārās regulēšanas priekšrocībām, ko tā nodrošina. Par acīmredzamu priekšrocību kļūs arī tas, ka vairs nepastāvēs valūtas risks, kā arī vienkāršākas kļūs eksporta un importa operācijas. Turklāt, ieviešot vienu no pasaules galvenajām valūtām - eiro -, Latvija ievērojami stiprinās savu reputāciju pasaules tirgū un piesaistīs jaunas investīcijas, tāpat arī starptautisko aizdevumu nosacījumi kļūs pievilcīgāki. Latvija jau gandrīz pilnībā ir gatava uzņemšanai eirozonā ieplānotajā laikā - 2014. gada 1. janvārī -, valdība mērķtiecīgi realizē programmu, kas vērsta un to, lai mūsu valsts pēc pusotra gada atbilstu visiem nepieciešamajiem kritērijiem.
Juris Binde
LMT prezidents
Pašreizējā situācija eirozonā izskatās ļoti nestabila, nevieš optimismu, tāpēc šobrīd sabiedrības atbalsts ir ļoti zems. Latvijai vajadzētu veikt pasākumus, lai nodrošinātu fiskālo disciplīnu un ievērotu Māstrihtas kritērijus, taču ar eiro ieviešanu de facto nevajadzētu steigties. Latvijas tauta ļoti pacietīgi pārcieta visus konsolidācijas pasākumus, arī to miljardu, kuru ieguldīja Parex bankā, lai glābtu Ziemeļeiropas bankas, taču eirozonas glābšanas misija varētu notikt bez mums.
Pievienošanās eirozonai samazinātu naudas līdzekļu piesaistīšanas un valūtas konvertācijas izmaksas, taču, iespējams, saglabājoties nestabilitātei, arī bāzes likmes varētu būtiski pieaugt. Valdībai vajadzētu veikt visparastāko SVID (stiprās un vājās puses, izdevības un draudi) analīzi un saprotami un loģiski pamatot, kāpēc izdevības un ieguvumi ir lielāki par draudiem un iespējamiem zaudējumiem.
Jānis Svārpstons
Rīgas Tirdzniecības ostas valdes loceklis
No valsts viedokļa eiro ieviešana liecinās par drošāku investīciju vidi un finanšu stabilitāti valstī, savukārt uzņēmumu līmenī tas nebūs noteicošais faktors, pēc kā tiks vērtēta uzņēmuma darbība. RTO darbībā eiro ieviešana neko būtiski nemainīs, tā kā svarīgākie darījumi jau šobrīd tiek veikti eiro valūtā. Eiro ieviešana neatrisina valūtas risku jautājumu, piemēram, pret dolāru, kas arīdzan tiks izmantots darījumos.
Galvenais ieguvums būs izmaksu samazināšanās, kas radīsies, konvertējot eiro pret latu. Liela daļa no RTO uzņēmumu ieņēmumiem ir eiro valūtā, savukārt izmaksas latos. Tā kā pastāv atšķirība starp eiro komerckursu un Latvijas Bankas noteikto lata kursu, rodas valūtas konvertācijas izdevumi. Izmantojot darījumos vienu valūtu, šādi izdevumi neradīsies. Darījumi, kas notiek, izmantojot vienu valūtu, ir ērtāk un vienkāršāk uzskaitāmi. RTO būtiskus zaudējumus uzņēmuma līmenī nesaskata.
Aldis Lūsis
Euroskor Latvija valdes loceklis
Grūti, ir ļoti daudz neskaidrību par to, kādi būs mūsu ieguvumi nākotnē. Tomēr eiro ieviešana būtu stratēģiski pareizs solis, kura veikšanai jāizvēlas piemērots brīdis. Ieviešot eiro, nebūs valūtas kursa svārstību, % likmes neatšķirsies, vienkāršosies sadarbība ar tirdzniecības partneriem ārvalstīs un vajadzētu vairoties uzticībai arī no investoru puses. Iedzīvotājiem būs vieglāk iepirkties citās eirozonas valstīs, jo būs vienāda cenu uztvere un nevajadzēs veikt valūtas transakcijas.
Attiecībā uz zaudējumiem galvenokārt ir jāmin tas, ka mēs būsim atkarīgi valūtas ziņā no Eiropas. Tas Eiropas ekonomikas negatīva attīstības scenārija gadījumā var radīt gan zaudējumus, gan apgrūtināt tālāko attīstību. Valdības galvenais uzdevums šādā situācijā būtu pēc iespējas precīzāk izskaidrot, kad un kā notiks šī pāreja, un piedāvāt uzņēmējiem saprātīgu termiņu ar skaidriem, pārdomātiem un iepriekš zināmiem noteikumiem, ņemot vērā citu valstu pieredzi, piemēram, Igaunijas.
Tāpat noteikti no valdības sagaidu, ka tā darīs visu iespējamo, lai uzņēmējiem šīs pārejas ietvaros būtu pēc iespējas mazāki izdevumi, novērsts preču un pakalpojamu iespējamais cenu pieaugums.
Kristīne Britāne
Bite mārketinga vadītāja
Eiro ieviešana Bites darbību ietekmēs maz. Jau šobrīd liela daļa mūsu norēķinu tiek veikti eiro. Tomēr, skatoties mūsu valsts līmenī, domāju, ka šis ir ļoti sarežģīts lēmums, ņemot vērā diezgan nestabilo situāciju ar eiro Eiropā.
Ilze Siliņa
Statoil Fuel & Retail Latvia pārstāve
Iestāšanās eirozonā ilgtermiņā dos vairāk plusu nekā mīnusu. Eiro ieviešana nozīmētu ne tikai tehnisku valūtas maiņu, bet gan valsts atbilstību noteiktiem kvalitātes standartiem. Atbilstība šiem kritērijiem savukārt nozīmē, ka Latvija tiek uzskatīta par mazāk riskantu valsti. No uzņēmējdarbības perspektīvas tas nozīmē zemākas kapitāla izmaksas un lielāku ieguldījumu drošību, savukārt valstij - lielāku konkurētspēju. Runājot par uzņēmumu, pāreja uz eiro mums nozīmēs papildu izmaksas: būs nepieciešams veikt izmaiņas ne tikai IT jomā, bet arī grāmatvedībā, darbinieku izglītošanā, klientu attiecību komunikācijā, precīzā informācijas nodrošināšanā un citās jomās. Taču, pat ja uzņēmumam eiro ieviešana īstermiņā nedod tiešus ieguvumus, ilgtermiņā tas uzlabos biznesa vides stabilitāti. Un tas ir būtisks ieguvums.
Valdībai šobrīd būtu daudz aktīvi jāskaidro, kādi būs valsts ieguvumi, iestājoties eirozonā.
Toms Didrihsons
Spilvas finanšu direktors
Esošajā situācijā uzņēmumam Spilva eiro ieviešana būtu izdevīga. Jau laikā pirms ekonomikas recesijas Spilvamaksāja ļoti lielus procentus par lata aizņēmumiem, kas bija nepieciešami, lai veiktu investīcijas ražošanā un loģistikā. Tā kā uzņēmuma Spilva pamatbizness un galvenais realizācijas tirgus ir Latvijā, tad arī ienākumi ir latos. Šī iemesla dēļ aizņēmumi ir ņemti un tiek ņemti latos, tādā kārtā izvairoties no potenciālajiem valūtas konvertācijas riskiem. Attiecīgi - joprojām maksājot lielākus procentus par aizņēmumiem.
Taču daļa iekārtu tiek iepirkta Eiropā, un norēķini ir eiro valūtā. Pat salīdzinoši nelielā starpība, ko veido banku noteiktā atšķirība valūtas pirkšanai un pārdošanai, rada nevajadzīgas papildu izmaksas, kuru, protams, nebūtu, ja Spilvas ienākumi pilnībā būtu eiro valūtā.
Ivars Andiņš
Maxima pārstāvis
Eiro ieviešanu atbalstām, taču ne tik daudz kā mērķi, bet kā līdzekli ekonomikas sakārtošanai. Respektīvi, tieši zema un kontrolēta inflācija, mazs budžeta deficīts un salīdzinoši neliels valsts ārējais parāds, t. i., Māstrihtas kritēriji, ir nepieciešami stabilai un uz izaugsmi vērstai Latvijas ekonomikai. Un šāda pozitīva virzība Latvijas ekonomikā un tātad katra pircēja maciņā ir mūsu vistiešākajās interesēs.
Ieguvumi būs no atkritušās nepieciešamības tērēties eiro valūtas maiņai; mums kā starptautiskajam uzņēmumam kļūs vienkāršāka grāmatvedība; atkritīs nepieciešamība raizēties par finansiālo avantūristu aicinājumiem devalvēt latu un šo runu sabiedrībā izraisītajām raizēm; turklāt lats jau tagad piesaistes dēļ būtībā ir eiro, tikai mēs no tā neizjūtam plusus, tikai mīnusus. Tāpēc kursu uz Māstrihtas kritēriju izpildi un eiro atbalstām. Vienīgais nopietnais potenciālais mīnuss var būt nopietnas eirozonas ķezas kopumā. No valdības un Latvijas Bankas gaidām, lai tās šos eiro plusus plaši un pārliecinoši skaidrotu sabiedrībai. Jo zems sabiedrības atbalsts šai reformai veido nelabvēlīgu fonu un sarežģī šo vēsturisko soli. Turklāt nebūt nevajag izgudrot divriteni - pietiktu sākt ar to, ka atspoguļo sabiedrības viedokli mums tuvajās Austrumeiropas zemēs Igaunijā, Slovākijā un Slovēnijā, kur pārēja notika sekmīgi un sabiedrībā tika uztverta visumā pozitīvi. Vienkārši jābrīnās, kāpēc mūsu eiro ieviesēji un arī mediji par to klusē.
Juris Cinītis
Kooperatīvās sabiedrības Latraps izpilddirektora vietnieks
No emocionālā un patriotiskā viedokļa esmu pret eiro ieviešanu. Vērtējot no biznesa skatpunkta - par, lai gan neviens, arī valdība, nevar paredzēt, kā izskatīsies eirozona pēc gadiem. Mēs nevaram kā briti turēties pie savas naudas, mums ir cita ekonomika, viņiem cita. No valdības gribētu sagaidīt rīcību, kas vērsta uz ekonomikas saglābšanas plāniem, nevis tādu, kas par katru cenu vērsta uz centieniem ieviest eiro un izpildīt Māstrihtas kritērijus. Arguments, ka PVN tika samazināts, lai samazinātu cenas, - nepārliecina. Ir taču skaidrs, ka, samazinot PVN par 1%, nekas lētāks nekļūs. Gribētu dzirdēt patiesus argumentus un atklātu politiku.
Viedokļus apkopoja Magda Riekstiņa
Krievs Latviešiem
Var arī uzdot jautājumu tā - kas ir gatavs atteikties no Latvijas nacionālās valūtas un nacionālā simbola - Lata?
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:02
latvietis, eiropietis
Var uzdot arii taadu jautaajumu - vai sodienas Vaacija un Francija, kas ir ieviesusas Eiro, buutu mazaak valstis un mazaak nacionaalas nekaa Latvija?
Tiem, kas meegjina speeleet uz latviesu patriotismu, atgaadinaasu.
1. Latvijas Republika vienmeer ir bijusi Eiropas sastaavdalja, vismaz tik ilgi, kameer tie vai citi okupaacijas rezhiimi neiejaucaas Latvijas iekseejaas lietaas.
2. Eiro nav nevienas valsts valuuta, liidz ar to Latvija, ieviesot eiro, neko nezaudee. (Protams, var jau pazinjot, ka Vaacija, ieviesot eiro, ir mazaak valsts nekaa Latvija vai franci, kuri principaa nerunaa citaas valodaas pat ar tuuristiem, ir mazaak nacionaali, tikai taads pazinjojums ir nenopietns.) Tiesi otraadi, Latvijas iedziivotaajiem nebuus regulaari jaamaksaa par valuutas konvertaaciju banku dariijumos un nebuus jaaklausaas panikas ceelaaju un devalvaacijas lobistu draudi.
3. Ar saviem simboliem mees tiksim galaa pashi.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:25
!
Pirmais jautājums ir, cik daudz igauņi jau ir samaksājuši par palīdzību Grieķijai pirmajā eirozonas gadā?
2012. gada 3. aprīlis 16:47
Aizvadītajā nedēļā panāktā vienošanās par eirozonas fnanšu stabilitātes «ugunsmūra» palielināšanu līdz 800 miljardiem eiro nozīmē, ka Igaunijas garantijas parādu krīzes nomocītajām Eiropas valstīm būs 1,8 miljardu eiro apmērā, vēsta kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR.
Tā kā Latvijai arī būs jāpiedalās šajā procesā un Latvijai jau ir savi parādi, turklāt vēl nekas nav zināms par vilcienu afēru un valsts izdevumiem, rodas jautājums, kur Latvija ņems naudu?
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:29
latvietis, eiropietis
Pirlmais jautaajums ir, kaapeecte dazi "tautiesi" uzstaajas taadaa kreditoru pozaa, kad Latvija pati vairaak sanjem no citiem nekaa dod?
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:35
> latvietim
Ieinstalē beidzot latviešu valodas atbalstu, neesi tik nespējīgs. Kamēr tā nav, tu raksti visādi, tikai ne latviski. Tu nemaz necieni Latviju un valodu, ja tā vari atļauties mēnešiem un gadiem ilgi uzvesties.
Man kauns, ka tu esi tāds latvietis.
Latvijas iedzīvotāji nemaksā regulāri par valūtas konvertāciju, jo regulāri nekur nevar atļauties braukt, tik maza ir vairuma rocība.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:37
bljaaveejam
Atrodi citu vietu kur bljaustiities, te ir diskusija par ekonomiku.
Un saac darba laikaa straadaat, nebuus jaagaudo, ka nevari neko atljauties.
(un tagad sekos 99 paaugstinaati agresiivi komentaari no biedra troillja, jo sis, sanjemot aizraadiijumu par vaimanologiju, ir aizskarts vaariigaakajaa vietaa)
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:41
!
Salīdzināt nabadzīgu, politiķu piesmietu Latviju ar Franciju ir stulbums un nekaunība, kuras mērķis ir neprasmīgi manipulēt ar lētticīgiem latviešiem. Ja tie piekritīs eiro ieviešanai, tā būs kārtējā nasta uz šo ēzeļu kamiešiem.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:41
> tizlenim
Ieinstalē, tizleni, elementāru programmu un tad mēģini sevi saukt par latvieti. Kas tu par latvieti, ja esi TIK tizls? Un beidz zagt sava darba devēja resursus! Dators nav tavs, tev nav administratora tiesību, tātad tu zodz darba devēja laiku un naudu.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:43
eiropietis
neobolseviku stata vaukskjim un darba laika zaglim - no sii briiza tiec ignoreets, veiksmi taalaakajaa riesanaa.
Tam, kursh par to piesmiesanu. Es ceru, ka juus neesat rasists un nesaaksiet apgalvot, ka latviesi buutu zemaaka rase saliidzinaajumaa ar franciem (ieskaitot imigrantus no bijusajaam Francijas kolonijaam, kas legaali dziivo Francijaa un sanjeemusi to pasu izgliitiibu kaa franci)? Starp citu, otraa pasaules kara laikaa arii franci sanjeema savu nepatiksanu devu, bet Vaacijai uzvaretaaji paarbrauca ar tankiem no abaam puseem, satiekoties pie Elbas. Taatad mees ar vinjiem esam apmeeram vienaadi. Pie taa, ka miera laikaa dazhi biedriishi pasi netiek galaa ar savu valsti, ne vaaciesi, ne franci nav vainiigi.
bet runa nebija par raseem, runa bija par "nacionaalajiem simboliem". Ja jau eiro ieviesana buutu pieliidzinaama valsts sagrausanai, tad jau iznaak, ka Francija vai Vaacija sodien ir mazaak neatkariigas un mazaak valstis nekaa Latvija. Pasi nacionaalo simbolu piesauceeji saprot, ka taads pazinojums ir absurds, taapeec arii tika operatiivi izsaukta dezuureejoso bljaaveeju brigaade.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:56
!
Paldies dievam, ka tikšu ignorēts. Mazāk būs šī viltus latvieša spama, ko var nemainīgi atpazīt pēc tā, ka tas VIENĪGAIS Dienas komentāros darba laikā pieraksta pilnus palagos ar dažādiem pseidonīmiem kropļotā latviešu valodā. Tu esi godam nopelnījis, lai tev sadotu sutu. Par uzvedību un attieksmi.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:58
eiropietis
Labu veiksmi personisko reekjinu kaatrosanaa un paldies, ka pats staadiijaaties prieksaa kaa interneta trollis, kursh te ieradies lai izbljaustiitos. Es te ierados ceriibaa, ka kaadam buus ko teikt par ekonomiku.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:03
Oskars
Latvija zaudes SAVU LATU !!!!!!
Iegūs kā ātrāk RUBLI - tad EIRO , bet $ pārsit ABUS !!!!
LATS būtu kā zelts , jo tas ie mūsu SVIESTĀ TAISĪTS un MŪSU PAŠU DZEMDĒTS !!!!!!
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:06
bet
Propogandisks raksts, eiro nevajag ieviest, viss kļūs dāgāks, no tautas vēl reiz tiks izmānīta naudas daļa, tas kas notiek ar eiro, liecina tik vienu ka eiro sabruks nav nākotnes eiro, ne velti jau lielākā tautas daļa visus savus uzkrājumus, un dārglietas ir jau noguldījuši citās bankās
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:17
kode
Aizliegt spriest par EUR ieviešanu tiem, kuriem kredīti eiro.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:17
kozhu pulveris
Bet veel labaak uzreiz atcelt vaarda briiviibu un spriedumu izteiceejus sabaazt kjurkjii, vai ne, biedri?
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:27
kode to kozhu pulveris
Komentārs bija domāts šituāciju pārzinošiem, biedrīt.
Latvijas Bankas šefa Ilmāram Rimšēvičam un Valdim Dombrovskim ir lieli kredīti eiro. Tādēļ jau viņi cīnas par sev izdevīgu lēmumu
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 12:24
kozhu pulveris
Taatad biedrs kode uzskata, ka visi citaadi domaajosie ir neinformeeti jau taapeec vien, ka domaa citaadi?
Vai varbuut biedrs eironiideejs dziivo citaa valstii un vispaar uz citas planeetas, ja Latvijas situaacija uz vinju vispaar neattiecas?
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 13:33
kode to kozhu pulveris
Sēdi Īrijā, lasi murķeļus un paklusē
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 13:51
kozhu pulveris
biedrs kode ir arii rasu naida kurinaataajs, kursh uzskata latviesus par otraas skjiras cilveekiem un kungu rasu (peec vinja saprasanas taadas pastaav) apkalpojoso personaalu.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 13:54
Juris
Kāpēc virsraksts tik maldinošs, ja 95% aptaujāto uzņēmēju saka, ka eiro vajag?
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:18
Agris
Pirmkārt nekur nav rakstīts ka 95% uzņēmēji atbalsta Eiroieviešanu.
Situācija drīzāk ir tāda, ka mēs to pieņemam kā neizbēgamu Faktu ar kuru nāksies sadzīvot. sak ne to vien pārdzīvojām
Un vērtējums par Eiro ir ļoti lielā mērā saistīts ar to kas būtu ja būtu.
Kas būtu labāk vai 2009gada janvārī devalvēt latu par 15%? Vai pēc tam Rigibora likmes būtu nokritušās uzreiz no tolaik esošajiem 12-14% uz normālām likmēm? Kas būtu ja Rimševics nebūtu tik ļoti aizstāvējis Zviedru banku intereses, bet koriģējis Latu atbilstoši tautas interesēm? kas būtu ja valsts neiegrūstu miljardu Parexā? un daudzi citi jautājumi? Piemēram ieguvumi - Lūdzu precīzus skaitļus. Cik man maksās vienkāršs pāris tūkstošu Eiro pārskaitijums piemēram uz Vācu Reifensbanku? vai tie paši 5,Ls(7Eiro) vai kā tagat iekžemes 20-50 santīmu robežās. cik maksās $ pārskaitijumi?
Šobrīd puse no tiem kuri apgalvo ka labāk nākotnē pieņem Eiro, to dara tikai tādēļ ka netic Mūsu Latvijas bankai konkrēti pilsonim Rimševicam, viņa spējai kaut kā palīdzēt Latvijas ekonomikai, un cer ka centrālā eiropas banka šo problēmu atrisinās labāk par mūsu pašu bāleliņiem.
Tas ir apmēram tāds pats process un protests kā jautājums " Vai jūs apmierina Lācuks kā politiķis - atbilde - Nē, tad kāpēc balsojāt par viņu, atbilde Viņš tomēr ir nedaudz labāks kā AAA"
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:43
eiropietis
... ar nekaveejoties sekojosu cenu pieaugumu par 15%. Starp citu, kaapeec tiesi janvaarii?
Piemeeram, ieguvumi. Paintereseejieties savaa bankaa, tur jums nosauks konkreetu skaitli ar visaam ziimeem aiz komata. Vai arii panjemiet bankas paarskatu par attieciigo laika posmu. Tikai atcerieties, ka paarskaitiijums nebuus tikai viens, taatad saskaitiet visus izdevumus no valuutas konvertaacijas gada laikaa. Taapat atcerieties, ka Latvijas ekonomika ir vajadziiga nevis vienam pilsonim Rimsevicam, bet ari pilsonim Agrim, jo pilsonim Agrim nav savas personiskaas Latvijas, bet ir viena visiem.
Man nav zinaams politikjis ar uzvaardu "Laacuks", un vispaar korektaa diskusijaa jebkuru politikji, lai kaa vinsh jums nepatiktu, vajag saukt uzvaardaa. Preteejaa gadiijumaa rodas iespaids, ka pilsoni Agri interesee nevis diskusija, bet izbljaustiisanaas.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:01
Agris
Es arī uzzināšu cik tad izmaksās pārskaitijums, Tā pat kā šodien jau lieliski zinu ka biznesu GANDRĪZ NEKĀDĀ VEIDĀ neietekmē valūtas konvertācija (iet runa par Eiro)
Nedaudz ietekmē tā daļiņa kur norēķini ir U$D jo tas svārstas vairāk kā 10% pusgadā.
Savukārt tas ka es 3 gadu laikā divas reizes aizbraucot uz Vāciju, vai kādu citu Eiro valsti, valūtas maiņas punktā iepirkšu vai neiepirkšu savādākas krāsas naudas zīmes NEKĀDĪGI neietekmē un neietekmēs manu finanšu situāciju.
Savukārt cilvēki kurus pazīstu un kuri regulāri un bieži brauc uz Eirozonas valstīm jau sen paralēli izmanto divus maciņus, un visu uz konvertācijām ietaupīto vai pazaudēto summu salīdzina ar vienu vīna glāzi vakariņās Vīnes vai Parīzes restorānā.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:19
eiropietis
Vispaar ietekmee gan. Starp citu, tiem vaacijas brauceejiem buutu jaazina, ka atrodoties Vaacijaa vai citaa eiro valstii latus nemaina valuutas mainjas punktos, jo ne visur latus njem pretii un ja njem, tad kurss ir taads, ka cilveekam ar vaajiem nerviem labaak nezinaat. Taapeec latus vai nu samaina Latvijaa pirms celjojuma vai njem liidzi karti un nonjem no taas eiro. Gan vienaa, gan otraa gadiijumaa konvertaacijas izdevumus var uzzinaat no bankas kviits vai paarskata.
Starp citu, devalvaacijas ideologi apgalvo, ka lata kurss jau pats par sevi pilniigi graujot Latvijas ekonomiku. Kaa tad ir, ietekmee vai nee un ja jaa, tad cik stipri?
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:27
Agris
Atbilde tam - labāk saukšu tevi par ilmāru.
man jau skolā mācija - gudrākais piekāpjas.
Jauku dienu vēlot, es labāk aiziešu pusdienas paēst.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:43
tikai
seit komentaaros neviens nav parakstiijies kaa "Ilmaars" un na saprotams, kuru tad Agritis sajaa vaardinjaa sauks.
biedrs Agris pazeminaats kvalifikaacijaa no grupas "demagogi tuksvaarzi" uz grupu "bljaaveeji, kaitinaasanaas speciaalisti".
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:46
vispaar jau
gudraakais ir tas, kuram labaaki argumenti, nevis tas, kursh paariet uz personaaliju apspriesanu (kuras vinjam nav zinaamas, jo diskusijas daliibnieki nav paziistami) un steidziigi pazuud no diskusijas.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:47
Agris
Atvainojos tiem godprātīgajiem diskusijas dalībniekiem kurus aizskāru, un ceru, ka viņi sapratīs ka šajā komentāru sadaļā lielākoties vispār nav argumentu.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 12:36
vispaar jau
Atvainosanas netiek pienjemta, vajag vispirms domat un tad rakstit bet kas satrolljojis tas ari pats atbild.
Saja diskusija bija argumenti lidz tam bridim kad eiro pretinieki, palikusi bez argumentiem pargaja uz saja portala tik pierasto bljaustisanos. Bljavejiem par nelaimi izradijas, ka pretejai pusei ir pieredze sada diskusijas formata un mulkjos palika pasi bljaveji.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 13:30
neatbildeets jautaajums
Kaapeec devalvaacija tika gaidiita tiesi 2009. gada janvaarii? Varbuut taapeec, lai 13. janvaara provokatoriem buutu lielaakas iespeejas sakuudiit devalvaacijas rezultaataa zaudeejusos un satracinaatos ljautinjus?
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 14:00
neatbildeets jautaajums
Kaapeec devalvaacija tika gaidiita tiesi 2009. gada janvaarii? Varbuut taapeec, lai 13. janvaara provokatoriem buutu lielaakas iespeejas sakuudiit devalvaacijas rezultaataa zaudeejusos un satracinaatos ljautinjus?
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 14:00
Agris
Ja precīzi tad devalvācija tika gaidīta laika posmā no 2008 gada Novembra. Devalvācijas ieeiktais lielums bija 15-20%, un ieteikums nāca nevis no aprobežotiem komunistiem, un ekonomikas izkriteņiem, bet gan no toreiz Latviju pēkšņi apmeklēt sākušajiem Pasaules bankas, Eiropas komisijas, un starptautisko aizdevēju pārstāvjiem. Ieteikumi bija pietiekoši konkrēti un pamatoti ar pasaules līdzšinējo praksi, un pieredzi. Bez devalvācijas bija paredzēts arī vēl dažādu pasākumu kopums, kurš nedaudz sabremzētu cenu celšanos.
tas nozīmē ka būtu vienlaicīgi mīkstā devalvācija, daļēja kredītu pārvērtēšana, protams kopā ar konsolidāciju, no šī pasākumu kopuma iegūtu visi latvijas iedzīvotāji, protams daļu no bezjēdzīgi izsniegto nesegto kredītu sloga uzņemtos bankas un ciestu samērā lielus zaudējumus, bet Rimševics bija vienīgais kurš skaļi un neargumentējot pateica NĒ mēs iesim citu ceļu -iedzīsim visu valsti nabadzībā. Starpcitu Bankas arī tās kuras mēs lamājam, toreiz bija gatavas uzņemties šo lielu daļu no šī sloga uz sevi. Bankas`arī bija pirmās kuras noreaģēja uz devalvācijas draudiem paceļot Latu starpbanku likmes fantastiskos 15-18% augstumos. šis solis vēl vairāk sagrāva latvijas ekonomiku, un nodzina Latvijas patēriņu indeksus, un es domāju arī pietuvināja daudzu firmu un privātpersonu ar īstermiņa kredītiem bankrotu.
Tā ka pilsoni ar veco datoru papūlies atcerēties kas notika Tavā valstī pirms nieka 3gadiem, iz izbeidz debīlo mūldēšanu par kmunismu un čekistiem, ar kuriem nekāda diža sakara ši valūtas tēmai nav..
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 17:10
neatbildeets jautaajums
Taatad laikaa, kad tika organizeeti celta panika valuutas tirguu. Ideja naaca no taadiem ekonomikas gigantiem kaa "lektora" Smirnova un tamliidziigiem. Un tagad jautaajums, kaapeec devalvatoru-panikas ceelaaju un 13. janvaara provokatoru darbiibas tik ideaali saskan?
Sii "miikstaa" devalvaacija neizbeegami beigtos ar peeksnju energoresursu cenu leecienu par devalvaacijai atbilstosu procentu, no kura pirmkaart paleektos energoresursu cenas, bet algas atieciigi samazinaatos (revoluucijas jaariiko ziemaa). + masu histeerija peec tam, kad izraadiitos, ka nekaadu vienpuseeju krediitu paarveerteesanu likums neparedz.
"iedziisim valsti nabadziibaa" taatad pirms 2008. gada Latvija bija fantastiski bagaata valsts ar muuri pa rietumu robezu, lai aizsargaatos no beegosajiem vaaciesiem, skandinaaviem un citiem sveiciesiem? un vai devalvaacija, kam sekotu cenu leeciens un algu kritums pasaa ziemas viduu, neiedziitu valsti sociaalaa katastrofaa, pret kuru 13. janvaara masu nekaartiibas buutu taadas bernu speeles vien?
Agresiivi bljaujosais naida kurinaataaj un beerniskjiigaas kaitinaasanaas ekspert, komenteejiet teemu, bet ja esat te atnaacis pabljaustiities, taa arii pasakiet, lai juus neviens nesajauktu ar diskusijas daliibnieku.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 17:26
neatbildeets jautaajums
Taatad speciaali beerniskjiigaas kaitinaasanaas ekspertam Agriitim bilde elljas kraasaas. Novembrii notiek devalvaacija par 20 procentiem, kas gan neatsaucas uz energoresursu cenaam, jo sie resursi tiek pirkti un joprojaam maksaa tikpat cik maksaaja, konverteejamaa valuutaa. Agriitis bljaustiikliitis, lai samaksaatu par energijas pateerinju, ir spiests atdot vairak savu devalveeto papiiriishu, bet aldzinju vinjam neviens nepaaugstinaaja, taatad pasaa apkures sezonas viduu Agriisha personiskajaa budzetaa paraadaas katastrofaals deficiits, ko nav ar ko nosegt taapeec, ka nav ar ko nosegt. Labaakajaa gadiijumaa pirmajam devalvaacijas vilnim seko otrais, kaa rezultaataa Agriitis spiests atstaat maaju un iireet vienu istabu kopaa ar veel cetriem (atgaadinu, ir ziemas vidus un pie mums nav Zimbabve, kad nestraadaajosa elektrostacija noziimee tikai tumsu dziivoklii, nu un strunts ar vinju, ar tumsu - pie mums Agriits riskee nosalt, ja elektrostacijas apstaasies). Uz janvaari tauta ir satracinaata tiktaal, ka gatava nosist pirmo, ko varees aizsniegt. Taalaak uz satracinaataa puulja pleciem Saeimaa ielauzhas provokatori. Ideaala situaacija "miera uztureetaaju" ievesanai; Bet tagad uzminiet ar trim piegaajieniem, kuras valsts paarstaavji prasiisies par miera uztureetaajiem?
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 17:33
neatbildeets jautaajums
Agriit bljaustiikliit, lai notiktu dariijums ar krediitu, ir vajadziigi divi; viens kas dod un otrs kas njem. Taa ka par sav u bezatbildiibu tomeer atbildeesi tu pats, nevis banka.
Mees jau zinaam, ka Agriitis ir bljaustiikliitis, kursh neizdeviigus argumentus nedzird principaa. Pietiks ar diviem. Pirmais. Agriitis sameloja, nav taadas pasaules prakses kaa kas, taa uzreiz devalveet valuutu. Devalvaacija ir katastrofas laika risinaajums ar visaam no taa izrietosaam sekaam. Otrkaart. Valstii, kas importee energoresursus, devalvaacija noziimee automaatisku energoresursu cenu pieaugumu, kas jau taa gruutos laikos ir liidzveertiigi pasnaaviibai.
Un veel. Rimsevica kungs gan nav tik visgudrs kaa Agriitis no Dienas komentiem un tikai Latvijas centraalajaa bankaa straadaa, tomeer savu poziiciju argumentee gan. Zheel ka taa, jo ja siis sarunas uzticeetu Agriitim, vinsh, bljaudams un saukaadamies, gan jau panaaktu labaaku rezultaatu.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 17:40
neatbildeets jautaajums
Sakars ar PSRS idejiskajiem mantiniekiem vistiesaakais, jo sie idejiskie mantinieki iprojaam meegjina dabuut Latviju savaa ietekmes sfeeraa un so faktu var nezinaat vai nu mazgadiigais vai naivulis vai demagogs. Taa kaa Agris izklausaas peec pieaugusa un censas spriest par ekonomiku, neatliek nekas cits kaa ierindot vinju 3. grupaa pie demagogiem.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 17:46
Agris
diemžēl tu esi aizgājis par tālu savos apvainojumos.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 19:15
Tikai Lats!!!
Latvijai Eiro neļaus attīstīties, TAS PARALIZĒS LATVIJU vēl vairāk!
Tiks slēgti vēl vairāk lauku reģioni, viss koncentrēsies tikai Rīgā un vēl pāris centros, bet ilgākā perspektīvā tikai Rīgā. Iedzīvotāji izceļos vēl vairāk.
JA LATVIJA GRIB ATGŪT SAVU POLITISKI - EKONOMISKO SUVERENITĀTI ,TAI NEKAVĒJOTIES IR JĀNACIONALIZĒ LATS. Tikai ar savu suverēnu un neatkarīgu naudu un norēķinu sistēmu iespējams kontrolēt savas teritorijas politiku, ekonomiku, un līdz ar to sociālo attīstību, demogrāfiju, izglītību un kultūru.
Tikai NACIONALIZĒJOT LATU mēs atgūsim savu ekonomisko suverenitāti, spēsim realizēt Latvijā nepieciešamo attīstības politiku, spēsim apstādināt demogrāfisko katastrofu!
Nacionalizēt LATU nozīmē pārņemt varu pār to. Šodien Lata izdošanas monopols ir Latvijas Bankai, kas ir pilnīgi neatkarīga no Latvijas Valsts un Latvijas politikas. Bet tā ir tiesā atkarībā no globālās finanšu mafijas. Latvijas Banka ir praktiski FED filiāle Latvijā. Tā ir tieši atkarīga no ECB, kura savukārt ir atkarīga no FRS (FED) un SVF. Tātad Latvijas banka un Lats realizē savu kungu intereses. Monopols uz naudas izlaišanu LR nepieder ne Saeimai ne Ministru kabinetam, ne arī patiesi neatkarīgai Valsts Bankai. Naudas plūsmu, tās aprites tempu un apjomu regulē FED filiāle Latvijā, kuru dēvē par Latvijas Banku. LATS nav Latvijas suverēna (tautas) nauda.
Nepieciešams pakļaut Latvijas Banku Parlamentam, tas ir 100 suverēna pārstāvjiem. Tas nozīmē padarīt mūsu banku un naudas sistēmu demokrātisku. Tikai demokrātiskas naudas sistēmas ietvaros iespējama arī politiskā demokrātija. Pēc šodienas likuma „Par Latvijas Banku” Latvijas Banka ietekmē, konsultē Saeimu, bet ne otrādi. Nevis Valsts konsultē LB, bet gan FED dalīb-banka Latvijā konsultē Latvijas Saeimu, tas ir mūsu suverēna 100 priekšstāvjus un Ministru kabinetu. LB ir tiesības saņemt no dažādām LR valsts un valsts pārvaldes institūcijām (sev) nepieciešamo informāciju. Tādas tiesības iegūt LB informāciju LR valsts un valsts pārvaldes institūcijām nav!
NACIONALIZĒT LATU, NOZĪMĒ PAKĻAUT TO LATVIJAS VALSTS UN LATVIJAS SUVERĒNA INTERESĒM UN MĒRĶU SASNIEGŠANAI.
MŪSU NAUDAI IR JĀKALPO MŪSU INTERESĒM UN NE GLOBĀLĀS FINANŠU MAFIJAS INTERESĒM!
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:25
!
"Iedzīvotājiem būs vieglāk iepirkties citās eirozonas valstīs, jo būs vienāda cenu uztvere un nevajadzēs veikt valūtas transakcijas."
Jā, protams! Pensionāri varēs iepirkties Milānas veikalos lielo atlaižu laikā.
"Atbilstība šiem kritērijiem savukārt nozīmē, ka Latvija tiek uzskatīta par mazāk riskantu valsti."
Riski - saistībā ar nelabotiem ceļiem, slimīgiem un nabadzīgiem iedzīvotājiem, bezdarbu utt - paliek un saglabājas, eiro ieviešana šos riskus nekādi nenovērsīs. Vai arī tie pēkšņi vairs nav riski?
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:26
eiropietis
Ja neesi ieveerojis, cilveeki no Latvijas jau sen celjo pa Eiropu un ne tikai jaunie. labriit. Kuraa gadaa tu dziivo?
Nee, eiro nenoveersiis tavu slinkumu, neizdariibu, luuzerismu. Buus viss pasam jaadara.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:30
eiropietis
Neviens nav soliijis komentaaru vaimanologiem, ka otraa dienaa peec eiro ieviesanas visi braukaas Ferrari, eediis kaviaaru, dzers sampanieti un varees neko nedariit. Protams, Eiropaa ir cilveeki, kas neko nedara, tikai vinji nebrauc ar Ferrari, nedzer sampanieti, need ikrus un vispaar nedziivo maajas, bet parkaa zem koka.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:38
> eiropietim
Raksti latviski, nevis kā sovjetu civilokupants, kas neprot latviešu valodu.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:38
> eiropietim
Latvija daudzos rādītājos ir pēdējā vietā pat starp jaunajām dalībvalstīm. Kādi vēl ikri? Ko tu tur mels?
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:40
eiropietis
Raksti par teemu, nevis kaa civilokupantu angazheets bljaaveejs, kas sanjeemis uzdevumu ar risanu apklusinaat citaadi domaajosos.
Parasti ikri, zivju. Lasiit arii neproti?
Nav jaabriinaas, ka ar muusu ex-PSRS pagaatni un taadu kontingentu kaa klaatesosie gaudotaaji un vienmeer visa noreejeeji, mees pagaidaam neesam pirmajaas vietaas. Tikai so truukumu var labot. Pirms kaada laika arii Zviedrija un Iirija bija peec Eiropas standartiem atpalikusas valstis, no kuraam brauca pelnjaa uz ASV.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:45
Agris
O mūsu sarunās ir milzīgs PROGRESS apbižotais cilvēciņš ar veco datoriņu ir saņēmies un pieņēmis VIENU cēlu pseidonīmu. eiropietis tas skan lepni !!
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:00
eiropietis
muusu sarunaas tiesaam ir milziigs progress - Agris uznjemts dezuureejoso bljaaveeju brigaadee.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:14
Agris
Mans Vārds tiešām ir Agris, un Es no tā nekautrējos Es ar to lepojos
Un sen jau vajadzēja aizliegt anonīmo mūldēšanu internetā
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:21
eiropietis
Pareizi, biedri Agri, jau sen vajadzeeja aizliegt to burzuaazisko vaarda briiviibu. Biedrs Staljins dara taa - ieliek visus gulagaa!
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:29
Finks
To šodien ar loģiku noteikt nav iespējams. Ir tikai grupējumu un slāņu interešu viedokļi. Bet, skaidrs ir viens, ja Ja Latvijai būs lemts nepazust no pasaules kartes, tad eiro šeit nebūs nekad.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:28
Nostradamuss
uzmaniigaak ar paregjojumiem, koleega. peec gada vai diviem juus varbuut pats no tiem kauneesieties.
un kura buutu taa valsts, kas peec eiro ieviesanas buutu pazudusi no kartes? konkreeti, bez tukshmuldistikas, nosauciet vienu.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:31
!
Esmu noskatījis kollija kucēnu Polijas suņuaudzētavā un to pirkšu, neskatoties uz to, vai jāmaksā būs zlotos, eiro vai ASV dolāros.
Kāpēc pēkšņi tādas nesavtīgas rūpes par iedzīvotājiem? Kāpēc tās neizpaužas samazinātā PVN likmē pirmās nepieciešamības pārtikas precēm?
Te pēkšņi citu jomu uzņēmēji sāk runāt par banku pakalpojumu izmaksām. Par to, ka e-norēķini nedēļas beigās apstājas, par pārskaitījumu izmaksām uz citām bankām, tie neuztraucas, bet par valūtas konvertāciju, ko parasts iedzīvotājs (uzņēmēji te runā par labumu citiem - iedzīvotājiem) izbauda labi ja reizi gadā (ja vispār), tie pēkšņi aizdomājas gan.
Izskatās pēc iedzīvotāju apvārdošanas.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:35
eiropietis
Vaimanologija paargaajusi januaa kvalitaatee - liidz sim bljaava, cik viss slikti, tagad saakusi suudzeeties par to, ka viss labi.
Briivdienaas bankas nestraadaa un sveetku dienaas arii. Juus tacu pats sveetkos nestraadaajat? Bankas darbinieki arii nav ar baterijaam darbinaami roboti, kas projekteeti lai straadaatu. Vinji ir taadi pasi cilveeki un arii vinjiem ir gjimenes un briivais laiks.
Tagad par valuutas konvertaaciju. Ja jau ir tik briesmiigi ka jaaskaita santiimi, tad iespeeja taupiit uz konvertaacijas rekjina buutu jaapsveics - kaut mazs, tomeer ieguvums. Ja taa nenotiek, taatad tiem pirmaas nepieciesamiibas preci nopirkt nevareetaajiem nemaz nav tik slikti, kaa vinji pasi apgalvo.
Par eirozonu. No nosauktajaam valstiim gan Igaunija, gan Vaacija ir eirozonaa un taatad (ja mineetie procenti ir patiesi) siis divas valstis apmeklee 19% celjotaaju, taatad gandriiz piektaa dalja. Saskaitot arii paareejaas eirozonas valstis, var izraadiities, ka masveida celosana uz eirozonu tomeer IR, bet tie, kas apgalvo preteejo, melo.
Starp citu, muusu interneta laikmetaa nav obligaati jaaierodas Vaacijaa, lai tur iepirktos.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:11
!
Cilvēciņ ar veco datoru un viedokli par 5. pasaules karu, tu taču draudēji mani ignorēt. :)
Pacietības tev tikpat maz, cik latviešu valodai raksturīgu zīmju. Ā, tagad jau tu esi tikai eiropietis, nevis latvietis, mana replika nostrādāja. :D
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:23
!
Nevienā bankā e-naudas pārskaitījumus neveic bankas darbinieki, priekš tam ir norēķinu sistēma. Ja tā var strādāt brīvdienās vienas bankas ietvaros, tā var strādāt arī starpbanku norēķinos. Nav nekāda pamata tā nodalīt.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:25
eiropietis
Neuztraucies, ja paariesi tikai uz vaukskjeesanu, arii tavi vaukskjeejieni tiks ignoreeti. Par ekonomiku es izsakos un izteiksos, jo vaarda briiviibu pagaidaam nav atceelusi.
P.S. Francijas okupaacija un Vaacijas sakaave (uzvareetaajiem satiekoties pie Elbas) bija nevis 5., bet 2. pasaules karaa un nav viedoklis, bet fakts. Es ceru, ka nesarunaajos ar revizionistu - faktu noliedzeeju.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:34
eiropietis
Taa kaa Latvija atrodas Eiropaa, tad jebkursh latvietis ir arii eiropietis, protams, ja vien nav nelaimiigs PSRS paarpalikums, kam briesmiigais 1991. gads atnjeemis padomju dzimteni.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:37
eiropietis
Neviena norekjinu sistema neko nedara bez cilveka rikojuma pat gadijumos, kad parskaitijumi ir "automatiski" (saja gadijuma cilveks ir devis rikojumu ieprieks). Parskaitijumu var izdarit vai nu pats lietotajs vai ari tomer bankas darbinieks.
Parskaitijumi notiek ar zinamu kavesanos ari darba dienas. Si situacija var uztraukt varbut vienigi tadus, kas visu banka ieskaitito steidzigi iznjem un tikpat steidzigi notere.
Un kads siem parskaitijumiem vispar sakars ar eiro? Standartpanemieninsh ja nav ko teikt par vienu temu, tad pariet uz citu?
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 13:39
!
Dati par latviešu ceļošanu (CSB)
2011.gadâ 1.pusgadâ Latvijas iedzîvotâji 1482 tûkst. reizes ðíçrsoja Latvijas robeþu. Latvijas iedzîvotâji ârvalstîs pavadîjuði vidçji 3,9 diennaktis.
Lîdzîgi kâ iepriekðçjos apsekojumos, arî ðoreiz visbieþâk Latvijas ceïotâji apmeklçjuði kaimiòvalstis - Lietuvu (28%), Krieviju (17%), Igauniju (12%), Vâciju (7%) un 5% ir apmeklçjuði Zviedriju.
Pavisam 2011. gadâ 1.pusgadâ Latvijas ceïotâji ârvalstîs iztçrçjuði 180,2 milj.Ls.
--
No tā secinām, ka nekādas masveida ceļošanas uz eirozonu vienkārši NAV.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:46
!
No tā secinām, ka rūpes par valūtas maiņas izdevumiem ir nepamatotas. Braucot uz Krieviju, nauda būs jāmaina šā vai tā. Lietuva nav eirozonā.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 10:47
eiropietis
No taa secinaam, ka iepriekseejaa komentaara autors joprojaam dziivo PSRS, nevis Eiropas Savieniibaa, jo bez Krievijas Federaacijas citus celojumu meerkjus nezina. Pat sliktaak - PSRS laikos vareeja tikpat labi paceljot pa Igauniju kaa Lietuvu, bet sodien biedrs spiests izlikties, ka Igaunija vispaar neeksistee, jo Igaunija ir iestaajusies eirozonaa.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:17
un vispar
musu interneta laikmeta ir iespejams nopirkt Eiropas preci, neizbraucot no Latvijas un vispar nepieceljoties no kresla. Ari saja gadijuma ir zaudejumi no valutas konvertacijas.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 13:40
vilis
No biznesmeņu viedokļa tikai pozitīvas atsauksmes.Taču visgudrākais viedoklis ir LMT Prezidentam Bindem.Tomēr autoritāte ar 20 gadu pieredzi starptautiskā biznesā un plaukstošu uzņēmumu.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:21
Kā tad
Izbrīna šo biznesmeņu tuvredzība.Visā Latvijā būs jāmaina grāmatvedības prorammas (privātajā un arī valsts un pašvaldību sektorā)un kases automātus un tirgotāju dabiskās vēlmes apaļot ciparus uz augšu,kas automātiski novedīs pie mazumcenu augšanu kā Igaunijā par 8 - 10 %.Tātad tautas pirktspēja kļūs daudz zemāka.Tātad arī nodokļu ieņēmumi. Tātad valdība atkal domās kā vairāk izplēst no uzņēmējiem.Lielbritānija,Zviedrija ,Dānija,Čehija,Polija u.t.t.tās ir fiskāli nedisciplinētas un ekonomiski nestabilas valstis ?Uzņēmumi ietaupīs tikai uz valūtas konvertāciju bet zaudējumu būs daudz vairāk.Valstij būs 150 milj.LVL jāiemaksā Eiro Stabilitātes fondā,jāgarantē šim fondam 2,5 miljardus !!! eiro.Bat Dombrovska valdība apzināti māna sabiedrību,šos faktus slēpjot.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:24
Balsotājs>Agris
Pie balsošanas par Lāčuku,mēs nemaz netikām!
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:34
skaidroju neziniishiem
Ja neko par teemu pateikt nespeejiigie bljaaveeji par "laachuku" sauc premjeru, tad par premjeru arii nav paredzets balsot, ne par so, ne iepriekseejiem. Premjeru uzaicina prezidents un, ja parlaments apstiprina premjera izveidoto valdiibu, taa saak darbu.
Butu veelams kaut mazliet orienteeties teemaas, par kuraam tiek meegjinaats izteikties.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 13:57
Agris
eiropietis laikam ir palaidis garām vienu citu ziņu, kura arī rēgojas tieši zem mana komentāra
Ķīnas Juaņs klūst par starptautisku valūtu.
Un šī ziņa īsumā nozīmē to kas palēnām notiks nākošo desmit gadu laikā.
Ļoti daudzi investori, arī spekulanti - kuri šobrīd ir dilemas priekšā kas notiks ātrāk - sabruks eirozona vai federālās rezerves saprintēs tik daudz nākošajā pakāpē aiz triljona USD , ka tas kļūs līdzīgs visiem zināmajam Zimbabves dolāram. pārmetīsies uz iegūldījumiem un finansēm tādās smieklīgās naudiņās kā Juaņs un Indijas Rupija, un šis solis tiešām katastrofāli sagraus gan Eiro gan USD.
Un īstenībā tas ļoti ietekmēs mūs visus vienalga vai atbalstam vai noliedzam Eiro un Latu.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:35
eiropietis
biedrs Agris laikam palaidis garaam to faktu, ka bolseviki jau treso gadsimtu bljaustaas par kapitaalisma sabrukumu, tikai sis, drankjis, kaa nebruuk taa nebruuk.
Nekaada liidziiba starp ASV un Zimbabves situaaciju nav noveerota, taatad biedrs Agris piekjerts melos. Zimbabves probleema ir nevis naudas izlaisana lielos daudzumos, bet gan izlaistajam naudas daudzumam neadekvaatais precu un pakalpojumu apjoms.
Pat neobolsevikiem buutu jaasaprot, ka neviens ideologjisku apsveerumu deelj neatteiksies no naudas. Komunisti vaardos lamaaja kapitaalismu, bet darbos izpaardeva savas valsts resursus kaa peedeejais "izejvielu piedeeklis", lai sanjemtu konverteejamu valuutu.
izejvielu piedeeklis - atpalikusi valsts, kas speejiiga starptautiskajaa tirdzniciibaa piedaavaat tikai izejvielas.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:44
Agris
Nu jevropa !!! atņem no ASV naudas patēriņa visus naftas dolārus, visus Ķīnas eksporta dolārus un visus krievijā esošos zaļos rubļus ... kas paliks ?
Ekonomika nav tāda kā mums skolas grāmatā raksta un māca, ja ekonomika būtu tādā, tad pasaule būtu sen sabrukusi vai arī mēs dzīvotu super pārticībā.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 17:24
eiropietis
Paliks durshlakaa sashauts Agriitis peec tam, kad amerikaanji atbildees uz Agriisha megjinaajumu atnjemt vinjiem dolaarus :P
Agriit, to, ka ekonomikai jau sen bija jaasabruuk, maaciija komunisti, bet to, ka visi var bez darba par miljonaariem kljuut, saka tikai tiesaatais afeerists Mavrodi. Palasi citus autorus arii.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 18:38
eiropietis
Par nelaimi Agriitim, paliks daudz kas, jo ASV ekonomika nesastaav tikai no naftas pirksanas un tirdznieciibas ar Kjiinu. Pati ASV veel joprojaam ir pasaules attiistiitaakaa ekonomika un vieniigaa superlielvalsts un paredzmaa naakotnee taada arii paliks.
Komunistiem nebija nekaadu iluuziju, ka ASV ekonomika taa vienkaarshi njems un sabruks, lai gan dogmu par pasaules revoluuciju vinji nebija atceelushi.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 18:52
Teikums
Igaunija Grieķijas ļoti iespējamajā bankrotā var zaudēt ~600-700 miljonus konkrētu nevis abstraktu eiro.
Eirofanātiķiem jāprasa atrādīt KONKRĒTUS, naudā nevis abstraktos solījumos izteiktus ieguvumus.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:36
arguments
Pats teikumfanaatikjis, lai gan nosaucis skaitli, tomeer runaa par nenotikusa bankrota nenotikusiem zaudeejumiem.
Par konkreetiem argumentiem te tiek runaats jau no pirmajiem komentaariem un sos argumentus veel neviens nav atspeekojis un vispaar nav atradis tiem pretargumentus (Agra teksts "mani neuztrauc, cik es maksaaju par valuutas konvertaaciju, es pats so maksu nezinu" un ! pazinojums "Latvijas iedziivotaaji neceljo uz Eiropu" par pretargumentiem na uzskataami.) Taa kaa teikumfanaatikjis laikam ir pieaudzis un prot lasiit un saprast izlasiito, tad vinsh aciimredzot ir no tiem, kas neizdeviigus argumentus vienkaarsi nedzird.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 14:05
Jānis>Juris
Un cik % no visiem Latvijas iedzīvotājiem jeb tautas ir uzņēmēji?
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:37
eiropietis
Jaani, lai celjotu un iepirktos internetaa, nav noteikti jaabuut uznjeemeejam, un vispaar ekonomika ir vajadziiga nevis tikai uznjeemeejiem, bet visiem.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:38
qwerty
Esmu PRET, jo:
Ar EUR valsts pilnībā zaudē savu monetāro netakarību.
EURo zonas nākotne joprojām nav skaidra.
Ja nonāks līdz tam, ka būs jāglābj Spānija vai Itālija - EURo zona sabruks (Itālijas gadījumā - garantēti).
Nav vienotas likumdošanas, kas paredz, ka visas EURozonas dalībvalstis dzīvo pēc vieniem un tiem pašiem noteikumiem. Šobrīd izdevīgāk ir būt parādniekam nekā dzīvot sabalansēti.
EURo zona pēc definīcijas garantē inflāciju 2-3% gadā, ECB darbojas līdzīgi kā ASV dolāru drukāšanas mašīna.
Ilgtermiņā sveša valūta garantē neatkarības zaudēšanu, jo dzīvot nepārtraukti neaizņemoties nav iespējams (to jebkurš izglītots finansists var pierādīt, kaut arī vienādojums ir garš).
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:42
eiropietis
Ar "monetaaro neatkariibu" dazi laikam saprot iespeeju "cieti gaazet griidaa" un peec tam kliegt, ka starptautiskie aizdeveeji ir slikti, o aizdod tikai uz procentiem?
Kapitaalisma naakotne vispaar nav skaidra, jo jau 19. gs. Marksu Kazha un Engelsu Friidis savaa "Manifestaa" deklareeja, ka sai iekaartai vaaks buushot. Taapeec gan neviens nesteidzas no kapitaalisma atteikties un pat sovjeti, paeksperimenteejusi ar verdziibas un feodaalisma elementiem, atgriezaas pie kapitaalisma.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:51
eiropietis
Nav vajadziigi "izgliitoti finansisti" un "gari vienaadojumi". Jebkursh pieaugusais zina, ka jaadziivo atbilstosi liidzekljiem, bet aiznjemties var tikai tik, cik buus iespeejams atdot. Te gan jaatceras, ka cilveekam aizdos tikai tik, cik vinsh savas dziives ekonomiski aktivajaa laikaa varees atdot, bet valsts var pastaaveet neierobezoti ilgi.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 11:54
starp citu
2 - 3 procenti gadaa ir zems inflaacijas raadiitaajs un lai to zinaatu, arii nav vajadziigi ne superizgliitoti ekonomisti, ne vienaadojumi uz 10 lappuseem. Starp citu, taadu vienaadojumu nemaz nav.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 12:00
jautaajiens
"svesha valuuta" - kuras valsts valuuta ir eiro?
Eiro nav kaadas citas valsts valuuta, iidz ar to visi spriedeleejumi par to, ka Latvija tagad nonaaksot kaadas citas valsts atkariibaa, ir tiiraa demagogija. Apgalvojums, ka Vaacija un Francija buutu kapituleejusas Belgijai, ir taads pats absurds kaa apgalvot, ka sodien vaaciesiem ir mazaak neatkariibas nekaa latviesiem, bet franciem ir mazaak nacionaalaas identitaates.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 12:06
Barons
Līst iekšā brūkošā sistēmā var tikai garā vājas valstis un to garā vājie vadītāji. Ar Grieķiju vien šī jezga nebeigsies. Izskatās, ka Grieķijai tūlīt sekos Spānija. Tā kā vēlēšanās Francijā uzvarēja sociālisti, tad tuvāko gadu laikā lielas problēmas būs arī tur. Tāpat lielas problēmas jau ir arī Portugālē un Itālijā. Latvija var pildīt eiro ieviešanas kritērijus, bet līst iekšā šajā sistēmā būtu debīlisms. Te tiek bieži pieminēta Igaunija. Paprasiet viņiem, vai viņi ir ieguvuši gaidīto iestājoties eirozonā? Un no kurienes viņi saņems savu naudu, ja šī sistēma sabruks.
Kā sauksies nauda Latvijā, tas nav īpaši būtiski. Galvenais, lai šī nauda būtu stabila vērtība un to noteiktu mēs paši nevis eirokrāti ar saviem bieži vien mums nepieņemamajiem lēmumiem. Esot Eiropas savienībā mēs bieži izjūtam to, ka lielās un vecās Eiropas savienības biedres ir vienlīdzīgākas par Latviju. Piemēram, platību maksājumi mums ir daudz mazāki kā vecajām ES valstīm, bet Grieķijai platību maksājumi tiek maksāti par platībām, kas ir lielākas par Grieķijas teritoriju!!!
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 13:07
markgraafs
Ko lai dara, Eiropa ir taads bruukoss regions, tikai nez kapec saja regiona dzivojosie gara vajie eiropiesi ne tikai nav sabrukusi, bet pat ir likusi pamatus musdienu civilizacijai.
"iestajoties eirozona bus lielas problemas". Varetu domat, ka arpus eirozonas nav pat mazu problemu :D
Protams, eirozona vajadzes stradat, steiki ar piedevam no gaisa nekritis un alus un vina lieti nelis :D
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 13:43
markgraafs
Mees pashi arii esam tie "eirokraati", jo Latvija jau astonjus gadus ir ES daliibvalsts.
Taa ir katra pasa izveele, dziivot un censties uzlabot dziives kvalitaati vai katru dienu seedeet komentos un bljaustiities, ka tuuliit viss sabruks. Bljaustiities ir vieglaak, tikai rezultaats sliktaaks.
pirms 12 mēnešiem, 2012.05.29 13:46