Rēvalds: Nodokļu piesaiste veselības aprūpei būtu sitiens pa ēnu ekonomiku 26

Viņš norāda, ka pieprasījums pēc pakalpojumiem pieaug, maksas medicīna attīstās, un pacienti rūpīgāk izvēlas piedāvājumu. "Pirms krīzes, kad visa Latvija bija pārkarsusi, pieprasījums pēc maksas medicīnas pakalpojumiem pat pārsniedza piedāvājumu. Medicīnas darbinieki bija izlaidušies, cilvēki gaidīja rindās arī pēc maksas pakalpojumiem, un ārstu honorāri skrēja debesīs, sasniedzot pat 50 latu par vizīti. Tagad, kad ejam laukā no krīzes, situācija stabilizējusies, arī cenas izlīdzinājušās, krīze visu ātri nolikusi savās vietās, viņš raksturo pašreizējo situāciju.

Nozarei palīdzējis arī tas, ka aug gan maksas pacientu skaits, gan apdrošināto personu skaits, jo tirgus situācija to atļauj un atcelts arī Ministru kabineta ierobežojums, kas liedza divus gadus valsts un pašvaldības sektorā darba devējiem iegādāties veselības apdrošināšanas polises darbiniekiem.

Jautāts, kādu M. Rēvalds redz risinājumu rindu mazināšanai uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, viņš norāda, ka primāri būtu jārod lielākus resursus nozarei, bet, ja tas nav iespējams, tad esošais jāsadala gudrāk.

"Mans piedāvājums būtu izmantot fondu turēšanas principu, kāds šobrīd darbojas laboratoriskās diagnostikas jomā. Te naudas turētājs ir ģimenes ārsts vai speciālists, kas nosūta uz laboratoriju, un tur rindu nav, jo pakalpojumu pieejamību regulē princips - nauda seko pacientam. Vienīgais mīnuss šādai sistēmai ir papildu slogs ģimenes ārstam, taču pret pacientu tas ir taisnīgāks, jo pakalpojuma pieejamība ir tūlītēja un ārsts regulē, kuram šis pakalpojums vajadzīgs ātrāk un kurš var pagaidīt," skaidro Veselības centra 4 vadītājs.

Attiecībā pret nodokļu piesaisti veselības aprūpei viņš izsakās pozitīvi. "Tas būtu zināms sitiens pa ēnu ekonomiku, kas mūsu nozarē šobrīd ir ļoti svarīgi."

M. Rēvalds norāda, ka šāds variants būtu arī sociāli taisnīgs risinājums pret tiem, kuri strādā un nodokļus maksā citā valstī, bet medicīnas pakalpojumus izmanto Latvijā. "Ja viņi izmanto maksas pakalpojumus, kas lielā daļā gadījumu tā arī ir, tad OK. Taču, ja viņi vēlas saņemt valsts apmaksātus pakalpojumus, tad mazina pieejamību pašmāju nodokļu maksātājiem."

(Pilnu interviju lasiet laikrakstā Diena.)