Esmu optimists, un man izdodas sev apkārt redzēt ne tikai negatīvo vien. Iespēju papildināt zināšanas juridiskajā koledžā vērtēju kā būtisku pozitīvu sava dzīves gājuma fragmentu. Pasniedzēji ir savu priekšmetu entuziasti, strādā ar degsmi, un katrs sirsnīgi, tikai sev raksturīgā veidā bagātina mūs garīgi. Ikvienā kabinetā vai bibliotēkā esam gaidīti un uzklausīti ar patiesu vēlmi palīdzēt. Tā pasniedzēja Ruta Mekša mums (kas viņu dzen?) ir noorganizējusi jau otro ekskursiju — pirmā bija uz centrālcietumu, otrā — uz Saeimas namu un tikšanos ar deputātu Dzintaru Rasnaču Saeimas sēžu zālē!
Jau pats fakts, ka deputāts mums veltīja savu uzmanību un laiku, ir patīkams. Bet cilvēks jau nebūs cilvēks, ja aprobežosies ar to, kas ir. Allaž gribas ko vairāk. Arī tas piepildījās — jau pašā sākumā, mūs uzrunājot, mēs tikām aicināti droši pat pārtraukt viņu, ja rodas kādi jautājumi. Aizsteidzoties tālākajam priekšā, teikšu, ka šī tikšanās bija vērtība un viela dziļākām pārdomām.
Dialogs skāra arī žurnālistu devumu sabiedrībai. Deputāta vērtējumā — izteikti negatīvu. Viņu sliktās sagatavotības un apskatāmo tēmu nezināšanas dēļ. Īpaši par grēkiem pret nevainības prezumpciju. Žēl, ka Rasnača kunga runas saturiskā daļa izteikti disonēja ar eleganto un vēlīgo formu. Mēs, studenti (lasiet vēlētāji), gribējām saņemt likumdevēja — tautas kalpa — atbildes, bet tās biežāk bija ierēdnieciskas.
Esmu pārliecināts, ka žurnālisti labi zina, kas ir nevainības prezumpcija. Cita lieta, kā to saprot Rasnača kungs un kā — vienkāršā tauta un žurnālisti. Diemžēl runātājs pārmetumus žurnālistiem pasniedza ļoti profesionāli un emocionāli, tādējādi pats nostājās zem minētā likuma "cirvja". Ikviens — saturiski tas ietver visus, daļu un pat vienu ieskaitot. No tā izriet, ka, atzīstot par vainīgiem kādu kopību, ikvienam no šīs kopības tiek piedēvēta vaina. Nealkstu atriebības un ar šo negribu teikt, ka Rasnača kungs ir pārkāpis likumu. Tāpat kā negribu piekrist Rasnača kunga pārmetumiem žurnālistiem. Šeit runasvīrs ir nostājies pats pret sevi. Nesaskatu neko peļamu, ka žurnālisti mēdz lietas nosaukt to īstajā vārdā. Citādi tas ir gadījumā, ja uz likumā definēto ikvienu tiek piemērotas kādas kriminālas vai administratīvas sankcijas, bet tas vairs nav žurnālistu kompetencē. Piemērot tādu vai citādu sodu – tas nav tas pats, kas rakstīt vai runāt par acīm redzamo, tāpēc nedrīkst sajaukt vienu ar otru, tad sanāk demagoģija. Tad, lai žurnālists publikācijā varētu pieminēt, ka pilsonis A un vēl jo vairāk deputāts B ir apcietināts, viņam būtu jāsaņem tiesas nolēmums par to, ka viņš ir apcietināts, un turklāt vēl jāsagaida, kad šis nolēmums stāsies spēkā.
Mums atklāja, ka ir deputāti, kuriem nākas piemērot mēnešalgas samazināšanu par 20% par neattaisnotiem kavējumiem. Nu, bet studenti kā jau studenti — a" kas tie par trikiem, ka deputāts vispār nesēž Saeimas namā, bet sēž tur, kur ir iesēdināts, un turpina saņemt algu. Te runasvīrs apgalvoja, ka vismaz pusaldziņas izmaksa ir likumīga, un izteica nožēlu par to, ka tikai pusi, ka nevienu nevar saukt par vainīgu, iekams tiesa to nav atzinusi (šeit lasi — ne jau savas vainas dēļ viņš tur atrodas)! Piesauca savu mīļsauklīti, ka viens likums, viena taisnība visiem, un lepni paziņoja, ka viņš (vai viņi) sīvā cīņā ir panākuši (ja reiz panākuši, tad tā vai citādi taču nācās pacīnīties), lai nākamiem represīvo orgānu upuriem (a" kā citādi, ja bez vainas tā izrīkojas ar deputātiem) vismaz maciņš neciestu.
Ja mēs izietu uz sacīksti, kuram salasīsies vairāk pamata būt apvainotiem, tad mēs varētu šo atbildi uztvert kā smagu apvainojumu, mūs turot par galīgiem nejēgām. Pirmkārt, tāpēc, ka lietas patiesībā ir pilnīgi pretējas, nekā tas ir tai sauklītī. Reāli taču ir kaut kas jāpaveic, lai nopelnītu nu jau pilnu deputāta algu, atsēžot Saeimas sēdes citā vietā. Otrkārt, tur deputātu nevar ievietot rajona policists, vienojoties ar pilsētas (rajona) prokuroru, bet nepieciešama augstāka prokurora un pašas Saeimas piekrišana, deputātus papildus aizsargā Satversmes 30. un 31. pants. Treškārt, vai visi, kuriem apcietinājums ir piemērots kā drošības līdzeklis, ir nodrošināta alga pilnā apjomā? Vai Rasnača kungs ir cīnījies, lai, kaut nule piesauktajā situācijā, iedibinātu viņam tik dārgo lietu kārtību — viens likums, viena taisnība visiem? To mēs nedzirdējām.
Jautājums — ko Jūs darāt, lai spodrinātu savu (likumdevēju) tēlu? Atbilde — mums tas nav jādara.
Vēl jautājums: vai pensiju apjomā vispār var būt referenduma priekšmets Satversmes 73. panta izpratnē, vai šī situācija netiek apzināti noklusēta — lai tik laužās durvīs uz nekurieni. Te runasvīrs piesauca Levita kunga atbildi, ka šeit viņš nesaredz neatbilstību Satversmei, un tūlīt izteica savu sāpi par tautas likteni, ja pieņems Satversmes grozījumu par Saeimas atlaišanu. Tad Latvija kļūs par banānu republiku. Kāpēc? Tāpēc, ka mums naidīgie spēki varēs viegli manipulēt ar mūsu valsti. Jebkurā brīdī, ja Saeima nepatīk, varēs to gāzt, uzpērkot 15% balsstiesīgo. Ka neviena masu akcija nenotiek tāpat vien, ka tās visas ir nopirktas! (Te gan lasi, ka deputāti nav tauta — tie nav pērkami.) Uz iebildi, ka šādā vērtējumā nav nekādas loģikas un ka to viegli var pierādīt, pēkšņi iestājās nevaļa un runāšana par neko.
Rasnača kungs! Jūs labi zināt kritiku, kura vēl aizvien tiek vērsta pret Kārli Ulmani. Ka naidīgie spēki viņu esot tā vai citādi ietekmējuši un kā sekas 1940. gada Latvijas okupācija ir notikusi bez militāras pretošanās. Ka ienaidnieks varēja salauzt vienu, kaut arī stipru vīru. Bet viņš nevarētu salauzt simtu!
Kāds pamats šodien domāt, ka (ja pieņem, ka ienaidnieks ir salauzis simtu) viņš varēs salauzt arī 15% no visiem vēlētājiem? Un, ja jūsu prestižs nav jāspodrina, tad pārējie 85% balsos par Saeimu, un no tiem nopirktajiem 15% nebūs nekādas jēgas. Kur te ir problēma? Vēl jo vairāk — ja jūsu prestižs nav jāspodrina, tad 85% ne tikai balsos par Jums, bet, ja vajadzēs, ies arī uz barikādēm.
Rasnača kungs! Kur ir paslēpts Jūsu prestižs? Mēs to nevarējām ieraudzīt.
Nežurnālists, juridisko zinību students Ēriks Eglītis
P.S. Saeimas kafejnīcas dzērienkartē un plauktos vispārskatāmajākajā vietā ir arī grādīgo dzērienu klāsts. Tikai nevajag domāt, ka mūsu tautas kalpi ar tiem ārstējas, nevar bez tiem iztikt pat vienu dienu nedēļā un (vai) vienkārši tāpat bez attaisnojoša iemesla dzērumā piestrādā tautas labā. Tās būs tikai un vienīgi rūpes par tautu — šveicariem, apsargiem, pavāriem, šoferiem, žurnālistiem, garderobistiem, elektriķiem utt.
Pievieno komentāru