Tad vēl tā liberālā tirgus mantra: brīva kapitāla
kustība, brīva preču kustība, brīva darbaspēka kustība. Ups! Darbaspēka
kustība?!? Kāpēc ir nepieciešama brīva darbaspēka kustība? Kāpēc, ceļojot ES
ietvaros, mums nevajag vīzas? Vai tiešām eiropieši ir atcēluši vīzu sistēmu,
lai mēs varētu vieglāk baudīt Vakareiropas kultūrvēsturisko mantojumu?
Pētot ekonomistu atziņas, var nonākt pie secinājuma, ka
strauja ekonomikas attīstība vienmēr prasa darbaspēka pieplūdumu. To pirmo
reizi atklāja ASV, kur brīva migrācija nodrošināja ar darbaspēku gan
Kalifornijas zeltračus, gan Manhetenas debesskrāpju būvētājus, gan – vēlāk –
Silīcija ieleju. Šī ideja ir atrodama arī ES pamatvērtībās, bet līdz šim īsti
nestrādāja. Ja ASV datorspeciālists ir gatavs migrēt no Austrumkrasta uz Rietumkrastu,
lai pievienotos jaunam projektam, tad Anglijas biotehnologu piesaistīt Austrijā
līdz šim īsti neizdevās, jo kultūras un valodas barjeras Eiropā ir augstākas nekā
kosmopolītiskajā ASV.
Savukārt, ES paplašinoties ar jaunām dalībvalstīm, kurās
ir zemāks dzīves līmenis, maisam gals bija vaļā. Šoreiz migrācijas gradientu
nenoteica ekonomikas attīstības ātrums, bet atšķirības dzīves līmenī. Uz
Grieķiju vai Portugāli (trūcīgākajām ES-15 valstīm) latvieši nebrauca, jo
Anglijā un Īrijā runā skolā mācītā valodā un vidējās algas ir lielākas...
Te sākās Latvijas problēma. Pirmkārt, brīvā ES nevar
nodalīt “labo” migrāciju no ekonomiskas migrācijas, tāpēc ar notiekošo ir
jāsamierinās. Otrkārt, Latvija ir viena no trūcīgākajām ES-25 valstīm - tāpēc
ekonomiskā emigrācija mūs skar viskrasāk. Treškārt, Latvijas ekonomika nav
būtiski attīstītāka par Rumānijas ekonomiku, tāpēc rumāņi nebrauks uz Latviju,
tāpat kā latvieši nebrauc uz Portugāli. Ceturtkārt, no Baltkrievijas mēs tā
vienkārši nevaram uzaicināt darbaspēku, jo tā ir ārpus ES – uz Baltkrieviju
neattiecas brīva darbaspēka kustības mantra.
Latvijā ir praktiski izzudis viens no galvenajiem
kapitālisma dzinējspēkiem – bezdarbs. Pašreizējie bezdarbnieki vai nu ir
neglābjami neizglītoti, vai arī bez mazākās vēlmes strādāt. Tāpēc darba devējam
vienīgā iespēja atrast motivētu darbinieku ir pārsolīt citu darba devēju. Arī
cīņa ar “saulaino Īriju” daudziem darba devējiem liek ievērojami celt algas.
Augošas ekonomikas apstākļos Latvijā ir izveidojies
darbaspēka deficīts, kas rada bezprecedenta spiedienu uz algām. Tā pēdējo divu
gadu laikā strādājošo algas ir pieaugušas par 57%, kas ir ievērojami vairāk nekā
darba ražīguma pieaugums (8,2% -Lietuvā; Latvijas datu nav) vai kopprodukta uz
vienu iedzīvotāju pieaugums. No tā izriet hipotēze, kas ir jāpārbauda:
“Latvijas
inflāciju kopš 2003. gada ievērojami iespaido darbaspēka trūkums, kā ietekmē
īpaši strauji pieaug strādājošo algas, kas rada paaugstinātu preču un
pakalpojumu pieprasījumu tirgū.”
Mēs nevaram cīnīties pret algu pieaugumu, ja alternatīva
strādājošajiem ir ekonomiska emigrācija. Mēs nevaram atļauties algu pieaugumu,
jo tas baro inflāciju un mazina Latvijas eksporta konkurētspēju. Pie mums
neieradīsies ekonomiskie migranti no vel trūcīgākiem ES reģioniem. Vai tiešām
izejas nav?
2006. gadā dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem – 9,7
bērni - ir augstākais rādītājs pēdējos 13 gados. Taču, pat ja izdotos atkārtot
amerikāņu baby boomer pieredzi, tas tautsaimniecībai dos atelpu pēc 20
gadiem. Es domāju, ka mums jāuzsāk dialogs ar Briseli, lai iegūtu izņēmuma
statusu viesstrādnieku piesaistei ārpus ES, bet Grīnblata kungam ir jādomā par
šo sveštautiešu integrācijas projektu Latvijā:)
Pretējā gadījumā mūsu guļamistabas paliks arvien
tukšākas, bet atsevišķas centīgās ģimenes dos cerību Latvijas ekonomikai
vienīgi nākošajā paaudzē.
Kurš būs tas valstsvīrs, kurš atrisinās darbaspēka
problēmu Latvijā, piesaistot viesstrādniekus, stabilizējot algu pieaugumu un
tādejādi limitējot naudas straumi, kas gāžas inflācijas liesmu kārīgajās mutēs?
Jeb mēs arvien ceram atrast pareizos vārdus, lai tā uzrunātu mūsu tautiešus
svešumā, ka viņiem notrīsētu sirds un viņi atgrieztos tēvzemē, lai strādātu par
zemāku algu?
Pievieno komentāru