Gaismaspils Gēteborgā

Pēc gadu ilga intensīva darba un četru literatūras un citu kultūras pasākumu piesātinātām dienām noslēgusies Latvijas dalība Gēteborgas grāmatu tirgū viesu valsts statusā. Latvija savas 90.dzimšanas dienas gadā Zviedrijā piedāvāja labāko — dažādu paaudžu rakstnieku un dzejnieku, politiķu, vēsturnieku, mākslinieku, fotogrāfu un mūziķu sniegumu vairāk nekā 40 pasākumos visā pilsētā, zviedru valodā tulkotas un izdotas desmit grāmatas un divas audiogrāmatas un interesantu risinājumu stendam, kas veidots topošās nacionālās bibliotēkas formā.

Personības un diskusijas

Trešdienas pēcpusdienā tika atklāta fotogrāfa Ilmāra Znotiņa veidotā izstāde Viena diena Latvijā, kas atspoguļo notikumus pirms 20 gadiem un mūsdienās. No ceturtdienas līdz svētdienai visvairāk apmeklētie pasākumi bija ar latviešu un zviedru sabiedrībā un starptautiskajā arēnā atpazīstamu personību piedalīšanos — Vairu Vīķi-Freibergu, Sandru Kalnieti, Ati Lejiņu, Aivaru Strangu, Juri Kronbergu, Ojāru Kalniņu, Jāni Krēsliņu, Ausmu Cimdiņu, Ievu Lešinski, Knutu Skujenieku, Noru Ikstenu, Laimu Muktupāvelu, Larsu Peteru Fredēnu, Hertu Milleri u.c. Semināros diskutēja ne vien par aktuāliem ar literatūru saistītiem jautājumiem, bet arī par pasaules politikas notikumiem. Jauno Baltijas dzejnieku vakars, kas kļuvis jau par tradīciju, pulcēja zviedrus, latviešus, igauņus un lietuviešus.

Kulminācija pasākumos ārpus meses bija dzejas vakars ar Jura Kronberga un zviedru rakstnieka un dramaturga Petera Kilgora piedalīšanos, kurā tika lasīta dzeja no J.Kronberga dzejoļu krājuma Vilks Vienacis un muzikālo noformējumu nodrošināja Vilka Vienača orķestris (Juris Kulakovs, Juris Sējāns, Kristaps Grasis, Reinis Sējāns, Leons Sējāns, Justīne Kulakova, Liene Sējāne). No Zviedrijā publicētajām tulkotajām grāmatām visvairāk pirkts tika Sandras Kalnietes romāns Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos, kas izdots atkārtoti un tagad pieejams kabatas formāta grāmatā mīkstajos vākos. Otra visvairāk pirktā grāmata bija īso stāstu krājums Cilvēku muzejs, kurā apkopoti jaunākie 11 latviešu autoru darbi.

Stends kā vīzija

Kā norādīja vairāki Latvijas pārstāvji, Gēteborgas grāmatu tirgus vadība un zviedru mediji, stenda iekārtojums un galvenokārt materiāls, no kā tas bija veidots — kartons, pārsteidzis, pārspējot cerēto un iztēloto. Stenda vizuālās koncepcijas autori Jānis Mercs un Jānis Brinkmanis no SIA Vējiem līdzi informēja, ka stenda iekārtojumā izmantots 20 skapju, 200 krēslu, 10 galdu, 150 soliņu, četras kanceles, četri sekreteri un tas viss darināts no kartona, pat 20 virsgaismu lampu abažūri. Kopējais nesošās konstrukcijas (troses, tajās iekārts kartons, gaismas ķermeņi u.c.) svars bija apmēram 1,5 tonnas. Stendu, kura platība bija 210 kvadrātmetru un augstums — 10 metru, trīs dienās uzbūvēja astoņu cilvēku komanda — stenda vizuālā dizaina autors Jānis Mercs, viens no vizuālās koncepcijas autoriem Jānis Brinkmanis, izgatavošanas un ražošanas pārraugs Aigars Mazlazdiņš, atbildīgais par elektroinstalācijām Kristaps Grišins, arī Andris Bērziņš, Imants Pomerancevs, Kaspars Jursons un Jānis Valdmanis. Īpašā Latvijas logo dizaina autore ir Indra Merca.

Pēc stenda demontāžas kartona konstrukcijas un izmantotās mēbeles tiek nodotas otrreizējai pārstrādei un tiek ražots jauns kartons — arī šis aspekts zviedriem, kuri iestājas par videi draudzīgu dzīvesveidu un tīras vides saglabāšanu, šķita tuvs, apmeklētāji bija sajūsmināti par kartona mēbelēm un Latvijas stendu.

Latvijas dalību Gēteborgā organizēja Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja Ventspilī un LR vēstniecība Zviedrijā, atbalstīja LR Kultūras ministrija, LR Ārlietu ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā, Arctic Paper, Livonia Print, Jelgavas tipogrāfija, Tallink Grupp, Zviedru starptautiskās attīstības aģentūra Baltijas jūras reģionam (SIDA), Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Literatūras centrs u.c.

Gēteborgas grāmatu tirgu četrās dienās apmeklēja vairāk nekā 101 tūkstotis interesentu, 948 stendos tika pārstāvētas 20 valstis, tika akreditēti 1205 žurnālisti, no 30 valstīm bija ieradušies 1850 rakstnieki un lektori.

Nākamajā gadā viesu valsts statusā būs Spānija un spāniski runājošās valstis, savukārt 2010.gadā uzmanības centrā plānota afrikāņu literatūra.