“Mans atskaites punkts sadaļā Brīvības iela bija tāds, ka pirmais, ko darām, mainoties politiskajai varai, ir - aizkrāsojam ielu nosaukumus. Domājot, ka tādā veidā mainīsies politiskā sistēma. Bet politiskā sistēma nav tikai ielu nosaukumu nomaiņa. Tas ir visvienkāršākais veids, kā sevi apmānīt. Patiesībā tas notiek vairāku paaudžu nomaiņas procesā. Tāpēc man likās interesanti varas maiņas būtību izspēlēt kā vienas ielas stāstu.”
“Laikmeta zīmes redz tajā, kā tiek saglabāta arhitektūra, pieminekļi un ikdienas kultūra. Berlīnē var atrast kafejnīcas, kuras izskatās tieši tā, kā tās izskatījās Austrumberlīnes laikā. Mani Berlīnē ļoti fascinē tas, ka Kārļa Marksa ielā atrodas kinoteātris Internazional, kas būvēts 70. gados un izskatās tieši tāpat kā tolaik. Tā nav nekāda Plaza, nav nekāds daudzzāļu kinoteātris, un apkārt ir padomjlaiku blokmājas, kur kinoteātra atrašanās vieta tagad kļūst par kaut ko vairāk nekā tikai kinoteātri. Šīs ēkas, vietas un zīmes komunicē kā vēstures procesa liecības. Mums tas iztrūkst. Mēs neesam diskusijā ar dažādiem vēsturiskajiem periodiem un uzskatiem, kādi cilvēkiem bijuši. Tāpēc Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta' 2014 projektā Brīvības iela gribam šādu diskusiju iedzīvināt. Kaut arī mākslīgā veidā, mazliet nodarboties ar sabiedrības inženieriju. Ne tikai lai mums būtu uz brīdi interesantāk dzīvot, bet arī tāpēc, lai mēs neveidotos par nāciju bez pagātnes. Jo pagātne ir acīmredzama, un es pazīstu daudzus jaunus cilvēkus, kuri runā par Otro pasaules karu tā, it kā tas būtu noticis tikai vakar.”
Tāpēc būs «pieminekļu kari»? Skan intriģējoši.
“Man ļoti patika Aigara Bikšes akcija pagājušogad ar Ļeņina pieminekļa vietā uzstādīto piepūšamo zilo lelli. Tas izraisīja asas politiskas diskusijas, vai tā drīkst zaimot. Man pašam tā bija viena no retajām reizēm, kad, ejot pa Rīgu, sajutos priecīgs, ka varam atļauties šāda veida provokācijas. Māksla nezaimo. Tā izraisa diskusiju. Tā ir komunikāciju forma. Ceru, ka arī Rīgas - 2014 laikā tiks izraisīta diskusija. Mums pat radās provokatīva ideja gada ietvaros atjaunot vēsturiskos nosaukumus dažādos Brīvības ielas posmos.”
Pilnu interviju ar G.Grūbi meklējiet Kultūras Dienā vai portāla sadaļā Šodien laikrakstā
Pievieno komentāru