Intervija 23

Viņš ir jauns žurnālists no, šķiet, Latīņamerikas, viņa — latviete, kas nesadarbojas ar Latvijas tēlu radošo institūtu, ir metusi pie malas kaunu un pazemojumu par savas zemes slavu un solījusies atbildēt uz jautājumiem subjektīvi un tieši.

Viņš: Mēs varētu vienkārši staigāt un runāties. Kāds ir parastais, iemīļotais maršruts?

Viņa: Auzas. Virziens nav svarīgs.

Viņš: Pirmatnēja, nesapostīta zeme, daudz brīvas vietas. Kā jūs to esat panākuši?

Viņa: Latvieši dzīvo smiltīs. Kāpās. Viņi aiziet bojā, ja neredz jūru. Upes ir mirušas, jo nav vēžu, tie mitinās tikai kulītēs.

Viņš: Esmu dzirdējis par globālu zooloģisku atklājumu — Baltijas jūras pingvīniem.

Viņa: Apnicis šis jautājums. Pingvīni ir tikai mutantiska stadija, nākotnes latvieši dzims no taimiņiem.

Viņš: Vai tas nav solis atpakaļ, salīdzinot ar pingvīniem, un — kā to vispār var panākt?

Viņa: Mēs pieturamies pie Maslova piramīdas.

Viņš: Tā taču bija modē pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.

Viņa: Latvieši nebaidās no pagātnes, gluži pretēji.

Viņš: Jums esot radikāla bērnu audzināšanas sistēma, pastāstiet tuvāk.

Viņa: Taisnība. Mēs bērnus metam laukā pa logiem.

Viņš: Bet kā tad ar izglītības sistēmu?

Viņa: Tāpēc jau slēdzam mazās skolas.

Viņš: Kā tad ar tautsaimniecību? Kas sapelna pensijas?

Viņa: Latvieši ir individuālisti, viensētnieki. Un dzīves laikā mēs saņemam avansus par iekšējiem orgāniem, ko izmantos pēc nāves.

Viņš: Bet orgānu kvalitāte? Esmu dzirdējis par ekstravaganto latviešu virtuvi — sēnes, otrs latvietis, kandža.

Viņa: Nepareiza informācija. Mēs pārtiekam no dabīgā un pilnīgā sviesta, kurā nav kaitīgo dzīvnieku tauku. Tālab arī atteicāmies no piensaimniecības.

Viņš: Kā jūs nonākat līdz tik, hm, drosmīgiem risinājumiem?

Viņa: Valdības vadītāji, partiju līderi un stratēģi kāpj Himalajos. Turklāt latvieši tic vārda spēkam. Būsiet dzirdējis, ka prezidents mums nav prezidents, bet — prezis.

Viņš: Un kā ar kabalistiku?

Viņa: Cienām. 31 mums ir svarīgāks cipars par absolūto nulli vai Kristus dzimšanas datumu.

Viņš: Un tomēr — cilvēki taču apgūst kaut kādas profesijas, vai ne?

Viņa: Populārākā ir šofera dēlu profesija.

Viņš: Vai Latvijā ir rakstnieki, mūziķi, aktieri?

Viņa: Mēs piespiedām tos parazītus kļūt par sociālajiem darbiniekiem.

Viņš: Tātad Latvija uzskata, ka ir lētāk viņiem visiem maksāt regulāras algas, piešķirt sociālās garantijas. Vai jūs varat to atļauties, ja valsts ir parādā miljardus?

Viņa: Pasaule arī mums ir parādā. Par okupāciju.

Viņš: Biju lasījis, ka esat dziedātāju un dejotāju tauta, bet ielās esmu novērojis, ka esat ļoti naidīgi.

Viņa: Mēs uzskatām, ka katram jādzīvo savā zemē, nav ko migrēt ar visādām ādas krāsām apkārt.

Viņš: Simtiem tūkstošu latviešu emigrējuši uz ārzemēm.

Viņa: Latvieši ir elastīga nācija. Ja esat pamanījis, viedokli vidējais latvietis dienā nomaina vismaz trīs reizes.

Viņš: Kā domājat piepildīt budžetu, ja palielināt nodokļus?

Viņa: Lūk, to mēs jums un visai pasaulei parādīsim. Ja tikām galā ar visu iepriekšminēto — vai jums ir mazākās šaubas?

Viņš: Vai esat patrioti?

Viņa: Ja esam paēduši — diendienā.

Viņš: Vai šobrīd vērojama plaisa starp paaudzēm?

Viņa: Ne mazākā. Tēvi kopā ar dēliem sēž uz apsūdzēto sola.

Viņš: Vai ticat brīnumiem?

Viņa: Ne jau brīnumiem. Martā sagaidīsim Latvijā Lī Kerolu no Kryon. Ārlietu ministrija un diplomātiskie dienesti centīsies pārliecināt, ka viņa nākamajai inkarnācijai jānotiek nevis Āfrikā, bet Latvijā.

Pievieno komentāru

Vēl aktuāli