Viņš ir jauns žurnālists no, šķiet, Latīņamerikas, viņa — latviete, kas nesadarbojas ar Latvijas tēlu radošo institūtu, ir metusi pie malas kaunu un pazemojumu par savas zemes slavu un solījusies atbildēt uz jautājumiem subjektīvi un tieši.
Viņš: Mēs varētu vienkārši staigāt un runāties. Kāds ir parastais, iemīļotais maršruts?
Viņa: Auzas. Virziens nav svarīgs.
Viņš: Pirmatnēja, nesapostīta zeme, daudz brīvas vietas. Kā jūs to esat panākuši?
Viņa: Latvieši dzīvo smiltīs. Kāpās. Viņi aiziet bojā, ja neredz jūru. Upes ir mirušas, jo nav vēžu, tie mitinās tikai kulītēs.
Viņš: Esmu dzirdējis par globālu zooloģisku atklājumu — Baltijas jūras pingvīniem.
Viņa: Apnicis šis jautājums. Pingvīni ir tikai mutantiska stadija, nākotnes latvieši dzims no taimiņiem.
Viņš: Vai tas nav solis atpakaļ, salīdzinot ar pingvīniem, un — kā to vispār var panākt?
Viņa: Mēs pieturamies pie Maslova piramīdas.
Viņš: Tā taču bija modē pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.
Viņa: Latvieši nebaidās no pagātnes, gluži pretēji.
Viņš: Jums esot radikāla bērnu audzināšanas sistēma, pastāstiet tuvāk.
Viņa: Taisnība. Mēs bērnus metam laukā pa logiem.
Viņš: Bet kā tad ar izglītības sistēmu?
Viņa: Tāpēc jau slēdzam mazās skolas.
Viņš: Kā tad ar tautsaimniecību? Kas sapelna pensijas?
Viņa: Latvieši ir individuālisti, viensētnieki. Un dzīves laikā mēs
saņemam avansus par iekšējiem orgāniem, ko izmantos pēc nāves.
Viņš: Bet orgānu kvalitāte? Esmu dzirdējis par ekstravaganto latviešu virtuvi — sēnes, otrs latvietis, kandža.
Viņa: Nepareiza informācija. Mēs pārtiekam no dabīgā un pilnīgā
sviesta, kurā nav kaitīgo dzīvnieku tauku. Tālab arī atteicāmies no
piensaimniecības.
Viņš: Kā jūs nonākat līdz tik, hm, drosmīgiem risinājumiem?
Viņa: Valdības vadītāji, partiju līderi un stratēģi kāpj Himalajos. Turklāt latvieši tic vārda spēkam. Būsiet dzirdējis, ka prezidents mums nav prezidents, bet — prezis.
Viņš: Un kā ar kabalistiku?
Viņa: Cienām. 31 mums ir svarīgāks cipars par absolūto nulli vai Kristus dzimšanas datumu.
Viņš: Un tomēr — cilvēki taču apgūst kaut kādas profesijas, vai ne?
Viņa: Populārākā ir šofera dēlu profesija.
Viņš: Vai Latvijā ir rakstnieki, mūziķi, aktieri?
Viņa: Mēs piespiedām tos parazītus kļūt par sociālajiem darbiniekiem.
Viņš: Tātad Latvija uzskata, ka ir lētāk viņiem visiem maksāt regulāras
algas, piešķirt sociālās garantijas. Vai jūs varat to atļauties, ja
valsts ir parādā miljardus?
Viņa: Pasaule arī mums ir parādā. Par okupāciju.
Viņš: Biju lasījis, ka esat dziedātāju un dejotāju tauta, bet ielās esmu novērojis, ka esat ļoti naidīgi.
Viņa: Mēs uzskatām, ka katram jādzīvo savā zemē, nav ko migrēt ar visādām ādas krāsām apkārt.
Viņš: Simtiem tūkstošu latviešu emigrējuši uz ārzemēm.
Viņa: Latvieši ir elastīga nācija. Ja esat pamanījis, viedokli vidējais latvietis dienā nomaina vismaz trīs reizes.
Viņš: Kā domājat piepildīt budžetu, ja palielināt nodokļus?
Viņa: Lūk, to mēs jums un visai pasaulei parādīsim. Ja tikām galā ar visu iepriekšminēto — vai jums ir mazākās šaubas?
Viņš: Vai esat patrioti?
Viņa: Ja esam paēduši — diendienā.
Viņš: Vai šobrīd vērojama plaisa starp paaudzēm?
Viņa: Ne mazākā. Tēvi kopā ar dēliem sēž uz apsūdzēto sola.
Viņš: Vai ticat brīnumiem?
Viņa: Ne jau brīnumiem. Martā sagaidīsim Latvijā Lī Kerolu no Kryon.
Ārlietu ministrija un diplomātiskie dienesti centīsies pārliecināt, ka
viņa nākamajai inkarnācijai jānotiek nevis Āfrikā, bet Latvijā.
Pievieno komentāru