Vai latvieši vēl turas? Vēl jau latviski runājam, kā arī tautas kultūrvēsturiskais mantojums ir interesants ne tikai atsevišķiem akadēmiķiem. Lūk, arī Skyforger beidzot ir izlaiduši savu kārtējo albumu. Kādēļ beidzot? Jo kopš Pērkoņkalves un Zobena dziesmas izdošanas pagāja veseli septiņi gadi. Tad nu šobrīd Skyforger ir sevi skaļi pieteikuši ar jaunu albumu un līgumu ar ierakstu kompāniju Metal Blade Records. Pēdējais fakts savukārt nozīmē vien to, ka, lai arī visai specifisku interešu, tomēr komerciāls uzņēmums ir spējis noticēt konkrēto latviešu spējai būt interesantiem plašai auditorijai, un ne tikai Latvijā. Absolūtos skaitļus es nenosaukšu, bet uzdrošināšos izdarīt minējumu, ka runa ir par pārdoto ierakstu skaitu, kas varētu būt lielāks par jebkuras Latvijas ierakstu kompānijas vidējiem rezultātiem. Bet nu labi, neģērēsim vēl dzīvu aitu, pievērsīsimies ierakstam.
Līdz ar albuma Pērkoņkalve iznākšanu, Skyforger no vēsturiski, patriotiskās tematikas pievērsās latviešu mitoloģijai. Ar albumu Kurbads grupa turpina cildināt folkloru, un pie reizes atgriežas pie varoņu un karavīru tēmas. Albums ir veltīts latviešu teiku tēlam, Kurbadam - varonim, kas cīnās ar mošķiem, jodiem un citiem ļaunajiem spēkiem. Mūžīga un pat mazam bērnam saprotama tēma power metal labākajās tradīcijās, kas gan vēl nenozīmē, ka Skyforger pievērsies pūķkāvju un čirkgalvu metālam. Muzikāli Kurbads šķiet Pērkoņkalves tradīciju turpinātājs, kas, manuprāt, savulaik grupai nesa atpazīstamību masās, ne tikai "mataino" subkultūrā. Mazliet vairāk thrash metal, mazliet vienkāršāki un lēnāki rifi, daudz solo, un mūzika kļūst vieglāk uztverama plašākai auditorijai. Pēkšņi visi, ja ne klausījās, tad vismaz zināja, kas ir Skyforger. Skyforger dziesmas sāka skanēt radio, sākās aktīva koncertēšana Vācijā, citur Eiropā. Skyforger koncertus vairs nevarēja apmeklēt piecreiz gadā Kabatas izmēra klubos, kas arī pirms tam bija pilni līdz ūkai. Grupa kļuva par hedlaineri arī daudzos koncertos un festivālos Eiropā, ne tikai apmeklēta koncerta garants Rīgā. Jācer vien, ka koķetēšana ar thrash Skyforger nenovedīs līdz tam, kas šobrīd ir Children of Bodom.
Būtiska grupas skanējuma sastāvdaļa un panākumu avots, bez šaubām, ir folkloras mūzikas instrumentu izmantošana, kas dziesmām piešķir vēl vairāk melodiskuma un rada specifisku noskaņu. Sen vairs nav jaunums, ka grupā spēlē Kaspars Bārbals, kas ir arīdzan grupas Auļi dalībnieks, un kurš ir ienesis jaunu skanējumu Skyforger koncertos. Šogad Skyforger kopā ar Auļiem kāpa uz Operas skatuves Mūzikas ierakstu Gada balvas ietvaros. Jaunajā albumā Kaspars ir kļuvis par grupas daiļrades kodola sastāvdaļu, un, līdz ar viņa piedalīšanos albuma tapšanā un vadot ieraksta procesu, folkmūzikas tēmas ir kļuvušas pilnskanīgākas, ne tik taisnas un vairāk integrētas pamattēmās. Daudzviet dziesmu instrumentālajā daļā tautas instrumenti faktiski izpilda solo. Jaunais albums, salīdzinot ar iepriekšējo, arīdzan ir vairāk akcentēts uz roka un metāla klasiku, ar tā laika specifiskiem solo un dziesmu skanējumu. Īpaša nodeva pašmāju roka klasikai albuma pēdējā dziesma.
Rezumējot teikšu tā - klausoties albumu, var sajust,, cik ļoti tas ir Skyforger. Albumā ir arī viens “kopā dziedamais gabals”, kas gan ir mazāk kā iepriekšējos, tas pats uzsvars uz tautiskumu, tautas melodijām, šoreiz gan arī ķeltu tēma, ko grupa atklāja albuma pirmsatskaņojuma pasākumā. It kā nekā tāda, kas ārkārtīgi pārsteigtu, vien vairāki sīkumi, taču, ja Skyforger patīk, un jo īpaši Pērkoņkalve, tad albums neizbēgami aizraus. Kādam tas raisīs arī nostalģiskas atmiņas. Savukārt, ņemot vērā, kāds laiks ir pagājis kopš Pērkoņkalves tapšanas, Kurbads noteikti būs labs atspēriena punkts daudziem jauniešiem, lai sāktu interesēties par grupas daiļradi, mūzikas novirzienu kā tādu, kā arī latviešu folkloru un mitoloģiju.
*****
Latvieši vēl turas
Pievieno komentāru