Šogad būs Saeimas vēlēšanas. Līdz šim pildīdams Latvijas pilsoņa pienākumu, esmu piedalījies visās vēlēšanās un referendumos. Tomēr, tagad domājot par Latvijas valsti un par savu pensionāra pašcieņu, ir grūti izlemt, kā pareizi rīkoties. Tikai dažas no daudzām problēmām gribētu gan zināt pirms vēlēšanām.
Presē dažreiz ziņo, ka Latvijas ārējais parāds esot sešpadsmit miljardi latu vai eiro (precīzi neesmu sapratis, kura no šīm divām naudas vienībām). Summa ļoti liela, liekas pat neticama. Lūdzu paskaidrojiet, vai tas tiešām ir patiesība! Cik tas iznāk uz vienu Latvijas iedzīvotāju, zīdaiņus un pensionārus ieskaitot? Nesaprotu, ko es tādu esmu sastrādājis, ka uz mani, maniem bērniem un mazbērniem iznāk šāda summa? Varas un opozīcijas partijas, zinātnieki speciālisti, KNAB un valsts prokuror, kāpēc tas tā? Es sevi negribu uzskatīt par vainīgu, tomēr varu būt arī līdzvainīgs, jo esmu balsojis, iespējams, par cilvēkiem, kuri šādu noziegumu ir sastrādājuši. Tātad šajās vēlēšanās jābūt uzmanīgākam.
Vienkāršiem cilvēkiem nesaprotama ir arī valdības darbība sakarā ar Parex banku. Aizņēmumi, kurus iegulda it kā bankas glābšanā, nevis tautsaimniecības attīstībai (vismaz lai varētu labāk līdzfinansēt ES naudu) man ir nesaprotami. Kas tur var būt saprotams, jo visa lieta no sākuma ir slepena. Pasakiet vismaz, vai Eiropas Savienība lika tā darīt, vai tā ir mūsu pašu valdības izlēmība.
Ja ir noteikts, kā jānotiek vēlēšanām, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, liekas, ka tad visam jābūt skaidram. Tomēr tiesa lemj arī, ka ir arī tādi pārkāpumi, kuri esot mazsvarīgi attiecībā uz vēlēšanu rezultātiem (piemēram, ja partija pārtērē priekšvēlēšanu aģitācijas līdzekļus, ko apliecina KNAB un tiesas lēmums, tad var to nepildīt. Apšdaubīšana turpinās līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Atkārtots tiesas lēmums būšot pēc šā gada Saeimas vēlēšanām). Es pirms vēlēšanām gribētu zināt tos pārkāpumus, kurus kas varēs darīt.
Vēlēšanu sarakstos nedrīkst būt cilvēki, pret kuriem ir nepabeigta tiesvedība.
Dažreiz presē kā muļķīšiem mēģina iestāstīt – balsojiet par jauniem kandidātiem, par veciem nebalsojiet, jo tie, lūk, ir vainīgi pie tā, kādi esam. Kur tad ir tie jaunie kandidāti? Par jauniem taču nevar uzskatīt cilvēkus, kuri bijuši daudzās partijās, tagad atkal nodibinot partiju. Ar cilvēkiem, kuri pirmo reizi ieiet politikā, iepriekš vajadzētu iepazīties. Manuprāt, laika ir palicis ļoti maz, lai viņus atrastu un iepazītu.
Tāpat man beigās ir gluži vienkārši apriebusies priekšvēlēšanu aģitācija. No veciem atkārtotiem paņēmieniem (pēc būtības) es un arī daļa cilvēku novēršas. Aģitācijai vajagot vairāk naudas, tad rezultāti būs labāki – domā līdzšinējie varas vīri. Pavērtējiet, cik tas tagad būs pareizi! Dažas līdz šim ietekmīgas trešās personas saka, ka viņi aģitē par velti. Tagad ir pienācis laiks par to pasmaidīt. Visobjektīvākā priekšvēlēšanu aģitācija ir tā, ko līdzšinējie varasvīri ir izdarījuši un sasnieguši. Daudzreiz atkārtotā metode, kas jādara un ko sasniegsim, pārliecību par veciem kadriem rada arvien mazāk. Kas jādara un ko darīsim, gribētu dzirdēt no jauniem topošiem politiķiem, kurus nevar sajust. Stipri Saeimas vēlēšanu rezultātus var iespaidot bezdarbs, neziņa par nākotni, skolu un slimnīcu slēgšana, teritoriālā reforma.
Ja esam tādi, kā iepriekš minējis, tad pārkāpumiem ir jābūt. Tos oficiāli var noteikt tiesa un KNAB. Lūdzu, strādājiet tā, lai tautai būtu vieglāk izdarīt pareizāku izvēli. Visbeidzot – vai kādreiz pie atbildības tiks saukti arī tie, kuru darbības vai bezdarbības dēļ daudzi latvieši atstājuši Dzimteni un strādā ārzemēs?
Pievieno komentāru