Jau nākamgad plānots nodot ekspluatācijā Getliņu siltumnīcu pirmo kārtu, kurā varētu izaudzēt līdz 150 000 tonnu tomātu, kā arī puķes. Vienīgais šķērslis varētu būt zīmols, jo Getliņu vārds potenciālos pircējus, visticamāk, atbaidīs, tomēr SIA Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norāda: ja neizdosies atrast noietu uz vietas, tomāti tiks eksportēti. "Polijā vai citās valstīs Getliņu vārds nevienam neko neizsaka," vaļsirdīgi laikrakstam Dienas Bizness atzinis I.Stirāns.
Maxima tīkla preses pārstāvis Ivars Andiņš arī atzinis, ka patlaban ir labi vietējo tomātu piegādātāji, turklāt šajā nozarē ir asa konkurence, tādēļ, viņaprāt, jaunam tirgotājam būs diezgan grūti.
Kā uzskata Getliņi EKO, tomātu cena varētu būt konkurētspējīga, jo siltumnīcu apkurei plānots izmantot turpat poligonā no atkritumiem ražoto siltumenerģiju, kas šobrīd galvenokārt izkūp gaisā. "Tā kā apmēram pusi dārzeņu audzēšanas izmaksu veido siltuma un elektrības izmaksas, kas mūsu gadījumā ir tuvas nullei, domājam, ka cenas ziņā produkcija būs konkurētspējīga. Ir domāts izmantot tehnoloģijas, kādas ir arī Mārupē, kur augsnes nav vispār, līdz ar to jebkādām bažām nav nekāda pamata, tā ir pilnībā izolēta sistēma. Visu uzraudzīs profesionālis – pie mums strādās bijušais SIA Carnikavas dārznieks galvenais agronoms," norādījis Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs.
Sagaidāms, ka kopējās investīcijas siltumnīcās kopā ar tehnoloģijām varētu sasniegt pat 800 000 eiro, konkurss par siltumnīcu skiču projektu izstrādi noslēgsies 10.februārī.
Paralēli tam īstenojas vēl viens ar Getliņu tiešo biznesu īsti nesaistīts projekts – uzņēmums nolēmis pirkt 100 jērus, kurus laidīs ganībās uz vecā atkritumu kalna, kas pārklāts ar mālu un noaudzēts ar zāli. Aitas Getliņus interesē tikai kā bioloģiskās pļaujmašīnas, jo "pat tad, ja gaļa neizrādīsies derīga lietošanai pārtikā, tas ir izdevīgāk nekā uzturēt traktoru, remontēt to, maksāt traktoristam algu. Izmaksas uzturēšanai ir ļoti zemas – elektriskais gans un ūdens," izteicās I.Stirāns. Ja gaļa nebūs piemērota pārtikai, tā nonākšot Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Janvārī pieņemts lēmums par 4000 latiem no Jelgavas novada zemnieku saimniecības Mežkalēji iegādāties jērus, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja informācija.
Pievieno komentāru