Godājamais Kaspar Kuļikov!
Runājot par Valsts kancelejas (VK) vadītājas Guntas Veismanes rīcību, proti, vēršanos Drošības policijā ar vēlmi noklausīties žurnālistes sarunas un piekļūt tās elektroniskā pasta vēstulēm, jāsaka, ka sliktākais jau ir noticis. Veismane ir pārkāpusi robežu. Arī viņa pati šo jautājumu ir politizējusi. To depolitizēt iespējams, tikai un vienīgi Veismanei atkāpjoties no VK vadītājas amata.
VK vadītāja ir ar Ministru kabineta politisku lēmumu iecelta amatpersona, un saskaņā ar normatīvajiem aktiem VK direktors ir tieši pakļauts Ministru prezidentam, kuram tad šādās situācijās ir atbilstoši arī jārīkojas.
Bet VK, ja tā tomēr turpina pastāvēt, ir jāvada piemērotam, profesionālam direktoram, kas nodarbotos ar tam uzticētiem jautājumiem.
Savukārt par strukturālajām reformām un tā saucamo «Zalāna plānu» – redziet, papīrs panes visu, bet, kad solījumi jāievieš dzīvē, rezultāti izpaliek. Strukturālās reformas valsts pārvaldē nozīmē ne tikai matemātiskus aprēķinus un ministriju skaita mehānisku samazināšanu, tas nozīmē galvenokārt funkciju auditus un iespēju robežās to deleģēšanu privātajam sektoram. «Zalāna plāns» to neparedzēja, bet ne tas patlaban ir svarīgākais. Tagad pats būtiskākais ir diskutēt Saeimā par labāko reformu risinājumu, sagatavot plānu, ko rudenī ievēlētajiem īstenot.
Pievieno komentāru