Stimulēt ekonomiku
Nebūšu oriģināls, paziņojot, ka nodokļu samazināšana ir iedarbīgas zāles ekonomikas atveseļošanai.
Tiesa, nodokļu samazināšanai ir tiešas sekas: samazināti ieņēmumi valsts budžetā, kas apdraud valsts spēju veikt nepieciešamās investīcijas valsts pārvaldē un sociālajā sfērā.
Viens no risinājumiem ir nodokļu bāzes palielināšana, rodot jaunus apliekamos ienākumus, vēlams, sektoros, kur nodokļu slogs ir bijis nelietderīgi niecīgs.
Vispirms ir jāatbild uz jautājumu: kuri nodokļi būtu samazināmi. Te vērtīgi ir salīdzināt Latvijas nodokļu slogu ar kaimiņvalstīm (skat. zīmējumu):
Vienīgā sadaļa, kur Latvijas nodokļu slogs ir augstāks par ES vidējo rādītāju, ir nodokļi uz darbaspēku.
Manuprāt, ar to samazināšanu tad arī būtu jāsāk. Pie tam, acīmredzamas ir pašreizējās augsto darbaspēka nodokļu politikas sekas:
* straujāka (kā, piemēram, Igaunijā) darbaspēka aizplūšana;
* ražošanas nekonkurētspējas palielināšanās (sekojot pēdējā laika algu palielinājumam, uzņēmumu efektīvais nodokļu slogs ir pieaudzis, jo uzņēmumi tagad maksā ievērojami vairāk naudas tieši nodokļos uz darbaspēku);
* ievērojams stimuls nemaksāt legālas algas.
Tālāk ir jāizšķirās starp sociālās apdrošināšanas iemaksām (tautā sauktām arī par sociālo nodokli) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (algas nodokli). Pirmo es ieteiktu atstāt neskartu:
1) tas ir saistīts ar fragilo sociālās nodrošināšanas mehānismu;
2) šo nodokli ir vismaz minimāla interese darba devējiem maksāt un darba ņēmējiem - pieprasīt, jo tas nodrošina lielāku pirmā un otrā līmeņa pensiju vecumdienās, sociālo aizsardzību bezdarba gadījumā, u.tml.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis būtu īpaši pateicīgs:
1) to samazinot par 5%, izlīdzinātos nodokļa likme ar Īriju, galveno Latvijas ekonomisko emigrantu mītnes zemi. Tad šie jau tā Latvijai mazlojālie pilsoņi netiktu turpmāk terorizēti ar VID mēģinājumiem piedzīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa starpību no Latvijas likumos slikti definētajiem nodokļu rezidentiem, kas strādā Īrijā;
2) tas tuvotos ekstra zemajam 15% uzņēmuma ienākuma nodoklim, tādejādi samazinot vilinājumu uzņēmuma vadītājam nepieciešamās algas izņemt no uzņēmuma kā dividendes;
3) paskatamies, ko dara mūsu kaimiņi! Viņi arī samazina iedzīvotāju ienākuma nodokli! Lietuvieši iedzīvotāju ienākuma nodokli ir samazinājuši no 33% uz 27% 2006. gada jūlijā un no 27% uz 24% sākot ar 2008. gadu. Igauņi iedzīvotāju ienākuma nodokli sāka samazināt 2005. gadā no 26% uz 21% šogad, pie tam viņi turpinās samazināt šo nodokli par 1 procenta punktu katru gadu līdz pat 2011. gadam (t.i. līdz 18%), pie tam - paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 3000 EEK (192 EUR). Salīdzinājumam: Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme šajā gadsimtā nav mainījusies, bet neapliekamais minimums ir 80 LVL (114 EUR). Mums Baltijā ir jābūt konkurētspējīgiem!
Nesagraut budžetu
Ja esam vienisprāt, ka jasamazina iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tas jādara pietiekoši apņēmīgi, lai tam būtu tūlītēja ietekme uz tautsaimniecību. Pieminētie 5 procentpunkti šķiet pamatoti.
Balstoties uz nepārskatītā (pārskatītais ir ļoti diskutabls) 2008. gada budžeta skaitļiem, mēs varam secināt, ka 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklis dos valsts un pašvaldību budžeta iztrūkumu 201 miljona LVL apmērā.
Tas ir liels skaitlis, kuram ir jāatrod atsvars jau pieminētajā nodokļu bāzes palielinājumā. Pašlaik es to saskatu tikai un vienīgi pelēkajā, bet pēc būtības - kriminālajā, aplokšņu algu masā. Pēc mūsu novērtējuma Latvijā netiek deklarētas algas 1.1-1.5 miljardu LVL gadā, neiekasētie nodokļi vien ir 600 miljoni LVL. Pēc kaimiņvalstu pieredzes vismaz papildus 500 miljoni LVL gadā nodokļos ir iekasējumi, kriminalizējot šo nodarbi un aktīvi pret to cīnoties. Šķiet, ka laba iniciatīva ir Štokenberga anonsētais anti-aplokšņu algu likums (AAA), kas tiks iesniegts valdībā. Es gan mazāk tīksminātos par stukaču prēmēšanas ideju, kā par likuma netiešo efektu, kura rezultātā uzņēmumu vadītāji, paredzot soda neizbēgamību, paši atsacīsies no šāda likumpārkāpuma.
Nodokļu apliekamās bāzes pieaugums iedzīvotāju ienākuma nodokļa izteiksmē nozīmētu papildus 215 miljonus LVL budžetā.
Šo abu iniciatīvu (20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa un AAA likuma) neto efekts būtu +14 miljoni LVL, kas ir pietiekoši, lai negaidītu jaunu fiskālo gadu nodokļa samazināšanai - atliek vien paralēli nodokļu samazinājumam akceptēt AAA likumu un ballīte var sākties:
* godīgie uzņēmēji sajutīs ievērojamu darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu (tai skaitā, sāks ātrāk attīstīties darbaspēka intensīvā uzņēmējdarbība);
* iepriekš negodīgie uzņēmumi nonāks vienādas konkurences apstākļos ar godīgiem nodokļu maksātājiem;
* Latvijas ekonomika uzelpos, tas dos efektu papildus iekasētos nodokļos.
Papildus mēs esam aprēķinājuši, ka veiksmīgi ieviests AAA likums palielinās Latvijas speciālā budžeta ieņēmumumus (ieņēmumus no sociālās apdrošināšanas iemaksām) par 356 miljoniem LVL gadā!
Lūk, kur atrodas mūsu budžeta ieņēmumu rezerves, ja mēs panākam ievērojami zemāku aplokšņu algu īpatsvaru (citiem vārdiem, "sasniedzam" Igauniju arī šajā parametrā)!
Pēcvārds (darvas karote ultraliberāļiem)
Kad ekonomiskā krīze būs pārvarēta, labklājības valsts veidošana un ekonomikas bumu novēršana var prasīt atsevišķu nodokļu palielināšanu. Tie varētu būt PVN, kapitāla pieauguma nodoklis (izņemot noguldījumus bankās un investīciju fondos) un nekustamā īpašuma nodoklis. Jeb, kā precīzi 2006. gadā noformulēja Igaunijas Finanšu ministrija: "The main goal for the future - shifting tax burden from income and employment to consumption and environmental taxes"
Pievieno komentāru