Atkal jārunā par latvisko dzīves ziņu, jo pārāk stipri un ne man vienai nepatīk nekādi latviski neattaisnotu «svētku» svinēšana. Mēs esam latvieši, mums ir savas tradīcijas, savi svētki. Kāpēc mums jāsvin Valentīndiena, Sieviešu diena, Masļeņica, Helovīna diena u.c. tamlīdzīgas?
Helovīnā bērni staigā, neglīti spokodamies, ālēdamies, ubagodami, durvis, sienas un drēbes smērēdami. Neglīti, pat riebīgi, pat tad, ja viņiem iedod daudz saldumu. Es jautāju, kāpēc nesvinat latviešu svētkus? Atbild – svinot. Es – kādus? Ziemassvētkus, Jāņus, bet ir jau vēl daudzi citi, ja tā gribas.
Kāds prieks, ka Sieviešu dienā svešai dāmai jāpērk puķi vai citu ko? Man nekāda prieka nav bijis, nevar būt un nebūs no sveša kaimiņa vai darba biedra saņemt kaut ko. Kāpēc? Ikdienā un jubilejās vīrs atnes tad apelsīnus, tad banānus vai kādus citus gardumiņus. Krievu laikos nemaz nepatikās šajos svētkos nodzēries un apsiekalots pašas «vecītis».
Vai normālai sievietei vajag no sveša vīrieša jebkādus apsveicinājumus? «Labdien» ir tas labākais. Nu nevajag, atbalstot svešas notalģiskas tradīcijas, šai dienai dekorēt Rīgu. Labāk par to naudu sagatavot pārtikas pakas tiem, kam trūkst dienišķās maizītes.
Drīz Lieldienas, tad vajag sludināt un organizēt katrā Rīgas parkā un pagalmā vairākas stipras, skaistas šūpoles un olu rotaļas, lai cilvēki priecājas, «čupojas» latviskā garā.
Kopsim Latviju un latvisko, sludināsim to!
«Lai runāja, ko runāja,
Sveši ļaudis daudz runāja,
Ko runāja sveši ļaudis,
To tu līdzi nerunā!
Dziedi savas tautas dziesmas,
Runā tēvu valodiņu!»
Pievieno komentāru