Kas tiek noklusēts no sabiedrības par sarunām ar aizdevējiem? 22

Katrs budžeta griezums pusmiljarda apmērā izraisa attiecīgu IKP kritumu par 7 līdz 10%. Tas ir pie mūsu 20% prognozētā IKP krituma līmeņa šogad!

Tagad ne tikai mēs, bet arī autoritatīvie starptautiskie ekonomikas eksperti sauc SVF un ES palīdzības nosacījumus par «papildus kaitniecību» ekonomikai (CEPR, www.cepr.net). Oktobrī publicētā pētījumā konstatēts, ka «31 no 41 gadījuma» SVF «palīdzības» vienošanās paredz prociklisku fiskālo vai monetāro politiku, kura pastiprina ekonomikas lejupslīdi.

Skaidrs, ka Latvijas ekonomiku «ir jābaro, nevis jāgriež». Bez valsts pārvaldes pārorientācijas Latvijas uzņēmēju un strādājošo interesēs krīzi pārvarēt nevar! Izrāviens no ekonomikas krīzes var būt tikai un vienīgi lidmašīna ar diviem spārniem. Viens spārns ir neefektīva valsts aparāta samazināšana. Otrs spārns, tikpat svarīgs – ekonomikas stimulēšana. Tāpēc valdībai, ja tā aizstāv Latvijas intereses, ar mūsu viesiem ir jārunā tikai un vienīgi par ekonomikas atveseļošanas kompleksu, nevis daļu. Kā zināms, lidmašīna ar vienu spārnu lido tikai grīstē. Tieši ar šādu vārdu starptautiskie eksperti apzīmē esošo Latvijas ekonomikas stāvokli - «tail spin».

Vai cienījāmam komisāram tika uzdoti tieši jautājumi - kāda varētu būt ES un Latvijas sadarbība, lai kompensētu šādu IKP kritumu? Kāda varētu būt ES palīdzības loma Latvijas ekonomikas stimulēšanā? ES ir spēks, lai palīdzētu Latvijas ekonomikai. Pat dažādi vērtētais Dž.Soross publiski brīnās, kāpēc tā nenotiek, un iesaka steidzami ES labot savas kļūdas. Esošās tā sauktās palīdzības programmas ir lidmašīna bez otra spārna, kura drīz vien ieskries zemē. Vai tiešām kādam ir vajadzīgi nopietni upuri? Bet varbūt otra spārna būvēšana tika uzticēta Latvijas valdībai, kura to joprojām patur «bērnu autiņos», pēc V.Zatlera novērtējuma.

Jau gandrīz divus gadus šai jomā nekas prātīgs nenotiek – nedz strukturālas reformas, nedz ekonomikas siltināšana, nedz uzņēmējdarbības vides uzlabošana, nedz nodarbinātības problēmas risināšana, nedz investīciju piesaiste. Tikai galvu reibinošs lidojums ar vienu spārnu. Mēs zaudējam mūsu resursus vairāk un vairāk. Agrāk cilvēki brauca prom no Latvijas piepelnīties, bet pēdējie pētījumi liecina par citu tendenci - ģimenes pamet Latviju pilnā sastāvā. Bezdarbs drīz būs pāri 20%. Latvijas tauta jau par 25% mazāk ēd. Dziļāk un dziļāk ekonomikas lejupslīdes spirālē.

Vēl viens jautājums, kas visus interesē. Kāpēc tad starptautiskie aizdevēji, pretēji ekonomikas likumu loģikai, tik uzstājīgi pieprasa 500 miljonu griešanu?

Atbilde ir vienkārša un skaidra, bet par to atkal mums nesaka atklāti. Droši vien saudzē mūsu nervus no absurdā teātra… Kam tic SVF? Cipariem. Kādi tie ir? Skatāmies SVF oktobra ziņojumu par Latviju (IMF Country Report No. 09/297, 15.lpp.). «Pensijas izmaksas pirmajā pusgadā pieauga par 32% salīdzinot ar attiecīgo periodu ... kas sastādīs 9% no IKP.» (SVF cipari saka - mūsu pensionāri dzīvo par 1/3 labāk!?)

Tālāk - vēl skaistāk. «2009.g. 1.pusgadā publiskajā sektorā algas samazinātas par 5%, tai laikā, kad SVF programma paredzēja 35% samazinājumu.» Ir arī SVF secinājums: «Vājš programmas iemiesojums.»  

Ja valdība septiņas reizes mazāk samazina algas publiskajā sektorā nekā apsolīja aizdevējiem, tad pat zirgam skaidrs, ka viņi prasīs tēriņu samazinājumu. (Starp citu, ja gadā ir jāsasniedz 35% samazinājums, tad otrā pusgadā algas valsts sektorā ir jāsamazina par 65%!) Šķiet, amatpersonām ir lielas problēmas ar cipariem.

Skatāmies SVF ziņojumu tālāk. Ražošanas kritums Latvijai ir gandrīz 30%. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā Argentīnai tās ekonomikas kolapsa laikā. Pat SVF ziņojumā teikts, ka fiskālo problēmu dēļ ekonomikas kritums Latvijā iespējami turpināsies līdz 2012.g. Un prognozes vidējā termiņā par ekonomikas atveseļošanos ir ļoti (overly) pesimistiskas. Un mums šādu programmu prezentē kā Latvijas ekonomikas atveseļošanas programmu.

Skaidrs ir viens - ar vienu spārnu lidot nevar. Tas jau ir pierādīts praksē uz Latvijas iedzīvotāju ādas. Valdībai bez vietējo uzņēmēju un strādājošo atbalsta budžetu sabalansēt neizdosies nekad, jo grīste ir grīste, un jo vairāk nogriež, jo mazāk paliek. Kas maksās nodokļus tādai valdībai? Tikai un vienīgi atbalstot saprātīgo nacionālo resursu izmantošanu, t.i., vietējos jeb Latvijas ekonomikas intereses, jebkura valdība var cerēt uz nodokļiem valsts kasē. Ir bezcerīgi mēģināt lidot lidmašīnā ar vienu spārnu.

Par nacionālo resursu saprātīgu izmantošanu un vairošanu!