«Traģiskas vēsturiskas parādības dažkārt atkārtojas, bet - farsa veidā.» (Uldis Ģērmanis.) Farss ir netālu no Brīvības pieminekļa Babanova pieklapēšana - neveiksmīgi organizēta provokācija pirms 16.marta.
Protams, tādu smieklīgu farsu nevar salīdzināt ar lielām provokācijām - ... nacistiskās Vācijas organizēto uzbrukumu savam vēstniekam Pāpenam 1942.gadā. Ar vācu precizitāti Pāpens zināja kur, cikos uz viņu šaus, lai paspētu nokrist, palikt dzīvs. Bet tas jau pirmais provokācijas mēģnājums. Nāks laiks, nāks padoms.
Interesanti, ka vēlā nakts stundā Babanova pieklapētāji bija acīgi un no muguras puses pamanīja uz Babanova cepurītes priekšpusē uzrakstu «Rossija», bet cietušais pēc tādas klapes bija tik ņiprs, ka trīs minūtēs aizjoza līdz Bruņinieku ielai.
Žurnālists Mamikins, būdams profesionālis, tādus «sīkumus» neņēma vērā un savu auditoriju aicināja uz «atmaksas stundu». Mamikins nekurina naidu, bet kā parasti realizē vārda brīvību. Taču jāzina, kāda būs atmaksas stunda. Mamikins būs ļoti dusmīgs, jo leģionāru gājiens atļauts. Viņam piestabulē Nils Muižnieks. Uzskatīdams sevi par inteliģentu, erudītu, nezin kāpēc neskaidro patiesību par leģionāriem. Vai nezina, ka jau 1946.gada oktobrī Nirnbergas tribunāls atzina, ka igauņu, latviešu Wafen SS nav pieskaitāmi noziedzīgai organizācijai? Bijušie latviešu leģionāri tika atbrīvoti no gūsta, bēgļu nometnēm pēc īpašas pētīšanas procedūras un Nirnbergas proces laikā tika izveidota latviešu leģionāru rota, kas apsargāja Nirnbergas tiesu pili un cietumu. Leģionāri varēja emigrēt uz ASV, Kanādu, Austrāliju.
Kas traucē Nilam Muižniekam pateikt patiesību par leģionu? Nezināšana (maz ticams), muļķība, nodevība, kalpa dvēsele… Albert Krust, leģionāri nav mūsu kauna traips. Bet kas esat jūs? Mankurts, kangars, kas pēc neatkarības palika Latvijā un nevar rimties savā naidā.
Pievieno komentāru